Man vīrietis brauc komandējumos 1 -mēneši.
Mīnuss, kas man traucē, darba specifikas dēļ, nezinu īsti precīzi kad būs mājās, kad brauks prom, viss aptuveni, bet tas nozīmē, ka grūti plānot ceļojumus, koncertus, teātrus, kur biletes gribētos, vajadzētu pirkt laicīgi, viss pēdējā brīdī. Vīrieša roka ikdienas darbos pietrūkst, tad jāgaida kad būs mājās.
Ar pārējo ir jāsadzīvo un jāpierod, protams, pietrūks, skumsi, būs grūti,būsi viena. Ļoti liela nozīme ir savstarpējai uzticībai, bez tās būs ļoti grūti. Ja tev ir piepildīta ikdiena, arī hobiji, tad ir vieglāk un ātrāk pajiet laiks gaidot mīļoto. Man sākums bija smags- domāju vai man to vajaga, vai es tā gribu dzīvot, vai esmu gatava viņa prombūtnei. Atbildēju uz šiem jautājumiem, sapratu, ka mīlu cilvēku un esmu gatava tam. Bet te jāmin, ka ilgākais laiks ko ir bijis prom, tie ir tie 3meneši,un tie man ir bijuši grūti. Es nespēju iedomaties, ja būtu prom 6 mēnešus, tur vajaga trīskāršu izturību. Man tie 3 mēneši ir max slieksnis.
No plusiem, nav rutīna attiecības, tā atbraukšana mājās ir kā mazie svētki, gribas randiņotiies, čubināties, runāties, viss tā kā attiecību sākumā, nu tā forši. Neapnīk viens otram. Protams vīrieša alga, manam patīk mani lutināt, izbaudu, ļaujos.
Par bērniem nevarēšu komentēt.