pradacandy @ 12.06.2023 21:57Šobrīd viņš ir darbā un nav LV? Iespējams nevēlas pa tālruni risināt nopietnus jautājumus? Varbūt hormoni trako un pārspīlē? Kad jautā par kopdzīvi vai bērna istabas iekārtošanu, ratu,gultu pirkšanu to visu ignorē?
Greatlife @ 12.06.2023 22:12
Es nejautāju, vienkārši esmu bēdīga, ka nekas neseko, jo iepriekš jau ir viss izrunāts, liekas, nu ko vēl teikt. Šūpulīti iegādājos pati, baldahīnu ,matraci, vanniņu ,vēl dažas lietiņas pirmajam laikam. Bērnistabu arī sāku plānot un gribu pirms dzimšanas nelielu, kosmētisko remontu.
pradacandy @ 12.06.2023 21:57Šobrīd viņš ir darbā un nav LV? Iespējams nevēlas pa tālruni risināt nopietnus jautājumus? Varbūt hormoni trako un pārspīlē? Kad jautā par kopdzīvi vai bērna istabas iekārtošanu, ratu,gultu pirkšanu to visu ignorē?
Beverly Hilza @ 12.06.2023 21:53
Tavam jūrniekam ir pie di**as dziļi, jo viņs aizbrauc prom un problēmas neuzņemas. Tu pati varēsi risināt finases, dakterus un visu pārējo, kārtējā jūrnieku upure. Cik dzirdēts no citiem un blakus diskusijā, ka tiem ir lielas iespējas paņemt prostitūtas jeb citas pavieglas uzvedības sievietes,bet tu būsi cietēja un kā dumiķīte domāsi, par sarakstīšanos, jeb precībām ar tādu šmu*guli. Kamēr viņam tik būs citas bābas prātā un gūltā. Apbrīnojams naivums tādā vecumā. Nekas, varbūt dažus gadus vēlāk atradīsi citu jūrnieciņu, ar ko sadzemdēt bāreņus. Puse no Latvijas sazemdējusi bāreņus arpuss laulības un tas nevienu nesatrauc izņemot tādas bābas, kā Greatlife. Ļoti lieliska dzīve tev pēdiņās.
greece @ 12.06.2023 22:17
Iepriekš ir izrunāts, kurš ko bērnam pirks? Iepriekš rakstīji, ka par pašsaprotamām lietām negribi ar viņu runāt. Un tā vienā brīdī attapies, ka viņš negrib sarakstīties. Izklausās, ka problēma ir tieši tajā, ka daudz kas tiek uztverts kā ''pašsaprotams'' un varbūt vispār nav zināms, ko vīrietis par to domā.
Lula @ 12.06.2023 22:50
Man arī tas ienāca prātā. Gāju uz analīzēm, dzēru vitamīnus … tas tiešām tika tā konkrēti viņam pateikts, skaidros vārdos, ka dari visu, lai pēc iespējas ātrāk būtu stāvoklī?
Starp citu, sarakstoties un nerunājot dzīvē var ļoooooti daudz ko pārprast.
Greatlife @ 12.06.2023 23:08
Jā, gana saprotami visu saprata, jautāja cik izmaksās, ja nesanāks pašiem dabiski, arī dzēra vitamīnus, ēda veselīgi, zināja manu ciklu. Esot pārrunājis ar kolēģiem cik ilgi kurš centies tikt pie mazā. Arī par pašu faktu joprojām nav jau bēdīgs. Man gandrīz sajūta, ka bērniņu gribēja, mani nē. Nezinu ne kas notika, kādēļ ir šādi, kā ir.
Kas nosoda ,ka ātri, man nav tik viegli pie bērniem tikt medicīnisku iemeslu dēļ ( šis ātrums, kādā tas notika .savā ziņā ir brīnums) man ir jau zināms vecums un arī smagas grūtniecības pieredzes ar bēdīgām sekām , es tiešām šo mazulīti uzskatu par svētību. Un bērniņa tēti arī uzskatu par labu cilvēku , draugu ... Bet es vēlējos ģimeni un vīru kā bijām runājuši... Varbūt kaut kādi mani "putni". Varbūt ieciklēšanās, nezinu. Nešķiet arī šobrīd pareizi vienkārši " tāpatās " dzīvot kopā. Ir reizēm domas pārtraukt attiecības, ja nevēlas ģimeni , bet nezinu vai tie nav hormoni.
TuunEs @ 12.06.2023 22:07
Vai ne, to pašu esmu ievērojusi.
Plus vēl maina bildi profilam pa 10 reizēm tā it kā būtu kaut kādas mentālas problēmas, ko var savilkt kopā ar izlieto žulti diskusijās.
Varbūt vēl iedvesmojās no lietotājas Sarma, kura pirmā uzsāka ar naidu rakstīt nevis izteica konstruktīvu kritiku.
Greatlife @ 12.06.2023 10:52Sveiciens. Dzīvoju diezgan specifiskā vietā, ir lauku saimniecība, dzīvnieki. Šķīrusies sešus gadus, audzinu divus bērnus, jaunieši/pusaudži, strādāju. Pagājušā gadā iepazinos ar vīrieti ar kuru likās, ka vērtības un mērķi sakrīt t.i. - viņš vēlējās ģimeni, runājām arī par bērniem, kopdzīvi , kopīgu biznesu ( varbūt tās viņam bija k.kādas rozā brilles), nezinu. Īpaši neizsargājāmies, tagad esmu stāvoklī, jau 5 mēnesis, visas runas par MUMS ir apklusušas. Ilgi nevienam no savējiem nestāstīja par mazuli, draugus tuviniekus nepazīstu, finansiāli neiesaistās. Ieminējos par sarakstīšanos (nav runa pat par kāzām, tikai juridisku dok.sakārtošana) ,lai mazulim būtu pilna ģimene, tur nejūtas gatavs. Esmu diezgan apjukusi un sajūta kā piemānītai, jo, ja zinātu ,ka nejūtas gatavs, izsargātos, pirms tam runājām, ka abi gribam bērnu. Man ļoti žēl sevis un mazuļa un tas, ka būs jāaudzina vienai. Vecums 30++ Esmu pašnodarbinātā, slodze ir jāsamazina, ienākumi mazinās, izdevumi palielinās ( ārstu vizītes, neapmaksātās analīzes, ceļu izdevumi, vitamīni papildus un medikamenti + vēl lielie bērni. Vakaros bieži moka bezmiegs un raudu. It kā esam kopā joprojām... un jūtu, ka sāku norobežoties no drauga, iekšā ir rūgtums par situāciju + visu sarežģī profesija, jo viņš nav Latvijā visu laiku (jūrnieks) . Gaidu ļoti savu mazuli un jau tagad viņu mīlu, bet sajūta, ka nesaprotu, kādēļ pieteicās tieši tagad, un kādēļ vispār es parakstījos uz mazuli ārpus laulības :(.
Tu vismaz saproti viņam bija rozā briles uz to mirkli labākā gadījumā, kurš ir maz ticami, bet tikai kasījās un tu paklupi! VissGreatlife @ 12.06.2023 23:17Vēl - pazemojošie ieraksti ,rupjiem un vulgārie, man NEKO labu šajā diskusijā nav devuši. Bet ir daži komentāri, kas tiešām liek paskatīties uz situāciju no cita redzes lenķa. Šobrīd esmu vienkārši emocijās - liekas ka sapnis par ģimeni ir vienkārši izkritis no rokām un sašķīdis sīkos gabaliņos. Es biju tik laimīga, ka man ir vīrietis, kas vēlas to pašu ko es, tādu biju ilgi meklējusi un ar neko mazāk negribēju samierināties, bet tagad ir smags atkritiens, emocijas sit augstu vilni un jūtos piemānīta ?, pag. nedēļ saņēmu pārmetumus no drauga savā virzienā, ka nevēlos lai brauc viņš pie manis un, ka esmu mainījusi attieksmi pret viņu. Bet kā lai nemaina, ja jūtos nodota ?. Cenšos koncentrēties uz dēliņu un laikam vienkārši ir jāpaļaujas ka viss atrisināsies šādā vai citādākā veidā. Liels paldies visiem tiem, kuri tiešām izteica savu redzējumu no malas, man tas palīdzēja
Greatlife @ 12.06.2023 23:08
Jā, gana saprotami visu saprata, jautāja cik izmaksās, ja nesanāks pašiem dabiski, arī dzēra vitamīnus, ēda veselīgi, zināja manu ciklu. Esot pārrunājis ar kolēģiem cik ilgi kurš centies tikt pie mazā. Arī par pašu faktu joprojām nav jau bēdīgs. Man gandrīz sajūta, ka bērniņu gribēja, mani nē. Nezinu ne kas notika, kādēļ ir šādi, kā ir.
Kas nosoda ,ka ātri, man nav tik viegli pie bērniem tikt medicīnisku iemeslu dēļ ( šis ātrums, kādā tas notika .savā ziņā ir brīnums) man ir jau zināms vecums un arī smagas grūtniecības pieredzes ar bēdīgām sekām , es tiešām šo mazulīti uzskatu par svētību. Un bērniņa tēti arī uzskatu par labu cilvēku , draugu ... Bet es vēlējos ģimeni un vīru kā bijām runājuši... Varbūt kaut kādi mani "putni". Varbūt ieciklēšanās, nezinu. Nešķiet arī šobrīd pareizi vienkārši " tāpatās " dzīvot kopā. Ir reizēm domas pārtraukt attiecības, ja nevēlas ģimeni , bet nezinu vai tie nav hormoni.
pag. nedēļ saņēmu pārmetumus no drauga savā virzienā, ka nevēlos lai brauc viņš pie manis un, ka esmu mainījusi attieksmi pret viņu. Bet kā lai nemaina, ja jūtos nodota 🥲.
35
