Naudas taupīšana

svk @ 23.05.2023 17:18

Man ka Svariem ir diezgan grūti atrast balansu, bet biežāk uzvar tā daļa kas saka "dzīvojam vienreiz". Ļoti palīdz app mobilajā telefonā kura ierakstu savus tērējumus...vienu mēnesi iztērēju uz virši/cirkle k kafijam 60,- eur un tas man lika aizdomāties.

O jā. Kad atnāk bankas paziņojums ka esmu šajā mēnesī patērējusies šopingā vairāk nekā vajadzētu tas var palikt uz pauzes.
No vienas puses tā ir labā lieta, palīdz saprast ka nu varbūt par daudz tiek tērēts. No otras depresīvi skatīties cik liela daļa aiziet ikmēneša maksājumos (vismaz man)

Man ka Svariem ir diezgan grūti atrast balansu, bet biežāk uzvar tā daļa kas saka "dzīvojam vienreiz". Ļoti palīdz app mobilajā telefonā kura ierakstu savus tērējumus...vienu mēnesi iztērēju uz virši/cirkle k kafijam 60,- eur un tas man lika aizdomāties.

Varbūt kļūdos, bet uzskatu, ka naudas pareizi tērēšanu var ieaudzināt vecāki.
Man bērnībā viss pietika, tomēr vecāki mācīja saprast naudas vērtību un paši pat smejās, ka es biju skopule. Piemēram, kafejnīcā viena salčuka bumbiņa maksāja 2LS, bet veikalā kasti varēja dabūt par to pašu summu, es paziņoju, ka iesim pirkt uz veikalu 😁
Kad sāku iet skolā, man vecāki katru nedēļu deva konkrētu summu. Ar to es varēju darīt, ko vēlos. Pirmos mēnešus notriecu, bet vēlāk jau sāku krāt. Nekad neaizņēmos un neko nezagu.
Kad paliku vecāka, uz dzimšanas dienām man sāka dāvināt naudu. Ar laiku pa savu naudu biju nopirkusi sev dažādas mēbeles, velosipēdu, bet vēlāk, kad sāku piestrādāt, bija arī lielāki pirkumi. Ik pa laikam piedāvāju vecākiem, ka apmaksāšu savu ceļojuma biļeti, uz saviem svētkiem uzsaucu restorānu utt. Gala beigās pati samaksāju gan par tiesību likšanu, gan mašīnu nopirku (ne no salona, protams). Tagad lēnām atlieku vai nu tālākajai izglītībai, vai nu jaunai mašīnai. Pa reizei mēdzu patērēt kādām drēbēm, ceļojumiem utt.
Ik pa laikam saņemu apbrīnu no vienaudžiem, kā arī vecāki joprojām iesmej, ka esmu naudas rausējs. Esmu redzējusi cilvēkus, kas manā vecumā velk no algas līdz algai. Tādā ziņā labāk būt budzim ar naudas drošības spilvenu, nekā nedēļu pirms algas pārtikt no svaiga gaisa.
Varbūt šis izklausās briesmīgi, bet man tiešām nekad nekas nav liegts. Vienmēr ir bijis tā, ka vecāki var izpalīdzēt ar naudu, ja vajag, tomēr pati jau sen apzinos naudas vērtību un ikdienā netērēju to uz lietām, ko man nevajag. Man šķiet patīkami, ka varu mierīgi paņemt iekrāto un atļauties nopirkt tupeles, ja man tā sagribas.

Molle @ 23.05.2023 09:08

Ir tādi cilvēki, kas nemitīgi sūdzas, ka naudas nav. Reāli nauda ir, bet galvenais, ka jāpasūdzas.

Nē, viņai tocna nav, jo vienmēr uz kādiem pasākumiem, dzimšanas dienām utt, kad jāiet, tad izdomā, ka ir slima, bērns slims vai kas cits un neiet, jo nav par ko. 😅

Dita.D @ 22.05.2023 22:04

Man ir draudzene, kas pelna vairāk nekā es, maksā uz pusi mazāku īri un viņai nekad nav nauda, bet es tikmēr no katras algas spēju atlikt vismaz 100-150€.
Katru gadu gaida 1.martu, lai iesniegtu nodokļu deklaraciju un tad katru dienu gaida to naudu. Vienmēr stāsta ko darīs ar to summu, bet nekad neko no tā visa nav izdarījusi.
Tagad runā, ka grib īpašumu pirkt. Par kādu naudu un kā samaksās ja nekad “nav nauda”. Un ne jau viņa viena dzīvo, bet gan ar draugu.
Ir vienkārši cilvēki kuri nemāk apieties ar naudu.

Ir tādi cilvēki, kas nemitīgi sūdzas, ka naudas nav. Reāli nauda ir, bet galvenais, ka jāpasūdzas.

Dita.D @ 22.05.2023 22:04

Man ir draudzene, kas pelna vairāk nekā es, maksā uz pusi mazāku īri un viņai nekad nav nauda, bet es tikmēr no katras algas spēju atlikt vismaz 100-150€.
Katru gadu gaida 1.martu, lai iesniegtu nodokļu deklaraciju un tad katru dienu gaida to naudu. Vienmēr stāsta ko darīs ar to summu, bet nekad neko no tā visa nav izdarījusi.
Tagad runā, ka grib īpašumu pirkt. Par kādu naudu un kā samaksās ja nekad “nav nauda”. Un ne jau viņa viena dzīvo, bet gan ar draugu.
Ir vienkārši cilvēki kuri nemāk apieties ar naudu.

Nebrīnos. Jo ja ir nodokļu pārmaksa nauda, tātad alga maza.

Man ir draudzene, kas pelna vairāk nekā es, maksā uz pusi mazāku īri un viņai nekad nav nauda, bet es tikmēr no katras algas spēju atlikt vismaz 100-150€.
Katru gadu gaida 1.martu, lai iesniegtu nodokļu deklaraciju un tad katru dienu gaida to naudu. Vienmēr stāsta ko darīs ar to summu, bet nekad neko no tā visa nav izdarījusi.
Tagad runā, ka grib īpašumu pirkt. Par kādu naudu un kā samaksās ja nekad “nav nauda”. Un ne jau viņa viena dzīvo, bet gan ar draugu.
Ir vienkārši cilvēki kuri nemāk apieties ar naudu.

Taupība uz lielām lietām atmaksājas, ja vien tam nav jāziedo vairāk kā pieci gadi. Manā skatijumā.
Par ekonomēšanu, tas katra subjektīvs viedoklis. Kādam laimes mirkļa neatņemama sastāvdaļa būs tā Narvesen kafija, citam tas būs extra pirkums. Jāsaprot pašam priekš sevis, kas ir svarīgi un kas nav, vispārināt ir lieki, jo ienākumu slāņi ir dažādi.

Tas ir interesanti, kā viens redz situāciju. Man šķiet, ka kolēģe saprot, ka būs viena, tātad maksimāli jānodrošina sevi, kamēr spēks kaulos. Jo mamma veca, vīra nav. Tātad mērķis bija izmaksāt NĪ un tagad krāj pie pensijas.
Par tēmu. Nemāku krāt. Visu laiku ir neatliekamas lietas un nepieciešams update. Jums tā nav, ka it kā viss ir, bet tā kā paklājs jau novalkāts.. tā kā pannai teflons jau nāk nost.. tā kā jaunu gultas veļu vajadzētu..man jau 40 tūlīt, vajadzētu kremu nopietnāku? Un tā ar visu! Baigi spontāni pirkumi nenotiek, uz restorāniem jau sen neeju. Ar spontāniem pirkumiem domāju “hey smuka žakete un tikai 69,99” nevis t kreklins pa 3,99.

Beverly Hilza @ 22.05.2023 20:21

Pazīstu cilvēku, kurš naudu taupa taupīšanas pēc, bez konkrēta iemesla, katru algu atliek milzīgu summu savā kontā, un burtiski tīksminās, jo paliek ar vien vairāk. Tas man neliekas pārāk veselīgs mindset. Jo liekas, ka cilvēks sevi ierobežo, bez būtiska pamata.
Manuprāt cilvēki iedalās divās grupās:
1. Mūžīgie krājēji un taupītāji
2. Tie, kas dzīvo šodienai un neko nekrāj

Neaktīvai naudai nav vērtības.

LuckyStrike @ 22.05.2023 20:12

Satikusi neesmu, bet spriežot pēc dzirdētā - dzīvojot apmēram tāpat. Strādā pat vairāk, ņem privātskolniekus. Mistika.

Interesanti gan. Reizēm tiešām grūti saprast cilvēkus. Varbūt tur ir kādi tālāki mērķi, bet ja nav, tad skumji tā dzīvot.

Pazīstu cilvēku, kurš naudu taupa taupīšanas pēc, bez konkrēta iemesla, katru algu atliek milzīgu summu savā kontā, un burtiski tīksminās, jo paliek ar vien vairāk. Tas man neliekas pārāk veselīgs mindset. Jo liekas, ka cilvēks sevi ierobežo, bez būtiska pamata.
Manuprāt cilvēki iedalās divās grupās:
1. Mūžīgie krājēji un taupītāji
2. Tie, kas dzīvo šodienai un neko nekrāj

greece @ 22.05.2023 18:42

Un ko viņa tagad ar savu naudu dara?
No vienas puses - ja par dzīves vietu nav jāmaksā, tad lielākās izmaksas atkrīt, līdz ar to atkrīt vajadzība strādāt pilna laika darbu, piemēram. Nu pēc te ieliktā apraksta, ka īpaši to naudu arī citur netērē.

Satikusi neesmu, bet spriežot pēc dzirdētā - dzīvojot apmēram tāpat. Strādā pat vairāk, ņem privātskolniekus. Mistika.

Ar naudu ir jaiemācās rīkoties!
Šo bieži daudzi nemaz neprot un nav pareizās prasmes it īpaši jaunībā…
Kad biju 24 gadus veca ,man bija konstanta no algas lidz algai dzīvošana ,protams alga nebija milzīga ,bet bija arī pilnīgi lieki tērini,kā jau te meitenes pieminēja arī es pirku narvesen kafiju katru dienu ,pusdienas pirku Rimī pluss vēl smėkēju un brivdienās regulāri gāju patusēt,rezultātā pēc pusotra gada biju jau paspējusi panemt sms kredītu,laptop /telefonu līzingā un joprojām bez naudas !
Tad sāku domāt,ka kaut kas ir jāmaina !
Nomainīju darbu uz labāk atmaksātu ,sāku planot izdevumus,pārstāja pirkt kafiju narvesen,atmetu smēkēšanu ,sāku planot maltītes un lēnām iemācījos atlikt naudu !
Pašreiz esmu atradusi balansu starp dzivot šeit/baudīt un arī iekrāt lietām ko vēlos .

LuckyStrike @ 22.05.2023 18:10

Bija man bankā kolēģe, vecmeita.
Taupīja uz apģērbu, uz izskatu, uz pārtiku. Īrēja istabu pie pensionāres. Nekur ne ceļoja, ne izklaidējās.
Sakrāja 1.iemaksai jaunajā projektā un tad mazāk kā 10 gados arī dzīvokli izmaksāja, tādā garā taupot.
Bet jēga? Jo principā tuvu radu viņai nav, tikai veca māte laukos, tas dzīvoklis beigās paliks valstij!

Un ko viņa tagad ar savu naudu dara?
No vienas puses - ja par dzīves vietu nav jāmaksā, tad lielākās izmaksas atkrīt, līdz ar to atkrīt vajadzība strādāt pilna laika darbu, piemēram. Nu pēc te ieliktā apraksta, ka īpaši to naudu arī citur netērē.

Bija man bankā kolēģe, vecmeita.
Taupīja uz apģērbu, uz izskatu, uz pārtiku. Īrēja istabu pie pensionāres. Nekur ne ceļoja, ne izklaidējās.
Sakrāja 1.iemaksai jaunajā projektā un tad mazāk kā 10 gados arī dzīvokli izmaksāja, tādā garā taupot.
Bet jēga? Jo principā tuvu radu viņai nav, tikai veca māte laukos, tas dzīvoklis beigās paliks valstij!

Es uzskatu, ka katram cilvēkam būtu jābūt kaut mazam drošības spilvenam. Ja nu kas. Nevar zināt kas notiks rīt un vai būs pēkšņi nepieciešami kādi līdzekļi. Esmu kaut kur pa vidu. Baigi nešķiežos ar naudu, bet arī baigi traki netaupu. Pēdējā laikā ieejot veikalā gan padomāju vai man vispār to lietu vajag, vai varu bez tās varbūt iztikt. Man ļoti patīk iepirkties, tādēļ nedaudz tagad piebremzēju, jo bieži vien esmu nopirkusi ko neapdomājot un tad vai nu neder, vai tā lieta neatrod pielietojumu. Tagad arī pārdodu savas mazlietotās, vai jaunās lietas, apģērbu un papildus nopelnu naudu, agrāk visu atdevu prom līdz sapratu, ka tur normāla summa kopā sanāk.

principā jau nekas slikts nav krāt, bet baigi grūti to pašai iemācīties bija. Pirmo reizi kad saņēmu savu algu bija acis kā pogas, likās tāaads piķis, visu pasauli var nopirkt. Ilgi bija jāstrādā pie tā lai visu algu nenotērētu un noliktu mazliet malā :D
Tagad kad jau iedzīvojies, kredītiņš jāmaksā un komunālie, sāku likt minimālas summas malā jo kovids iemācīja ka bez iekrājumiem nevar gluži vairs dzīvot..
piekrītu tām kuras saka ka grūti krāt, krāt, un tad beigās vienkārši atdot par to lietu, un tad sākt no jauna. Krāšana un ietaupījumu veidošana laikam ir daļa no dzīvesstila. Es gan nesaprotu tos cilvēkus kuri lepojas ar to ka nopirkuši trendīgus krāmus un tad sūdzas ka neko nevar atļauties, vai aprunā tos kuriem ar tādām pašām algām sanācis iekrāt mašīnai vai kredīta pirmajai iemaksai.

Piekrītu tam, ka var krāt kādu noteiktu laiku (piem. 1gads), lai sakrātu kaut kam konkrētam. Bet dzīvot visu dzīvi, ilgākus periodus, liedzot sev ēst àrpus mājas, neceļot, netērēt naudu lietām, kuras tu gribi.. kāda jēga tā dzīvot? Tu visu laiku taupi, taupi, taupi un tā tā dziive paiet.. jādzīvo ir uz visiem 100. Protams, ka jābūt drosibas spilvenam, tas ir passaprotami. Bet nav jau jaatliek gandriz visa alga..

Motherofdragons @ 22.05.2023 09:25

Mani vecāki tādi ir, viņi pat nekrāj nekam konkrēti, dzīvo diezgan pieticīgi, gandrīz nekad neēd ārpus mājas, braucot tālākus gabalus, sataisa sev maizītes un termosu ar tēju, kā "vecajos" laikos, kad tādu hotdogu un kafijas benzīntankos nemaz nebija. Netērē lieki naudu uz drēbēm, barberšopiem, visādiem gadžetiem un citām lietām, reti ceļo. Toties viņi var skaidrā nopirkt labu auto, iet pie visiem ārstiem bez rindas, ja nepieciešams, uz viņiem vienmēr var paļauties, ja notiek kaut kas neparedzams.
Es esmu nodzīvojusies līdz pāri 30, trallinot naudu uz visādām nenozīmīgām lietām, kuras nav paliekošas, uz mirkļa izpriecām, un tagad, kad pati esmu mamma, man beidzot sāk pielekt, ka ir jādzīvo saprātīgi, lai vienmēr pietiek nauda svarīgām lietām. Jo būtībā notrallināt var jebkādu summu, ir lērums būtībā nevajadzīgu preču un pakalpojumu, kurus mums "iepārdod" kā it kā nepieciešamus. Bet būtībā tieši iekrājumi sniedz neatkarību un izvēles brīvību, drošības sajūtu, un būtu lieliski samazināt savus izdevumus tiktāl, lai vismaz 30% ienākumu aiziet iekrājumos. Ja krāj kaut kam, tad pat 50%.
Vienīgais, ko neatbalstu, ir taupīšana uz veselības rēķina. Nav jāēd steiki katru dienu, bet plikus makaronus arī nevajadzētu ēst.

Sasmējos lasot. Mēs ar biezi ņemam visu līdzi uzkožamu.
Kafiju gan ņemam tankā. Hot dogi vienk negaršo, kafē tērējam naudu tikai ja braucam uz vairākām dienām. Mēs daudz brīvdienas braucam, ja pie degvielas izmaksām, ieejas biļetēm muzejos un citur vēl būtu kafē +, Hot dogi tas ap 100 eu katras brīvdienas būtu. Tas par traku. Lupatas ar nepērku bieži.