Naudas taupīšana

Beverly Hilza @ 22.05.2023 03:26

Sveikas!
Aizdomājos par taupīgu dzīves veidu.
Vai pazistat cilvēkus, kas taupa naudu ilgtermiņā vairākus gadus, lai varētu sakrāt naudu, kam lielam, piemēram-dzīvoklim, auto.. Cik gadus krāja naudu? Ko nopirka?Atmaksājās taupība?
Vai beigās tas ir tā vērts, lai ļoti rūpīgi taupītu naudu uz daudzām lietām?
Es pazīstu sievieti, kura taupīja naudu uz ēdienu,drēbēm,remontu, lai varētu sakrāt daudz naudu un iegādāties savu dzīvokli. Un auto,krāja tikai dažus gadus. Un sasniedza mērķi. Nebija jaīrē dzīvoklis,dzīvoja pie vecākiem. Viņa man stāstīja, ka vairākus gadus negāja arpuss mājas izklaidēties vai ēst, lai ieataupītu. Sēdēja mājās, nekur negāja uz maksas izklaidēm. Piekopa tikai bezmaksas izklaides.. Man šāda taupīšana liekas pārspīlēta, un sevis liela ierobežošana. Šaubos vai es tā varētu sevi ierobežot.
Vai jūs esat ļoti taupīgas vai tomēr nē? (mīlat labāk paterēties) ?
Kur ir tā robeža starp veselīgu/neveselīgu taupību/ekonomēšanu?

man patīk krāt, bet īsti neizdodas. Vasarā viennozīmīgi ne.
Man visu laiku iekrātā nauda iesaldējas un tad atgriežas, bet lai es sev kko liegtu? Uj, nē..
Gribās taču kādu jaunu kleitu, paēst kārtīgu steiku šad tad.
Ja būtu liels saskatāms, sasniedzams mērķis, varbūt spētu atteikties no kaut kā. Bet tie mazie baudas mirklīši, kad dabuj kāroto… uj nē…

Katrs var darīt ar savu naudu tā,kā uzskata par labāko sev.
Cits taupīs,lai sasniegtu savu mērķi,cits dzīvos no algas līdz algai neko sev neliedzot un neveidojot uzkrājumu.
Tie,kas taupa un atliek kko vismaz neielien kredītos,ko pēc tam nevar atmaksāt.
Man ir zināmi cilvēki,kas ir taupījuši kādu laiku naudu,lieki netērējot,lai nopirktu ko lielāku un es neredzu tur neko sliktu,tā ir viņu nauda/dzīve un viņi drīkst darīt tā,kā viņi vēlas un citiem gar to nav nekādas daļas.

Mani vecāki tādi ir, viņi pat nekrāj nekam konkrēti, dzīvo diezgan pieticīgi, gandrīz nekad neēd ārpus mājas, braucot tālākus gabalus, sataisa sev maizītes un termosu ar tēju, kā "vecajos" laikos, kad tādu hotdogu un kafijas benzīntankos nemaz nebija. Netērē lieki naudu uz drēbēm, barberšopiem, visādiem gadžetiem un citām lietām, reti ceļo. Toties viņi var skaidrā nopirkt labu auto, iet pie visiem ārstiem bez rindas, ja nepieciešams, uz viņiem vienmēr var paļauties, ja notiek kaut kas neparedzams.
Es esmu nodzīvojusies līdz pāri 30, trallinot naudu uz visādām nenozīmīgām lietām, kuras nav paliekošas, uz mirkļa izpriecām, un tagad, kad pati esmu mamma, man beidzot sāk pielekt, ka ir jādzīvo saprātīgi, lai vienmēr pietiek nauda svarīgām lietām. Jo būtībā notrallināt var jebkādu summu, ir lērums būtībā nevajadzīgu preču un pakalpojumu, kurus mums "iepārdod" kā it kā nepieciešamus. Bet būtībā tieši iekrājumi sniedz neatkarību un izvēles brīvību, drošības sajūtu, un būtu lieliski samazināt savus izdevumus tiktāl, lai vismaz 30% ienākumu aiziet iekrājumos. Ja krāj kaut kam, tad pat 50%.
Vienīgais, ko neatbalstu, ir taupīšana uz veselības rēķina. Nav jāēd steiki katru dienu, bet plikus makaronus arī nevajadzētu ēst.

Visam ir jābūt samērīgam. Taupīt un nedzīvot dzīvi šodien man izklausās galīgi garām, esmu par to, ka veido iekrājumus, katru mēnesi no algas ieskaita konkrētu naudu krājkontā, kādā uzkrājošanā apdrošināšanā vai nu kas liekas pašam atbilstošs, un tai pašā laikā dzīvo normālu dzīvi no atlikušās naudas. Ja grib paēst ārpus mājas, tad to dara, ja grib nopirkt kaut ko tikai savam prieciņam, tad to dara utt.
Ja man tagad būtu jāsakrāj no nulles jaunam auto, es labāk izvēlētos krāt 2 gadus un turpināt normālu dzīvi, nevis 1 gadu un liegtu sev visu.

Tā kā man nav superliela alga, tad gribot negribot ir jātaupa un jāizvērtē prioritātes. Lieliem pirkumiem jākrāj un gluži tērēties kā sirds vēlas nevaru atļauties. Šobrīd man ir iekrāta pietiekoši liela naudas summa, bet tā domāta emergency gadījumiem un to es ikdienā neaiztieku un netērēju.

Uzskatu, ka nauda ir jākustina. Ja nav nosprausta mērķa ar termiņu krāšanai, tad neredzu jēgu taupīt un liegt dzīves baudīšanu, lai tikai liktu malā.
Covid pandēmija iemācīja, ka vajag iekrāt naudu nebaltām dienām. Tad nu 1/5 no algas atlieku malā katru mēnesi. Bet pietiek gan rēķiniem, īrei, ēšanai un izklaidēm, arī spontāniem pirkumiem. Ja nepietiktu, samazinātu summu, ko lieku malā. Bet neatļautu sev nonākt stadijā, kur dzīvoju krāšanas pēc un realitātē tikai izdzīvoju jeb knapinos. Tas nav pareizi. Un naudu kapā ar nepaņems.
Ar nebaltām dienām domāju, ja vēlreiz sanāks palikt bez darba, tad mērķēju, ka vismaz pusgadu esmu nodrošināta ar iztiku. Arī, ja steidzami vajag kādu lielāku summu.

Krāt vajag, iekrājumi dod citas sajūtas dzīvošanai. Ja tādu nav, personīgi man, ir diskomforts. Ja ir normāli uzkrājumi, zini, ka vari atļauties šo to vairāk, jo naudas pietiek. Skumjāk ir tad, kad krāj kaut kam konkrētam, nopērc un atkal ir jāsāk no nulles. Tāpēc vienmēr vajag piekrāt vairāk, lai nopērkot kāroto tev paliktu vēl "sēklai". Nekad neesmu bijusi krājēja, bet tad sāku krāt un sakrāju pietiekami. Nopirkām, izdarījām, ko sen jau atlikām.
Nav jālien kredītos, nav jāmaksā nez cik ilgi - visam var piekrāt, tikai vajag laiku un apnņēmību.
Iekrājumi dod citu sajūtu, nenoliedzami.
Vai es būtu gatava ēst plikus rīsus krāšanas nolūkā? Īpaša mērķa vārdā, jā, bet ņemot vērā, ka man ir bērni un tiem ir jāēd normāli, tad tik drastiski noteikti nekad nekrātu. Ierobežot našķošanos vienmēr ir labs variants, samazināt ārpus mājas ēšanas - var. Vai vajag 5 kleitas, tāpēc, ka ir atlaide? Noteikti ne, var iztikt. Ir daudz kā uz ko ietaupīt nejūtoties tā, it kā sev kaut ko baigi liegtu. Vismaz mūsu ģimenē.
Vasarās gan ir grūtāk, jo ik nedēļas ir pasākumi, gribas braukt, iet, darīt, zvēru dārzi, citas izklaides bērniem un tad krāšana iebremzējas.

Tas jau atkarīgs kāds kuram materiālais stāvoklis. Es nevarētu mierīgi dzīvot no algas līdz algai, bez iekrājumiem. Par laimi neesmu tādā situācijā. Nekam konkrētam naudu nekrāju, jo ikdienā sev neko neaizliedzu, bet ir patīkami apzināties, ka tā nauda tur ir.

Es arī esmu krājēja. Bet tai pat laikā baudu dzīvi. Es pati par savu algu esmu sakrājusi, dzīvoklim un mašīnai, un katru gadu braucu vismaz 2 ceļojumos. Man arī nav superliela alga, bet es netrallinu naudu. Es pērku, ko vajag un ko gribas, bet notriekt naudu tur, kur tas absolūti nav vajadzīgs, man vienmēr licies stulbi. Piemērs: no rītiem pirms darba, izdzer kafiju mājās vai pagaidi līdz ofisam. Nekad neesmu sapratusi tos, kas katru dienu pērk kafiju Narvesen. Mums ofisā ar kafijas automāts ar ļoti daudz veidiem par velti. Dzer kaut 10. Bet esmu redzējusi, ka kolēģes iziet no darba un pa taisno uz Narvesen pēc kafijas. Un pēc tām skaita: kā Tu vari atļauties to un šito. 🙄😀

Es pati esmu diezgan taupīga. Tas ir iegājies no laikiem, kad sirdsapziņa neļāva notērēt vecāku doto kabatas naudu visādos nenozīmīgos niekos.
Kad sāku strādāt pati, sakrāju savam pirmajam auto (lietotam, protams), jo negribēju būt piesieta kredītam. Toreiz vēl dzīvoju pie vecākiem.
Kopš izvācos, taupība nekur nav pazudusi.Tā kā manikīru veicu sev pati, kosmētiku lietoju minimāli un pie friziera nav jāiet katru mēnesi, tādā ziņā lielu izdevumu nav. Ārpus mājām ēdu reti, iepērkos uz atlaidēm. Apģērbu parasti pērku ar domu, kā to kombinēt ar jau esošajām drēbēm. Ceļojumus arī patīk plānot maciņam draudzīgus, jo man nekas nav pretī pāris stundas pasēdēt, teiksim, šaurā Ryanair sēdvietā, jo galvenais taču ir galamērķis. Itin nemaz nejūtu to kā sevis ierobežošanu, jo nejūtu nekādu diskomfortu vai vēlmi pēc kā dārgāka.
Taču ja būtu jākrāj kaut kam lielam un negribētos vilkt garumā, tad sevi zinot varētu arī uz roltoniem padzīvot :D
Skopums, manuprāt, būtu krāšana krāšanas pēc, tīksminoties par skaitli kontā. Kad runa ir par tādām lietām kā auto rezerves daļām, pārtiku ilgtermiņā, sejas kopšanas līdzekļiem u.tml., tad skopais maksā divreiz. Par cenām pārāk neiespringstu arī tad, kad runa ir par dāvanām mīļajiem. Domāju, ka lai nekļūtu par skopuli, jāpajautā sev, kāpēc tieši taupi un kam krāj.

Man uz doto brīdi uzkrājumi ir, bet nekas daudz. Sāku salīdzinoši nesen, jo kovids iedeva pamatīgu sitienu.
Es iepriekš baigi neskatījos kur un kā naudu tērēju, uz to brīdi neko tas neizteica, bet kad kovids iedeva pa galvu, tad gan sajutu. Tagad jau kādu laiku pievēršu uzmanību un skatos kur varbūt varētu ietaupīt baigi sev neko neliedzot.
Esmu sākusi plānot ēdienreizes, pirkt veikalā tikai to ko vajag un ņemt ēdienu uz darbu līdzi. Tas ir ļoti pozitīvi maciņam. Man ļoti bieži mēdza sabojāties ēdiens ledusskapī, jo to neapēdu vai nepagatavoju un pusdienlaikā ļoti bieži skrēju uz maximu un tur vienmēr ņēmu kas uz to brīdi kārojās. Tagad es ēdu daudz labāk un sabalansētāk ikdienā, bet man sanāk lētāk un saplānotāk.
Es gan dzīvoju diezgan low maintenance dzīvi un man nav tādi izdevumi kā viss ar mašīnu saistītais (degviela, apkopes izdevumi, stāvvietas, riepas, utt), kafiju nedzeru, tāpēc Narvesenam eju garām un kafijas bundžiņa mājās ir tikai ciemiņiem, ārpus mājas ēst vai iedzert arī īsti nedodos, sanāk varbūt 1-2 reizes mēnesī aiziet ar draugiem paēst picu. Nav arī nekādu kredītu vai līzingu, kas katru mēnesi jāmaksā. Arī tādas lietas kā manikīrs, pedikīrs, matu un uzacu krāsošana, utt., to visu daru mājās pati. Ko saskaitot kopā prāva summiņa mēnesī sanāktu.
Toties es neliedzu sev pirkt to kas man ir vērtīgs. Varu labiekārtot savu dzīvokli. Varu bērnam nopirkt to ko vajag un to ko viņam citreiz gribās. Varu atļauties tērēt naudu hobijos un lietās kas patīk. Varu atļauties kādam dārgāku dāvanu kādreiz nopirkt.

nu es baigi neko iapu iekart nevaru.Darba tagad nokritas apjomi,lidz ar to alga ir aptuveni ap 900 uz rokas,no kuriem 500 aiziet par iresanu un rekiniem.Pec tam esana,kas pat iapsi neko neperkot man sanak ap 200 un pa parejiem 200 tad kads apgerbs,kautkur aiziet utt.Nu reizi gada aizbracu kautkur uz arzmeme,bet tad sanak 2 vai 3 men pirms tam vispar pa sauso gandriz dzivot un ari 2 men pec.Iekrat var vai nu,ja dzivo pie vecakiem un neire vai ja ir otra puse.

Un cik esmu ieverojusi,kad esmu meginajusi kautko atlikt,uzreiz kaukas notiek neparedzets.Vai nu saslimsu un iziet daudz naudas vai kautkas maja saplist vai vel sazin kas.Ka saka,ja krasi nebaltai dienai,ad tada ari driz pienaks.Un nekad jau nevar zinat cik ilgs muzs atvelets,var sita krat un krat un ta ari lidz merkim nenodzivot.Es par to,ka jadzivo ir seit um tagad.

Ka saka,ja krasi nebaltai dienai,ad tada ari driz pienaks.Un nekad jau nevar zinat cik ilgs muzs atvelets,var sita krat un krat un ta ari lidz merkim nenodzivot.Es par to,ka jadzivo ir seit um tagad.

Ak jel...
Cik es visu mūžu esmu atlikusi naudu drošības spilvenam, man ne reizi nav bijusi vajadzība to izmantot. Vispār nevaru iedomāties kā tā var dzīvot - kā ievajagas kaut vai 1 tūkstoti, tā viss, esi pilnīgā pakaļā, jo pat tādas naudas nav. Un ja nu vēl vairāk vajag? Pat ne pašam, bet teiksim, vecākiem, kas mums visiem jau ne pirmajā jaunībā, un var būt vajadzīgs medicīnai, piemēram.

Es nevaru iedomāties, ka pēkšņi noplīst ledusskapis, veļas mašīna vai kas cits svarīgs, kas nopietnāks mašīnai un cilvēkam nav kur paņemt un jāņem kredīti, līzingos preces jāgrābj, jo dzīvo tikai šodienai.

bet tad jums acimredzot ir loti lielas algas,jo ar standrata videjo algu tas butu loti gruti.Tad tiesam tik ka te teica,ka neko citu neko.

Bet loti,loti daudz cilveku ta ari dzivo,knapinas.Gribu apgaismot,ka ir cilveki,kas sobrid jau pat ;paest vairs nespej normali nopirkt ar sim visam izmaksam,kur nu vel sapnot par kautkadam extram vai iekrat.

pepija @ 22.05.2023 13:36

bet tad jums acimredzot ir loti lielas algas,jo ar standrata videjo algu tas butu loti gruti.Tad tiesam tik ka te teica,ka neko citu neko.

Tev jau nav jāatliek tūkstoši krāšanai, bet kopumā kaut kas, jebkas. Pat atliekot 10 EUR mēnesī, pēc 10 mēnešiem tas jau ir simts.
Ja ir jācieš bads, tad protams, atlikt nav ko, bet, manuprāt, jebkuram ir kur piegriezt, ja grib iekrāt.

nu es ari atlieku celojumam,bet es atlieku paris menesus un visu,bet parejos dzivoju un atlaujos ari ko citu.Es vienkarsi esmu emociju cilveks,es nekraju mantam un lietam un vsipar maz ko tadu perku.Katra zina es labak aizbrauku celojuma neka nopirktu jaunu velasmasinu😀bet katram protams savas prioritates.Jauniba man ari citas lietas likas svarigakas,ar gadiem domas un uzskati mainas.

pepija @ 22.05.2023 13:37

Bet loti,loti daudz cilveku ta ari dzivo,knapinas.Gribu apgaismot,ka ir cilveki,kas sobrid jau pat ;paest vairs nespej normali nopirkt ar sim visam izmaksam,kur nu vel sapnot par kautkadam extram vai iekrat.

Zini, šajā krīzē es novēroju, ka cilvēki labi dzīvo...es nezinu nevienu, kam būtu briesmīgi laiki pienākuši. Kafejnīcas pilnas, lupatas pērk kaudzēm, pie friziera pierakstīties nevar, viss pilns...tusiņi notiek, cilvēki maksā simtus par hokeja biļetēm utml.
Cilvēkiem naudas pietiek.
Šajā krīzē novēroju, ka ļoti daudzi remontē ,mājokļus, darbojas.. neviens veikals tukšāks nav palicis un neviena kafejnīca tukša nav. Cilvēkiem ir nauda. Sievietes apkārt vienos brendos. Tādu parastu apģērbu veikalu nemaz vairs lāga nav...