Upuris un Varmāka

Pati jaunībā biju upuris. Sagājos 17 gados ar čali, no sākuma viss super, bet apmēram pēc gada sāka parādīties viņa patiesā daba. dzīvoju tajā laikā jau pie viņa, tuvāk bija uz skolu arī utt. Sākās ar to, ka atrada jaunus draugus, tusētājus un viņš sāka ļoti bieži dzert, nu tā tiešām bieži, katru otro dienu. No sākuma arī tusējos kopā ar viņiem bet pati gandrīz nedzēru un vnk gāju līdzi, tad pamazām sākās pārmetumi un nepamatota greizsirdība, kipa ka es runājos ar tiem viņa draugiem utml. tad vairs negaaju līdzi viņam sr tiem draugiem, bet vnk sēdēju mājās vai klasesbiedreni pavadīju laiku. Un tad sākās trakāk, pārmetumi, ka es muldu ka esmu ar draudzeni un kip esmu ar citiem čaliem, apsaukāšanās utt, līdz arī rokas palaida drusku. Tajā laikā naiva biju, piedevu, kā nekā nākamā dienā tak šis visu nožēloja, lūdza piedošanu utt. nu pēc apmēram pusgada aizlaidos beidzot no viņa. Bet man tur drusku cits stāsts, kāpēc pie viņa tik ilgi biju, nu jeb vnk man kaimiņš patika, tāpēc arī pieļauju ka pacietu.
Ģimenē bērnībā manas acis neko tādu neredzēja, dzīvoju visu bērnību, jaunību divatā ar mammu tikai un mamma ideāla, nekad nebija vardarbīga pret mani nekādā veidā.
Tas mans bijušais gan bija audzis alkoholiķu ģimenē, kur tētis sit mammu utt. Divatā ar vecāko brāli viņi tur auga. Vecākais brālis, tad, un spriežot pēc fb bildēm, arī šobrīd, normāls cilvēks, ar sievu un trīs bērniem, nav dzērājs. Par savu to bijušo zinu, ka tagad ir galīgi dzērājs, ir man draudzene vnk tajā pilsētā, un rakstījusi kādā stadijā redz viņu uz ielas.

Vai tas ir ietekmējis manu tagadni - nezinu, bet varbūt drusku. Nekad nevarētu būt kopā ar tādu, kurš mani kontrolē, jeb vnk būt zem tupeles.
Atceros to starpā posmu, kad biju brīva, tāpat sarakstījos ar dažiem un randiņoju, un pirmais, kas mani atbaidīja, bija teksti, ka neļautu savai meitenei ar draugiem tusēties, ka jābūt mājās utt.
Un ar tagadējo esmu jau gandrīz 6 gadus kopā un viss super, nekādu lieku dusmu vai greizsirdības scēnu no viņa puses. Drīzāk no manas puses tā bija, bet vienreiz, un tomēr tiešām nepamatoti izrādījās.

Forelee @ 17.05.2023 01:49

Vai tas ir ietekmējis manu tagadni - nezinu, bet varbūt drusku. Nekad nevarētu būt kopā ar tādu, kurš mani kontrolē, jeb vnk būt zem tupeles.
Atceros to starpā posmu, kad biju brīva, tāpat sarakstījos ar dažiem un randiņoju, un pirmais, kas mani atbaidīja, bija teksti, ka neļautu savai meitenei ar draugiem tusēties, ka jābūt mājās utt.
Un ar tagadējo esmu jau gandrīz 6 gadus kopā un viss super, nekādu lieku dusmu vai greizsirdības scēnu no viņa puses. Drīzāk no manas puses tā bija, bet vienreiz, un tomēr tiešām nepamatoti izrādījās.

Zinu to, ka varmākas vardarbīgās attiecībās mīl ļoti kontrolēt otru cilvēku(upuri).No viņiem nāk slimīga kontrole par otru.
Galvenokārt tāpēc, lai cietušā persona, upuris nemeklētu palīdzību pie tuviniekiem. Aizliedz un stipri ierobežo kontaktus ar citām personām, pie kurām varētu vērsties pēc palīdzības. Tādēļ, jā kontrole ir viens no bridinājuma signāliem, ka tur nav kautkass kartībā.
Paldies, par viedokli. 👍

Vēlreiz ieteikums noklausīties Podcast "Pa kluso" epizodi ar nosaukumu vardarbība partnerattiecībās. Tur ir psihologa un upura viedoklis par to kāpēc paliek tādas attiecības, kā tādas attiecības rodas utt.
Klausoties to es sapratu ka daudzas lietas ko darīja bijušais bija ar vēlmi mani kontrolētu un iebiedēt.
Piemēram sauca pie sevis palikt pa nakti, bet man nebija naudas atpakaļ ceļam un viņš teica ka aizvedīs, bet tad kad vakarā bija strīds man nebija naudas lai aizbēgtu un draudēja ka nevedīs mani arī no rīta nekur un varu iet n-tos kilometrus ar kājām.
Teica ka man vajag uzkačata dibenu, nomest svaru un nokrāsot matus, jo tad nebūs tik daudz strīdu un pārmetumu. Vienu vārdu sākot lika justies vainīgai man par savu izskatu un par strīdiem.
Vienreiz viņš man gribēja sist bet es situ pretī. Tad viņš mani piespieda pie grīdas un bija bail. Protams, muļķīgi, bet piedevu to visu jo abi bijām vainīgi, lai gan roku viņš pacēla pirmais. Precīzāk karstu metāla lāpstiņu ar kuru es "nepareizi" cepu cīsiņus uz pannas.
Tās bija otrās attiecības un tad biju jauna un naiva. Varbūt lomu spēlēja arī tas ka izmisīgi meklēju mīlestību, jo mamma pati nebija jaunībā izbalējusies dēļ tā ka es piedzimu. Un man augot braukāja pa ballītēm, audzināja mani vecmamma.

Šeit var vilkt ļoti daudz ko ar narcisistiskām attiecībām un arī sociopātismu.
Nekas patīkams. Ir cilvēki , kas gadiem paliek šaadas attieciibaaas , jo vienkaarši nevar aiziet. Domā , ka buus labi…
Un jā, man arī nācaas izbaudīt kā es griežu nepareizi tomātus 😂 un kad esi tādaas attieciibaas, īsti no malas neredzi,cik patiesībā tās ir traģiskas un cik daudz tu pats ciet un piever aci uz lietaam, kas tev sāp, bet otrs tikai turpina mācīt kā vaajag justies un kas ir pareizi, kas nav.
Un haa.. ļoti labi meļi.
Es arī teiktu, ka “iekritu” uz šadu cilvēku, jo iekšēji laikam meklēju to “lielo mīlu” un ignoreeju ļooooti daudz red flag jau pašā saakumaa. Tiešaam pašaa saakumaa. Vecāki man nav, tētis visu dziivi dzer.. un laikam taapec nekad arii nav bijis neviens normāls vīriešu kārtas cilvēks , kas varēja pamaaciit par attieciibaam, par džekiem utt.
Mees paši iekrītam , jo esam paarak labi cilveeki ar empātiju. Tieši to viņiem arī vajag

Bet nesen biju lieciniece 2 gadus ilgstošām attiecībām draudzeni kur viņiem abiem lomas bija gan upura, gan varmākas. Viņa bija egoiste, tikai viņam pārmeta ka nekad nav tāds kā vajag un savu vainu nesaskatīja, reāla narcisa uzvediba kā no grāmatas. kad viņiem bija nopietni strīdi, tā viņa vilka tinderi un meklēja kādu citu kas viņai sniegs to uzmanību un aplidošanu.
Bet viņš bija tieši tāds pats - dzērās, maukojās un ignorēja visu viņas tirgu. Bija pilnīgi vienalga vai viņa centās normāli runāt, vai bļaut vai ko citu. normāli arī viņu maldināja, teica ka viņa pati vainīga, ka palikusi resna tapēc viņš iet pie citām, ka viņam kauns vest draugus ciemos jo māja nekārtīga utt. pats protams pat nezināja kur slota stāv. viņa protams arī baigi ar pucēšanu neaizrāvās, ja nu vienīgi sevis pucēšanu - nagiem un matiem no salona laika un naudas vienmēr pietika.
Tajā visā es sapratu ka upuri jau nedomā ka ir upuri līdz brīdim kamēr neaiziet no tās situācijas vai kāds cits to nenorāda ļoti skaidā un skarbā veidā. Tād robežas izplūst un viņii nesaprot ka paši ir pārkāpuši savas un partnera robežas. Viņiem liekās ka ir vieglāk palikt pie velna ko pazīsti, nevis iet pie jauna velna. Un viņi izmisīgi turās pie tā iedomu tēla, ko viņi no partnera ir izveidojuši - 10 sliktās atmiņas nav tik svarīgas kā tā 1 labā.
Ir arī liels kauns no tā ka apkārtējie nosodīs, prašņās kāpēc izšķīras utt.
Ieveroju arī bailes no tā, ka ka būs jātiek un jāpārstrādā tas viss kas notika, lai nesapūtu pats.
ir jau pagājis pusgads, viņa nevar vēl pārstrādāt to kas noticis. Jaunās attecībās nevedās jo viņa katram virietim tādus standartus uzliek ka tik turies, pati gan nepiedāvā no sevis pat uz pusi tik daudz. Vēl lav tikusi pāri bijušajam, visu laiku piemin viņu sarunās, salīdzina citus ar viņu utt.

Ne man, bet draudzenei ģimenē bija varmākas-upuru attiecību modelis, kurā iesaistīti 3 cilvēki: viņa, viņas mamma un patēvs. Patēvs bija agresīvs, regulāri bļāva uz to meiteni (kamēr mammas nebija klāt, protams), dažkārt fiziski ietekmēja, bet mammas acīs centās tēlot uķi puķi baltu un pūkainu, kurš ir "nervozs un noguris darba dēļ". Tik lieliski manipulēja, ka mamma pati savai meitai neticēja par varmācību. Līdz kādā dienā maska krita un viņš sāka tāpat izturēties arī pret viņu. Izšķīrās, protams. Kad ar viņu iepazinos un sadraudzējos, tas viss jau bija pagātne, bet varēja just sekas - viņa par visu ļoti satraucās un bija ārkārtīgi noslēgta. Viņas mamma arī pēc tam diezgan ilgi nevarēja saņemties jaunām attiecībām, jo bija bail vilties un nodarīt pāri meitai. Sekas tas atstāj pamatīgas.
Cik zināms, tam vīrietim pašam bērnībā vecāki bļāvuši virsū un citu pieaugušā-bērna attiecību modeli viņš nepazīst. Es tā pieņemu, ka mīlošu vecāku bērns arī tālāk "defaultā" būs mīlošs pret citiem. Ja ir kaut kripatiņa varmākas dabas, tad tas reiz ir bijis pieredzēts uz savas ādas. Bet katram ir izvēle to apburto loku pārraut.

Es savulaik bijušajā darbā esmu gana daudz strādājusi ar dažādām vardarbības lietām. Ārpus darba neesmu saskārusies.
Neviens parasti apzināti negrib kļūt par upuri, taču upuri daudzos gadījumos paši izvēlas tādus partnerus, kas citiem būtu sarkanais karogs.
Adekvāti izvēloties partneri, mēs varam daudzkārtīgi samazināt iespējamību kļūt par upuri.
Daļa no varmākām iespējams ir senāk piedzīvojuši vardarbību.
Ja man atkal būtu aktuāla attiecību veidošana, nekad neuzsāktu attiecības ar kādas no šo kategoriju vīriešiem:
- agrāk sodītajiem;
- alkoholiķiem;
- narkomāniem, t.sk., marihuānistiem;
- spēļu automātu spēlētājiem;
- vīriešiem, kuriem nav legālu ienākumu;
- vīriešiem, kuriem ir pamanāmas garīgās veselības problēmas.
Šīs kategorijas, protams, mēdz pārklāties.
Turklāt, ievērojot šos principus, var izvairīties no ļoti daudzām citām dzīves problēmām.
Ja sievietei ir bērni no iepriekšējām attiecībām, ievērojot šos principus, var daudzkārtīgi samazināt iespējamību, ka bērns kļūst par patēva vardarbības upuri. Piemēram, vairākos man zināmos pedofilijas gadījumos, kurus pastrādāja patēvi, sievietes bija uzsākušas attiecības ar agrāk sodītiem vīriešiem...

law7 @ 17.05.2023 15:01

Es savulaik bijušajā darbā esmu gana daudz strādājusi ar dažādām vardarbības lietām. Ārpus darba neesmu saskārusies.
Neviens parasti apzināti negrib kļūt par upuri, taču upuri daudzos gadījumos paši izvēlas tādus partnerus, kas citiem būtu sarkanais karogs.
Adekvāti izvēloties partneri, mēs varam daudzkārtīgi samazināt iespējamību kļūt par upuri.
Daļa no varmākām iespējams ir senāk piedzīvojuši vardarbību.
Ja man atkal būtu aktuāla attiecību veidošana, nekad neuzsāktu attiecības ar kādas no šo kategoriju vīriešiem:
- agrāk sodītajiem;
- alkoholiķiem;
- narkomāniem, t.sk., marihuānistiem;
- spēļu automātu spēlētājiem;
- vīriešiem, kuriem nav legālu ienākumu;
- vīriešiem, kuriem ir pamanāmas garīgās veselības problēmas.
Šīs kategorijas, protams, mēdz pārklāties.
Turklāt, ievērojot šos principus, var izvairīties no ļoti daudzām citām dzīves problēmām.
Ja sievietei ir bērni no iepriekšējām attiecībām, ievērojot šos principus, var daudzkārtīgi samazināt iespējamību, ka bērns kļūst par patēva vardarbības upuri. Piemēram, vairākos man zināmos pedofilijas gadījumos, kurus pastrādāja patēvi, sievietes bija uzsākušas attiecības ar agrāk sodītiem vīriešiem...

Turpinot listi par sarkanajiem karogiem no kuriem izvairīties es piebilstu ka arī tādiem, kuri:
-par bijušajām attiecībām runā tikai negatīvi, viss bija viņas vaina, viņa bija b un m un man darija to un šo.
-tādi kuri ir līdz pakaļai parādos alimentos utt, vēl jo vairāk ja valstij.
- nepacietīgie, tikai ātrāk ievākties kopā, visus randiņus un aplidošanu aizmirstam un davai gultā iekšā un esam pāris. Ja nav pacietības attiecību veidošanai, nebūs arī uzturēšanai!!!

"tādi kuri ir līdz pakaļai parādos alimentos utt, vēl jo vairāk ja valstij."
Piekrītu, taču šie vīrieši ar 100% garantiju ietilpst vismaz vienā no kategorijām, kuras uzskaitīju, daļa ietilpst pat vairākās.

Māte un meita. Varmāka un upuris. Kāpēc par upuri - jo ja sāks pretoties, tad būs vēl sliktāk, trakāk un sāpīgāk. Ja nevar apmuļķot varmāku un aiziet prom, tad jācieš. Jo varmākai patīk, ja izrāda pretestību. Ja neizrāda, tad ātrāk apnīk darīt pāri.
Domāju, ka visi (vai gandrīz visi - 99,9%) varmākas ir bijuši upuri. Ja ne, tad tie ir vienkārši psihopāti.

Cik mana pieredze rāda (strādājot tiesā un pašvaldībā), tad ir diezgan divi diametrāli pretēji tipi, nu vismaz gan varmākām, gan upurim ocf law7 nosauktie red flags tur gan jau atķeksējas.
1. Varinats:
Upuris, kas nāk no nelabvēlīgas ģimenes, kas vienkārši nezina kā ir savādāk, tad tur parasti visi ex un nākošie ir low life un bērni katrs no sava tēva (Sociālā dienesta redzes lokā), varmāka ir low life, ne obligāti nācis no līdzvērīgi čābīgs background, bet nodzēries/nonarkojies līdz x punktam.
Šajā variantā upuris bieži vien nezina, ka var būt savādāk un izvēlas to pašu grābekli, atceros vienu tiesas sēdi sieviete, pēc skata es doto visus 50, faktiski tikai 31, periodiski pārtrauktas aizgādības tiesības bijušas visiem 5 (vai cik tur) bērniem, kādu laiku viņa saņemas, ir viss ok, atrod darbu, dzīvokli, bērnus atgriež ģumenē, tad uzrodas jaunais khem ******, tā atkal bērni ir otrajā plānā, viena bērna tēvs prasīja, lai viņam nodot pilnīgas aizgādības tiesības. Tēvs šķita pat kinda normāls nav augstākais slānis, bet vismaz pec atkarībnieka neizskatijās, i kid u not tajā brīdī tā māmiņa tādas asaras lēja caur uzsistajām acīm, un visu savu situāciju stāsta. Es vnk pat nesapratu vai viņa čista tic, ka viņas dzīve ir normāla, tā jābūt, ka viņas tagadējais viņu izmanto boksa maisa vietā ar apbrīnojamu regularitāti, jo viņš viņu ārprātā mīl, match made in heaven, vai viņa centās tiesai to iegalvot....līdz šai dienai nevaru saprast.😁
Vnk vēlāk papētot lietas materiālus savilku to, ka viņa auga tādos pašos apstākļos, viņai tā ir norma, viss čiki piki, viņa dzīvo savā vakuumā un šie cilvēki bieži dzīvo savā vakuumā un bieži, apbrīnojami bieži tā ir izvēle, jo viņi tā ir pierduši.

2. Variants
Nevienam nekad nešķistu ka ir varmācīgas attiecības, bieži vien upuris ir manāmi jaunāks, finansiāli visamz daļēji atkarīgs, vai varmākas bērns.
Upurim šeit visticamāk nav izvēles, ja vien viņš NEIZVĒLAS palikt pat ja ir iespēja aiziet.

Beverly Hilza @ 17.05.2023 02:06

Zinu to, ka varmākas vardarbīgās attiecībās mīl ļoti kontrolēt otru cilvēku(upuri).No viņiem nāk slimīga kontrole par otru.
Galvenokārt tāpēc, lai cietušā persona, upuris nemeklētu palīdzību pie tuviniekiem. Aizliedz un stipri ierobežo kontaktus ar citām personām, pie kurām varētu vērsties pēc palīdzības. Tādēļ, jā kontrole ir viens no bridinājuma signāliem, ka tur nav kautkass kartībā.
Paldies, par viedokli. ?

Starp citu, esmu pamanījusi, ka bieži upuris neuztver kontroli kā kontroli. Bieži vien varmāka saka “Es negribētu, lai tu draudzējies/kontaktējies ar X, jo X tev dara sliktu”. Un upuris domā, ka varmāka grib tikai labu.

Alisse @ 17.05.2023 13:38

Bet nesen biju lieciniece 2 gadus ilgstošām attiecībām draudzeni kur viņiem abiem lomas bija gan upura, gan varmākas. Viņa bija egoiste, tikai viņam pārmeta ka nekad nav tāds kā vajag un savu vainu nesaskatīja, reāla narcisa uzvediba kā no grāmatas. kad viņiem bija nopietni strīdi, tā viņa vilka tinderi un meklēja kādu citu kas viņai sniegs to uzmanību un aplidošanu.
Bet viņš bija tieši tāds pats - dzērās, maukojās un ignorēja visu viņas tirgu. Bija pilnīgi vienalga vai viņa centās normāli runāt, vai bļaut vai ko citu. normāli arī viņu maldināja, teica ka viņa pati vainīga, ka palikusi resna tapēc viņš iet pie citām, ka viņam kauns vest draugus ciemos jo māja nekārtīga utt. pats protams pat nezināja kur slota stāv. viņa protams arī baigi ar pucēšanu neaizrāvās, ja nu vienīgi sevis pucēšanu - nagiem un matiem no salona laika un naudas vienmēr pietika.
Tajā visā es sapratu ka upuri jau nedomā ka ir upuri līdz brīdim kamēr neaiziet no tās situācijas vai kāds cits to nenorāda ļoti skaidā un skarbā veidā. Tād robežas izplūst un viņii nesaprot ka paši ir pārkāpuši savas un partnera robežas. Viņiem liekās ka ir vieglāk palikt pie velna ko pazīsti, nevis iet pie jauna velna. Un viņi izmisīgi turās pie tā iedomu tēla, ko viņi no partnera ir izveidojuši - 10 sliktās atmiņas nav tik svarīgas kā tā 1 labā.
Ir arī liels kauns no tā ka apkārtējie nosodīs, prašņās kāpēc izšķīras utt.
Ieveroju arī bailes no tā, ka ka būs jātiek un jāpārstrādā tas viss kas notika, lai nesapūtu pats.
ir jau pagājis pusgads, viņa nevar vēl pārstrādāt to kas noticis. Jaunās attecībās nevedās jo viņa katram virietim tādus standartus uzliek ka tik turies, pati gan nepiedāvā no sevis pat uz pusi tik daudz. Vēl lav tikusi pāri bijušajam, visu laiku piemin viņu sarunās, salīdzina citus ar viņu utt.

😇👍

law7 @ 17.05.2023 15:01

Es savulaik bijušajā darbā esmu gana daudz strādājusi ar dažādām vardarbības lietām. Ārpus darba neesmu saskārusies.
Neviens parasti apzināti negrib kļūt par upuri, taču upuri daudzos gadījumos paši izvēlas tādus partnerus, kas citiem būtu sarkanais karogs.
Adekvāti izvēloties partneri, mēs varam daudzkārtīgi samazināt iespējamību kļūt par upuri.
Daļa no varmākām iespējams ir senāk piedzīvojuši vardarbību.
Ja man atkal būtu aktuāla attiecību veidošana, nekad neuzsāktu attiecības ar kādas no šo kategoriju vīriešiem:
- agrāk sodītajiem;
- alkoholiķiem;
- narkomāniem, t.sk., marihuānistiem;
- spēļu automātu spēlētājiem;
- vīriešiem, kuriem nav legālu ienākumu;
- vīriešiem, kuriem ir pamanāmas garīgās veselības problēmas.
Šīs kategorijas, protams, mēdz pārklāties.
Turklāt, ievērojot šos principus, var izvairīties no ļoti daudzām citām dzīves problēmām.
Ja sievietei ir bērni no iepriekšējām attiecībām, ievērojot šos principus, var daudzkārtīgi samazināt iespējamību, ka bērns kļūst par patēva vardarbības upuri. Piemēram, vairākos man zināmos pedofilijas gadījumos, kurus pastrādāja patēvi, sievietes bija uzsākušas attiecības ar agrāk sodītiem vīriešiem...

Atsaucoties uz šo, esmu mazliet panikā. Esmu tikko apprecējusies, un manās attiecībās ir daudz skaistu mirkļu.. Bet ir ļoti lieli un neaizmirstami TIE mirkļi. Manam vīram ir tendence dusmās mani pazemot, apsaukāt, aizskart mani kā personību, sievieti un māti (esmu gaidībās
Pēc mēneša jādzemdē. Un no iepriekšējās laulības aug divi skolas vecuma bērni) . Ja raudu, tad ņirgājas un parodē manu balsi un mēda mani. Grūtniecību sauc par manipulāciju. Strīda iemeslam nav jābūt lielam. Atliek vien nepiekrist viņa viedoklim. Kad ir izprovacējis mani līdz galam, tad manu uzvedību pasniedz kā nenormālu. Es esot visu izdomājusi, un vispār pie visas situācijas esmu vainīga vien es.... Runā kā ar zemāk stāvošu un principā liek domāt, ka esmu pilnīga muļķe un man kā sievietei jāzin sava vieta.
Pec tam strīds netiek atrisināts vai izrunāts, bet jāizliekas, ka nekas nav bijis.. Un tad viņš ir vislabākais kāds var būt. Manī aizvainojums ir pārāk liels... Šobrīd man nav ne mazākās nojausmas kā rīkoties lai izglābtu savu tikko sākušos laulību... Kā izglābt savu ģimeni...

AnnaSalnā @ 30.05.2023 09:53

Atsaucoties uz šo, esmu mazliet panikā. Esmu tikko apprecējusies, un manās attiecībās ir daudz skaistu mirkļu.. Bet ir ļoti lieli un neaizmirstami TIE mirkļi. Manam vīram ir tendence dusmās mani pazemot, apsaukāt, aizskart mani kā personību, sievieti un māti (esmu gaidībās
Pēc mēneša jādzemdē. Un no iepriekšējās laulības aug divi skolas vecuma bērni) . Ja raudu, tad ņirgājas un parodē manu balsi un mēda mani. Grūtniecību sauc par manipulāciju. Strīda iemeslam nav jābūt lielam. Atliek vien nepiekrist viņa viedoklim. Kad ir izprovacējis mani līdz galam, tad manu uzvedību pasniedz kā nenormālu. Es esot visu izdomājusi, un vispār pie visas situācijas esmu vainīga vien es.... Runā kā ar zemāk stāvošu un principā liek domāt, ka esmu pilnīga muļķe un man kā sievietei jāzin sava vieta.
Pec tam strīds netiek atrisināts vai izrunāts, bet jāizliekas, ka nekas nav bijis.. Un tad viņš ir vislabākais kāds var būt. Manī aizvainojums ir pārāk liels... Šobrīd man nav ne mazākās nojausmas kā rīkoties lai izglābtu savu tikko sākušos laulību... Kā izglābt savu ģimeni...

Ak šausmas.
Pilnīg garām. Tur varētu nekas nemainīties, tikai palikt trakāk.

AnnaSalnā @ 30.05.2023 09:53

Atsaucoties uz šo, esmu mazliet panikā. Esmu tikko apprecējusies, un manās attiecībās ir daudz skaistu mirkļu.. Bet ir ļoti lieli un neaizmirstami TIE mirkļi. Manam vīram ir tendence dusmās mani pazemot, apsaukāt, aizskart mani kā personību, sievieti un māti (esmu gaidībās
Pēc mēneša jādzemdē. Un no iepriekšējās laulības aug divi skolas vecuma bērni) . Ja raudu, tad ņirgājas un parodē manu balsi un mēda mani. Grūtniecību sauc par manipulāciju. Strīda iemeslam nav jābūt lielam. Atliek vien nepiekrist viņa viedoklim. Kad ir izprovacējis mani līdz galam, tad manu uzvedību pasniedz kā nenormālu. Es esot visu izdomājusi, un vispār pie visas situācijas esmu vainīga vien es.... Runā kā ar zemāk stāvošu un principā liek domāt, ka esmu pilnīga muļķe un man kā sievietei jāzin sava vieta.
Pec tam strīds netiek atrisināts vai izrunāts, bet jāizliekas, ka nekas nav bijis.. Un tad viņš ir vislabākais kāds var būt. Manī aizvainojums ir pārāk liels... Šobrīd man nav ne mazākās nojausmas kā rīkoties lai izglābtu savu tikko sākušos laulību... Kā izglābt savu ģimeni...

Vardarbība, īpaši šāda, ir briesmīga.
Atklāti, tas ir tikai sākums. Ja pēc pāris gadiem ir šādi, kas būs pēc 10? Ko viņš bērniem iemācīs kā pret sievieti jāizturas, kā pret mammu jaattiecās??
Tu tiešām pati šo visu spētu paciest vēl gadu gadiem?

AnnaSalnā @ 30.05.2023 09:53

Atsaucoties uz šo, esmu mazliet panikā. Esmu tikko apprecējusies, un manās attiecībās ir daudz skaistu mirkļu.. Bet ir ļoti lieli un neaizmirstami TIE mirkļi. Manam vīram ir tendence dusmās mani pazemot, apsaukāt, aizskart mani kā personību, sievieti un māti (esmu gaidībās
Pēc mēneša jādzemdē. Un no iepriekšējās laulības aug divi skolas vecuma bērni) . Ja raudu, tad ņirgājas un parodē manu balsi un mēda mani. Grūtniecību sauc par manipulāciju. Strīda iemeslam nav jābūt lielam. Atliek vien nepiekrist viņa viedoklim. Kad ir izprovacējis mani līdz galam, tad manu uzvedību pasniedz kā nenormālu. Es esot visu izdomājusi, un vispār pie visas situācijas esmu vainīga vien es.... Runā kā ar zemāk stāvošu un principā liek domāt, ka esmu pilnīga muļķe un man kā sievietei jāzin sava vieta.
Pec tam strīds netiek atrisināts vai izrunāts, bet jāizliekas, ka nekas nav bijis.. Un tad viņš ir vislabākais kāds var būt. Manī aizvainojums ir pārāk liels... Šobrīd man nav ne mazākās nojausmas kā rīkoties lai izglābtu savu tikko sākušos laulību... Kā izglābt savu ģimeni...

Tas izklausās pēc personiski zināma scenārija, tiku prom bez kopīgiem bērniem,lai gan ļoti mēģinājām lai būtu.
Bet bija traki, pazemošana ar vārdiem,salīdzināšana ar citiem,ja izteicu savu bēdu, pateica,ka zinu kur durvis.
Uzskatija sevi par vislabāko vīrieti,citus nolika,tikai tapēc,ka savā profesijā izsities un labi pelna.
Bet emocionāls un morāls varmāka.
Un tad kā slēdzis,spēja atkal pielīst un tēlot,ka nožēlo,jā tēlot,jo ja ilgāk par nedēļu turēju aizvainojumu par krāpšanu,tad atkal viss pa vecam,bet vainoja mani,ka slikti izturos,tapēc pret mani pretim tā pat.
Tagad arī jaunajās attiecībās cik dzirdēju,krāpj,tās pašas atkarības utt,un tur aug bērns.
Sievietes paliek diemžēl ar tādiem līdz kaut kas salūzt un atveras acis.
Pašapziņa pēc tādām attiecībām bija zem nulles.
Bēdz...tas ir vienīgais ko varu teikt.
Meklē atbalstu sev apkārt.

AnnaSalnā @ 30.05.2023 09:53

Atsaucoties uz šo, esmu mazliet panikā. Esmu tikko apprecējusies, un manās attiecībās ir daudz skaistu mirkļu.. Bet ir ļoti lieli un neaizmirstami TIE mirkļi. Manam vīram ir tendence dusmās mani pazemot, apsaukāt, aizskart mani kā personību, sievieti un māti (esmu gaidībās
Pēc mēneša jādzemdē. Un no iepriekšējās laulības aug divi skolas vecuma bērni) . Ja raudu, tad ņirgājas un parodē manu balsi un mēda mani. Grūtniecību sauc par manipulāciju. Strīda iemeslam nav jābūt lielam. Atliek vien nepiekrist viņa viedoklim. Kad ir izprovacējis mani līdz galam, tad manu uzvedību pasniedz kā nenormālu. Es esot visu izdomājusi, un vispār pie visas situācijas esmu vainīga vien es.... Runā kā ar zemāk stāvošu un principā liek domāt, ka esmu pilnīga muļķe un man kā sievietei jāzin sava vieta.
Pec tam strīds netiek atrisināts vai izrunāts, bet jāizliekas, ka nekas nav bijis.. Un tad viņš ir vislabākais kāds var būt. Manī aizvainojums ir pārāk liels... Šobrīd man nav ne mazākās nojausmas kā rīkoties lai izglābtu savu tikko sākušos laulību... Kā izglābt savu ģimeni...

Pirms precējies nepazemoja?