Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Gribēt bērnus

 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Šis būs tāds diezgan garš un filozofisks jautājums.
Ir tā, ka man nekad nav bijusi pārliecība, ka gribu bērnus. Zinu, ka daudzām sievitēm (un arī vīriešiem) ir tā vilkme, dziļa un pārliecinoša sajūta, ka, jā - bērni pavisam noteikti ir nākotnes plānos, nevaru savu dzīvi iedomāties citādāk.
Varbūt es tā jūtos tādēļ, ka mani vecāki izšķīrās, kad biju pavisam maza, bērnus asociēju ar lielām grūtībām ģimenē, ar to, ka cilvēks pazaudē sevi, attiecības tiek apgrūtinātas. Kā arī - sveši bērni man reti kad patīk. Tādēļ jūtos kaut kādā veidā "nepareiza", tā itkā kaut kas ar mani nebūtu kārtībā, jo visapkārt meitenes sajūsminās par bēbīšiem un plāno savas ģimenes, bet ar mani tā nav.
Toties, nu jau kādu pus gadu jūtos tā, ka vispār varētu gribēt bērnu. Ir parādījusies kaut kāda iekšēja sajūta, ka gribētu rūpēties par kādu, mācīt, audzināt.
Tas, ko gribu jautāt - vai šeit ir kāda meitene, kam arī par bērnu radīšanu nebija super pārliecināta, bet kaut kas mainījās? Un vai var būt tā, ka visu dzīvi nav bijis tāds izteikti mātišķš instinkts, bet ar saviem bērniem tas parādījās?
Man visvairāk ir bail no zīdaiņa perioda, ja nu neparādās tas instinkts, vai vel sliktāk - rodas depresija. Ja nu neparādās tas instinkts un neizdodas pareizi rūpēties par mazo?
Kā arī - nezinu kā justos, kad jābūt visu laiku mājās, bail sevi pazaudēt, zaudēt karjeru (esmu pašnodarbinātā un dekrēta laikā sanāk pazust no aprites). Toties rūpēšanās par lielāku mazo cilvēku asociējas ar ļoti pozitīvām sajūtām.
Vīrs ir ļoti par, mīl bērnus, patīk rūpēties.
17.04.2023 12:27 |
 
Reitings 3733
Reģ: 13.12.2022
Es viennozīmīgi uzskatu - šajā jautājumā labāk neizdarīt, nekā izdarīt un nožēlot. Tas ir kas neatgriezenisks un bez īpašas vēlmes līdz tam cerēt, ka, ienākot bērniņam, viss mainīsies… man šķiet pārāk liels risks, jo tad tas ir stāsts vairs ne tikai par tevi, bet arī par mazo. Es teiktu, ka šāda šaubīšanās “itkā negribas, bet vajadzētu jau” vienkārši ir sabiedrības spiediens un rūpīgi jāizsver, vai ir tā vērts - piepildīt kāda cita intereses, ja pašai nav līdz galam pārliecības.
Man šobrīd nav bērnu un pagaidām nejūtu īpašu vēlmi. Man gan ir vēl aptuveni 5 gadi, kuros izdomāt. Neskatos uz bezbērnu dzīvi kā kaut ko sliktu. Ja, piemēram, 45 sajutīšu neizbeidzamu vēlmi pēc atvasēm, apsveru arī adopciju.
17.04.2023 12:33 |
 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Arabesq @ 17.04.2023 12:33
Es viennozīmīgi uzskatu - šajā jautājumā labāk neizdarīt, nekā izdarīt un nožēlot. Tas ir kas neatgriezenisks un bez īpašas vēlmes līdz tam cerēt, ka, ienākot bērniņam, viss mainīsies… man šķiet pārāk liels risks, jo tad tas ir stāsts vairs ne tikai par tevi, bet arī par mazo. Es teiktu, ka šāda šaubīšanās “itkā negribas, bet vajadzētu jau” vienkārši ir sabiedrības spiediens un rūpīgi jāizsver, vai ir tā vērts - piepildīt kāda cita intereses, ja pašai nav līdz galam pārliecības.
Man šobrīd nav bērnu un pagaidām nejūtu īpašu vēlmi. Man gan ir vēl aptuveni 5 gadi, kuros izdomāt. Neskatos uz bezbērnu dzīvi kā kaut ko sliktu. Ja, piemēram, 45 sajutīšu neizbeidzamu vēlmi pēc atvasēm, apsveru arī adopciju.

Droši vien neprecīzi uzrakstīju, nav tā, ka negribas, bet vajadzētu. Ir tā, ka nekad negribējās un nebija tā iekšējā sajūta, bet tagad sāk parādīties. Vairāk gribēju saprast vai tā sajūta var parādīties pietiekamā apmērā, vai arī, lai būtu labs vecāks ir jābūt lielai vēlmei pēc bērniem jau no agrāka vecuma.
Man šobrīd bioloģiskais pukstenis vēl ļauj gaidīt un domāt, spiediens no citiem arī īsti nav.
17.04.2023 12:36 |
 
Autorizēts lietotājsPatīk
Reitings 2134
Reģ: 02.01.2022
Teikšu tā, ir mātes, kurām iesākumā nav bijusi spēcīga vilkme, un ir ļoti labas mammas un ir mātes, kuras ļoti vēlējušās bērnu, taču pārlūzušas un ir briesmīgas mātes.
Neuzurdi sevi par to, ka esi nepareiza sieviete. Visām nav asaras acīs iedomājoties grūtniecību. Mēs katra esam savādāka un nešaubos, ka būtu laba māte arī tad, ja bērns tieši tagad nav neeeeeeenormāla vēlme. Bieži gaidību laikā sievietes mainas. Bērns ir dzīves papildinājums un veic ļoti daudz korekciju.
Dari, un tad arī uzzināsi, kā ir dzīvot un būt.
17.04.2023 12:49 |
 
10 gadi
Reitings 6194
Reģ: 01.04.2009
Praktiski aprakstīji manas izjūtas pirms gadiem. Bērnu dzemdēju 35 gados, līdz tam vienmēr domāju, ka tas nav man un arī ilgus gadus domāju, ka es esmu "nepareiza". Vēlme pēc mazā atnāca tikai 34 gados, visu saliekot pa plauktiņiem, izrunājoties ar vīru, nonākot pie secinājuma, vai tad tiešām gribam visu dzīvi tikai divi vien un "kāpēc ne tagad?" Protams, bailes no nezināmā būs visos vecumos, arī sajūtas "neesmu laba mamma", "netieku galā" būs, manuprāt, visām. Jā, es neesmu varbūt no tām ļoti čubinātājām mammām, arī man ļoti bieži prasās laiks sev, negribu būt tikai mamma, toties milzīgi pateicīga augstākajiem spēkiem , ka mums ir meitiņa un ka nenobijāmies, izdarījām pareizo izvēli.
Es gan neko nemudinu, izvēle jāizdara pašiem.
17.04.2023 13:03 |
 
10 gadi
Reitings 6194
Reģ: 01.04.2009
Zīdaiņa periods būs grūts, bet kuram tāds tas nav? Praktiski visiem ir. Un, ja raksti, ka vīrs ļoti par, mīl bērnus un rūpēties, tas arī ir ļoti labs signāls. Man arī nostrādāja ☺️ Mani tas iedrošināja, ka, ja gadījumā pēc dzemdībām būšu nodepresojusies utt. , ir otrs cilvēks, uz kuru paļauties.
17.04.2023 13:11 |
 
Reitings 752
Reģ: 03.01.2023
Ne velti ir stereotips, ka daudzas sievietes 30 gados pēkšņi sāk gribēt bērnus. Daudzām tā ir, jo pieaugot visa pārējā dzīve kļūst par rutīnu. Sāc saprast, ka darbā un izklaidēs nav nekāda īpaša vērtība, viss jau izdarīts un izmēģināts, utt., un bērni tad bieži kļūst par nākamo dzīves etapu.
17.04.2023 13:12 |
 
Reitings 3446
Reģ: 01.03.2022
Man visvairāk ir bail no zīdaiņa perioda, ja nu neparādās tas instinkts, vai vel sliktāk - rodas depresija. Ja nu neparādās tas instinkts un neizdodas pareizi rūpēties par mazo?
Kā arī - nezinu kā justos, kad jābūt visu laiku mājās, bail sevi pazaudēt, zaudēt karjeru (esmu pašnodarbinātā un dekrēta laikā sanāk pazust no aprites).

Gari nerunājot, es Tev teikšu tā, bērnam ir 2 vecāki un ar īsto partneri tādām šaubām nevajadzētu būt. Saki, ka vīrs ir par, bet tajā pašā, laikā ir šaubas par to kas notiks, ja TU netiksi galā? Nav vairs vecie laiki, kad mamma sēž mājās un tētis pelna naudu. Bērnam ir divi vecāki un tas ir komandas darbs. Kad viens krīt, otrs ceļ un abi viens otru atbalsta. Ja jau tagad liekas, ka bērns būs vairāk Tava atbildība, un būs jāziedo viss savs laiks, sava karjera, kur tētis paliek? Protams, ja tas ir vienīgais veids, tad atliek vien mīlēt, ko izvēlējies darīt. Katrā gadījumā, nekad jau nevar zināt kā būs vai nebūs, ja esi gatava bērniņam, tad mēģinat un nākotnē darāt visu to labāko ko spējat.
17.04.2023 13:15 |
 
Reitings 430
Reģ: 22.07.2021
Kā arī - sveši bērni man reti kad patīk. Tādēļ jūtos kaut kādā veidā "nepareiza", tā itkā kaut kas ar mani nebūtu kārtībā, jo visapkārt meitenes sajūsminās par bēbīšiem

Uzskatu, ka šis vispār nav rādītājs. No kurienes tāds stereotips, ka būtu jāsajūsminās par citu bērniem? Man arī sveši bērni neinteresē, bet savus noteikti vēlos un esmu pārliecināta, ka mīlēšu un rūpēšos uz visiem 100%.
17.04.2023 13:44 |
 
Reitings 2977
Reģ: 19.09.2021
greece @ 17.04.2023 13:12
Ne velti ir stereotips, ka daudzas sievietes 30 gados pēkšņi sāk gribēt bērnus. Daudzām tā ir, jo pieaugot visa pārējā dzīve kļūst par rutīnu. Sāc saprast, ka darbā un izklaidēs nav nekāda īpaša vērtība, viss jau izdarīts un izmēģināts, utt., un bērni tad bieži kļūst par nākamo dzīves etapu.
To sauc par "Danger zone" sievietēm no 27-35.
https://vm.tiktok.com/ZGJaKMKKk/
17.04.2023 13:54 |
 
10 gadi
Reitings 6194
Reģ: 01.04.2009
Trojas zirgs @ 17.04.2023 13:44

Uzskatu, ka šis vispār nav rādītājs. No kurienes tāds stereotips, ka būtu jāsajūsminās par citu bērniem? Man arī sveši bērni neinteresē, bet savus noteikti vēlos un esmu pārliecināta, ka mīlēšu un rūpēšos uz visiem 100%.

Pilnīgi piekrītu. Ne man, ne pāris draudzenēm neinteresēja /nepatika citu bērni, bet tagad ļoti labas mammas. Ar savu taču pilnīgi cita lieta ☺️
17.04.2023 14:21 |
 
Reitings 10604
Reģ: 05.03.2020
Pilnīgi piekrītu. Ne man, ne pāris draudzenēm neinteresēja /nepatika citu bērni, bet tagad ļoti labas mammas. Ar savu taču pilnīgi cita lieta

tas ir interesanti, ka ļooti lielai daļai sieviešu, kuras ir mātes - sveši bērni pilnībā neinteresē un pat nepatīk, respektīvi, dzīvē nestrādā tas teiciens "neviens bērns nav svešs", bet tad, kad runa iet par savu, tad gribās, lai visiem viņš patīk un nedod dievs, kādai draudzenei vai rada gabalam viņš būs vienaldzīgs (n-tās diskusijas, kur omītes negrib pieskatīt, nu kā tā var utt.), neskatoties uz to, ka pašām ir vienaldzīgi citu bērni, arī radu. tādi divejādi standarti sanāk, lai gan kopumā tas ir izskaidrojams ar vienu vārdu - subjektivitāte. ja ir personiskas jūtas, tad ir patika un interese, ja jūtu nav - patikas nav, bet realitātē - cik daudzas mammas patiesībā adekvāti uztver šo, ja draudzenēm vai radiem jūsu bērns ir vienaldzīgs? (nepavada laiku, nepievērš uzmanību ciemojoties, neko nedāvina utt.).
17.04.2023 15:13 |
 
10 gadi
Reitings 6194
Reģ: 01.04.2009
Tagad tēma aizvirzās ne tur, kā autore uzsāka, bet man tas nav pārdzīvojums, ja radiniecēm vai draudzenēm neinteresē mans bērns un tas ir pilnīgi normāli. Nesūtu bildītes un īpaši nestāstu par sava bērna sasniegumiem, jo zinu, ka neinteresēs īpaši, ja savu bērnu viņām nav, tad tā mammu -bērnu tēma tāpat nav aktuāla.
17.04.2023 15:22 |
 
10 gadi
Reitings 6194
Reģ: 01.04.2009
Tagad tēma aizvirzās ne tur, kā autore uzsāka, bet man tas nav pārdzīvojums, ja radiniecēm vai draudzenēm neinteresē mans bērns un tas ir pilnīgi normāli.
17.04.2023 15:24 |
 
Reitings 3339
Reģ: 23.01.2022
Kā arī - nezinu kā justos, kad jābūt visu laiku mājās, bail sevi pazaudēt, zaudēt karjeru (esmu pašnodarbinātā un dekrēta laikā sanāk pazust no aprites). Toties rūpēšanās par lielāku mazo cilvēku asociējas ar ļoti pozitīvām sajūtām.

Kādēļ BKA jādodas tev? Nu, kādu laiku esi (piemēram, pirmo trimestri vai 6 mēnešus vai gadu) un tad lai pārņem vīrs.
Turklāt, ja esi pašnodarbinātā, tad savu laiku vari regulēt pati un nebūs tā, ka visu ar bērna attīstību saistīto nokavēsi :)
17.04.2023 15:27 |
 
Reitings 10604
Reģ: 05.03.2020
Tagad tēma aizvirzās ne tur, kā autore uzsāka, bet man tas nav pārdzīvojums, ja radiniecēm vai draudzenēm neinteresē mans bērns un tas ir pilnīgi normāli. Nesūtu bildītes un īpaši nestāstu par sava bērna sasniegumiem, jo zinu, ka neinteresēs īpaši, ja savu bērnu viņām nav, tad tā mammu -bērnu tēma tāpat nav aktuāla.

jā, atvainojos par aiziešanu offtopikā, vienkārši tiešām interesē viedoklis šajā jautājumā.
paldies par atbildi, šis ir ļoti adekvāts redzējums 👍
17.04.2023 15:27 |
 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Pelnrukšķīte @ 17.04.2023 15:27

Kādēļ BKA jādodas tev? Nu, kādu laiku esi (piemēram, pirmo trimestri vai 6 mēnešus vai gadu) un tad lai pārņem vīrs.
Turklāt, ja esi pašnodarbinātā, tad savu laiku vari regulēt pati un nebūs tā, ka visu ar bērna attīstību saistīto nokavēsi :)

Jā, par bērna kopšanas atvaļinājumu tādu variantu arī apsveram. :)
17.04.2023 15:47 |
 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Paldies, meitenes, par komentāriem un viedokļiem! Tas ļoti palīdz sakārtot domas. ♥
Un ir patīkami zināt, ka neesmu tāda vienīgā.
17.04.2023 15:49 |
 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
iiieviiite @ 17.04.2023 15:27

jā, atvainojos par aiziešanu offtopikā, vienkārši tiešām interesē viedoklis šajā jautājumā.
paldies par atbildi, šis ir ļoti adekvāts redzējums ?

Man šķiet, ka nav slikti aiziet offtopic, man arī ir interesanti par to palasīt viedokļus.
17.04.2023 15:52 |
 
10 gadi
Reitings 932
Reģ: 21.10.2009
Es arī nekad nebiju pilnīgi droša, ka esmu bērnam gatava. Vienā brīdī gan tīri instinktīvi ķermenī parādījās sajūta, ka ķermenis jūtas superauglīgs un grib pēcnācēju 😄 un tad drīz vien sanāca tā, ka bērniņš sanāca, un nebiju nekādā veidā tādā dzīves pozīcijā, lai teiktu, ka viss bija sagatavots bērnam. Situācija nebija tāda, kādu iztēlojos, BET tas tāpat ir magic. Neteikšu, ka mātes mīlestības sajūtas parādījās uzreiz, jo vispār pirmais periods ar zīdaini ir tāds sirreāls, un grūti aptvert, ka esi radījusi mazu cilvēku. Bet instinkti rūpēties, sargāt, lolot un dot to labāko bija. Bet jo vairāk ar viņu oavadi laiku, un jo viņš paliek lielaks, jo vairāk tā mīlestība sāk līt pāri katla maliņām. Tagad viņai gandrīz 3 gadi, un par spīti visām mazajām histērijām un raksturam, esmu vienkārši viņas numur viens fans un nu esmu par viņu sajūsmā.
Sevi gan noteikti sanāks nedaudz atlikt malā, bet tas ir klupšanas akmens daudzām mammām, un tur vienkārši jāstrādā ar sevi un jāsaprot, ka laba mamma ir atpūtusies un uzlādējusies mamma un vienmēr jājūt, kad ir par daudz un vajag atelpu. Ja vīrs foršs un labs, tad nebaidīties iesaistīt viņu, dalīt visus majas darbus ar viņu, un būs ok :) es audzinu viena un tāpat cenšos atrast kādu brīdi sev, un sanāk.
17.04.2023 16:40 |
 
Reitings 561
Reģ: 15.12.2022
Savai interesei gribētu zināt, cik Tev gadu 😀
Es jūtos līdzīgi, tikai man liekas, ka tāds brīdis, ka sāk gribēties bērnus, nepienāks, tāpēc būtu interesanti uzzināt Tavu vecumu salīdzināšanai. Man ir tā, ka jo vecāka kļūstu, jo mazāk gribas bērnus.
17.04.2023 17:13 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits