Īres dzīvoklī īpašnieces mantas.

Tas būtu pirmais, ko es izrunātu, pirms ievākties īres dzīvoklī. Diemžēl, ja viņa negrib izvākt, tad vai nu savāciet visas tās mantas un noglabājiet kaut kādā pagrabā vai arī meklējiet citu dzīvokli.

Ja tas traucē un dēļ tā nav iespējams izvietot savas mantas, tad tas ir pamats, lai runātu par īres attiecību izbeigšanu, jo izīrētājs telpas nodod jums lietošanā, kas nozīmē, ka tām ir jābūt izmantojamām. Telpu ar piebāztu skapi nav iespējams pilnvērtīgi izmantot tās mērķim.

Ir bijušas divas pieredzes ar īrēšanu. Pirmajā dzīvoklī bija atstātas vecas mēbeles, aizkari, trauki, gultas veļas un vēl sazin kas, laikam no vecā īrnieka. Īpašnieki teica, lai izskatos, ko gribu paturēt, pārējam atbrauks pakaļ un savāks.
Tagadējais īpašnieks īsi pirms līguma slēgšanas sapirka slotas, traukus, istabas čības, pakarināmos, cukuru, sāli, kārtis, vāzi un vēl visādas lietas, lai ir lietošanai. Lieki piebilst, ka es ievācos ar savu artilēriju un nākamajā dienā viņa mantas saliku kastēs un nonesu pagrabā. Kad vākšos ārā, visu salikšu vietā. Ir zvanījis, jautājis vai nevajag gultai jaunu matraci, galdu, krēslus. Viņš vienkārši pēc dabas tāds, kas ļoti grib rūpēties par citu labsajūtu.
Varbūt Tev arī pagadījās cilvēks, kurš domā, ka Tev patiks lasīt viņa grāmatas, Tev nav pašai savu trauku. Noteikti izvērtē, ja tas cilvēks tāds viegli aizskarams, tad labāk neko nesaki un nevajadzīgās mantas saliec kastēs un noglabā, ja forša komunikācija, saliec un saki, lai brauc pakaļ, ka Tev nevajag.

Mēs pašlaik arī dzīvojam dzīvokli, kur puse ir īpašnieka mantas - trauki, mēbeles, gulta, aizkari, gleznas, sadzīviskās ierīces utt. Tā teikt ievācāmies pilnā dzīvoklī. Lielāko daļu sakrāmējām kastēs, lai nenolietotu, nesaplēstu utt., un aizstājām ar savām. Kad vāksimies ārā saliksim visu smuki atpakaļ, jo par saplēstām laietām var prasīt samaksu.

Kad ievācos arī bija daudz mantas no saimnieces vai iepriekšējiem īrniekiem. Viņa teica ka to kas nepatīk var nofotografēt aizsūtīt viņai un tad savāks ja laukos noderēs vai ja nē tad mest ārā.
Tādas lietas kā gleznas, dekori kuri nav mūsu gaumē, salikām kastē un kad izvaksimies saliksim atpakaļ.
Ja nu galīgi nepiekāpjas. Saliec kastē un noglabā kaut kur.

Atgriezāt mani atpakaļ atmiņās - pirmais dzīvoklis, ko man piedāvāja, bija pilns ar nelaiķes mantām. Tas bija mazs vienistabas dzīvoklis, kur pie vienas sienas bija liela sekcija. Sekcija stiepās no gultas līdz logam. Būtībā, teju visa siena. Sekcija bija pilna ar grāmatām, porcelāna mantiņām, tiem puķainajiem traukiem, ko nekad neizmanto. Kad jautāju, vai tās mantas var aizvākt, atbilde bija - nē. Pat mazā balkoniņa viena puse bija ar mantām. Matraci (paldies Dievam, ka tante nenomira mājās) arī teica, ka nevajag mainīt. Vēlētos, ka tas būtu pārspīlējums, bet tāda bija mana pirmā pieredze ar izīrētāju. Lieki teikt, ka manām mantām (pat ne drēbēm) īsti vietas nebūtu bijis. Un par to vēl īri prasīja. Nu bija tukšs pagrabs, tas gan. Tur, laikam, īrniekam būtu bijis iespēja savas mantas turēt.
Dzīvokli nepaņēmu. Pēctam ar dzīvokļiem paveicās - nemēbelēti, bez tehnikas, bez kaut kādiem traukiem vai dvieļiem. Viss mans. Iekārtoju, kā gribu. Ja kas saplīst manas vainas dēļ - vismaz saimniekam nav jāatskaitas.