Bail no suņiem

Nu, čivauva ne pie kādiem apstākļiem nesakodīs tik nopietni, kā rotveilers, liels suns ar spēcīgu žokli ir spējīgs sakropļot uz mūžu vai nokost līdz nāvei pieaugušu cilvēku. Ir "neliela" atšķirība, salīdzinot ar sīkajiem kvekšķiem, kurus sliktākajā gadījumā var aizspert prom pat bērns.

Telepatia66 @ 01.04.2023 20:11

Vēl mums kaimiņos tgd ir rotveilers. Esmu dzirdējusi, ka tie ir asins suņi, un tas ir tas pats kas pirms dažiem gadiem izskrēja man uz ceļa. Tur jabūt laikam iekšām, lai mierīgi, vēsā prātā paietu garām tādam briesmonim?

Rotveilers, pitbuls vai stafords nav nekādi asins suņi jeb agresīvie dusmīgie suņi, beidziet popularizēt šito nepareizo stereotipu. 👎🦮Tas pats rotveilers var būt ģimenes mīlulis un draudzīgs gandrīz ar visiem. Ja suns tiek sists vai turēts pie ķēdes vai vel kādi mocīts, nepareizi audzināts, tad viņs var būt agresīvs, neprognozējams utt.
No jebkura suņa, ir jauzmanās neatkarīgi no suņa sķirnes vai bezšķirnes vai jaukteņa. Jo mazs izmēra suns piemēram, chihuahua suns var ļoti stipri iekost cilvēkam.
Viss ir atkarīgs no suņa saimnieka vai to kādi bija iepriekšējie suņa saimnieki. Rotveilers nav nekāds monstrs. 👎
Kā reizi, man pirms nedēļas pagāja garām rotveilera suņa meitene, pavadā, audzināta klausija saimnieci. Viss kartībā.
Ja suns ir audzināts skolots un dresēts. Tad nav tik traki jābaidas no viņa. Vajag proyams, būt piesardzīgam, kā ar jebkuru svešu suni. Bet panikai nav iemesla.
Man arī nebūtu nedrošības baiļu sajūta, ja tas suns ietu bez saites, brīvsolī. Ja saimnieks blakus. Tad viss ok. Beidziet pārspīlēt.
Un vēl lielu iespaidu ir atstājis filmu efekts uz cilvēkiem. Filmās rotveilerus un dobermaņus pataisa par niknajiem suņiem, lai gan viņi pēc dabas tādi nav.
Un protams, tad pasniedz kolijus(lesija) retrīverus, labradorus par labdirdīgajiem mīluļiem. 😀

Man vairāk ne tās bailes, bet gan nepatika.
Visvairāk besī, kad saimnieki atstāj uz ielas suņu kakšus un nesavāc.
Cik zinu, ja izskrien pretī suns, tad nedrīkst sākt pašai skriet.

Lai gan man patīk suņi, no svešiem kaut kur skrienošiem es arī baidos, jo man ir pārliecība, ka tas ir stulbu saimnieku suns = tātad arī pats suns stulbs un neapmācīts, no kura var visu sagaidīt.
Arī man bērnībā uz ielas ir vairākas reizes lēkuši virsū, iekoda kājā. Bija tāda maza ieliņa, pa kuru pie draudzenes gāju, tur daudz privātmājas un vienmēr kaut kāds nepieskatīts lops vazājās. No tā arī tās bailes.

Man patīk suņi, bet man arī bail no lielajiem suņiem, it īpaši, ja tie sāk skaļi riet. Visu laiku noraustos no skaņas.
Vienkārši turos pa gabalu, ja iet pretī, pāreju otrā ceļa pusē.
Vienīgais, daudzi ir diezgan bezatbildīgi un ļauj suņiem - publiskās vietās - skriet bez pavadiņas. Ir vairākas reizes gadījies, ka suns skrien virsū un rej, bet saimnieks tik no tālumā nobrēc “viņš draudzīgs”. Kā tad, es pēc sava kaķa ožu.

Minelūše @ 01.04.2023 20:51

Vispār suņi man patīk, bet reizēm ietrīcas sirds, ja pretī rikšo liels, svešs suns. Saimnieks, kā likums, iet vairākus metrus nopakaļ, pavadu rokā šūpodams. Uzskatu, ka tā nedrīkst darīt. Sabiedriskās vietās suni palaist brīvsolī ir bezatbildība. Tas tomēr ir dzīvnieks un tu nezini, kas var notikt viņa galvā.
No pazīstamiem draugu/radu suņiem nebaidos. Zinu, ka tie ir draudzīgi radījumi.
Galvenais iemesls, kāpēc suns rej, ir lai brīdinātu netuvoties viņa teritorijai. Neskaties acīs, neizdari straujas kustības un nekādā ziņā nesāc skriet. Mierīgi un lēni ej savu ceļu. Vari nēsāt līdzi piparu gāzi gadījumam, ja suns tiešām uzbrūk.

Piparu gāze man ir, bet nav vēl gadījies to izmantot. Tagad dzīvoju pilsētā, jo studēju un klaiņojoši suņi retu reizi ir manīti, bet kāds agresīvs gadījums nav bijis. Lielpilsētā gan vairāk bail no trakiem cilvēkiem, nekā tā suņa😅😅

Motherofdragons @ 01.04.2023 20:42

Mani suņi bērnībā ir 2x sakoduši (visiem suņu aizstāvjiem paskaidrojums - es viņus neaiztiku un nekādā veidā neprovocēju, abi uzbruka man uz ielas, atskrēja no liela attāluma, un abiem bija saimnieki)
Bērnībā protams baidījos no lieliem suņiem, un joprojām nedaudz baidos, bet tās ir adekvātas bailes (baidos tikai no tādiem kas tiešām var nodarīt nopietnas traumas un kas ir palaisti brīvgaitā bez pavadas). Tagad man pašai ir suns, un esmu viņa galvenā saimniece. Esmu arī savu suni glābusi no lieliem suņiem, kas palaisti skraidīt pa mežu brīvgaitā (mans suns nav pavisam mazs, vidēja izmēra). Manas nelielās zināšanas par suņu uzvedību palīdz no tiem baidīties mazāk. Bet nekādas zināšanas neglābs no neadekvātiem, traumētiem suņiem, kas klusi uzbrūk no mugurpuses (viens no maniem gadījumiem).
Ja suns rej, viņš baidās, brīdina, interpretējiet kā gribat, bet to var deeskalēt. Abi suņi, kas man uzbruka, pirms tam nerēja.
Autores vietā es sūdzētos suņa saimniekiem. Saprotu, ka varbūt lauki, nav žoga, utml, un saimnieki ir neadekvāti 100% gadījumos, ja suns ir neadekvāts, bet var mēģināt. Varbūt tomēr viņiem ir iespēja to suni ierobežot savā teritorijā.

Brīdināšana ir tikai uz īsu laiku līdzējusi..

Vispār suņi man patīk, bet reizēm ietrīcas sirds, ja pretī rikšo liels, svešs suns. Saimnieks, kā likums, iet vairākus metrus nopakaļ, pavadu rokā šūpodams. Uzskatu, ka tā nedrīkst darīt. Sabiedriskās vietās suni palaist brīvsolī ir bezatbildība. Tas tomēr ir dzīvnieks un tu nezini, kas var notikt viņa galvā.
No pazīstamiem draugu/radu suņiem nebaidos. Zinu, ka tie ir draudzīgi radījumi.
Galvenais iemesls, kāpēc suns rej, ir lai brīdinātu netuvoties viņa teritorijai. Neskaties acīs, neizdari straujas kustības un nekādā ziņā nesāc skriet. Mierīgi un lēni ej savu ceļu. Vari nēsāt līdzi piparu gāzi gadījumam, ja suns tiešām uzbrūk.

Mani suņi bērnībā ir 2x sakoduši (visiem suņu aizstāvjiem paskaidrojums - es viņus neaiztiku un nekādā veidā neprovocēju, abi uzbruka man uz ielas, atskrēja no liela attāluma, un abiem bija saimnieki)
Bērnībā protams baidījos no lieliem suņiem, un joprojām nedaudz baidos, bet tās ir adekvātas bailes (baidos tikai no tādiem kas tiešām var nodarīt nopietnas traumas un kas ir palaisti brīvgaitā bez pavadas). Tagad man pašai ir suns, un esmu viņa galvenā saimniece. Esmu arī savu suni glābusi no lieliem suņiem, kas palaisti skraidīt pa mežu brīvgaitā (mans suns nav pavisam mazs, vidēja izmēra). Manas nelielās zināšanas par suņu uzvedību palīdz no tiem baidīties mazāk. Bet nekādas zināšanas neglābs no neadekvātiem, traumētiem suņiem, kas klusi uzbrūk no mugurpuses (viens no maniem gadījumiem).
Ja suns rej, viņš baidās, brīdina, interpretējiet kā gribat, bet to var deeskalēt. Abi suņi, kas man uzbruka, pirms tam nerēja.
Autores vietā es sūdzētos suņa saimniekiem. Saprotu, ka varbūt lauki, nav žoga, utml, un saimnieki ir neadekvāti 100% gadījumos, ja suns ir neadekvāts, bet var mēģināt. Varbūt tomēr viņiem ir iespēja to suni ierobežot savā teritorijā.

Cik interesanti - mani bērnībā sakoda suns tā, ka rēta kājā joprojām redzama, bet man suņi ļoti patīk un vispār nav bail. Laikam nestrādā pašsaglabāšanās instinkts 😄

Man arī bail. Ne no visiem un katru reizi, bet nu tik un tā. Es vienkārši eju ar lielu līkumu vai pāreju otrā ceļa pusē, ja redzu suni.

Vēl mums kaimiņos tgd ir rotveilers. Esmu dzirdējusi, ka tie ir asins suņi, un tas ir tas pats kas pirms dažiem gadiem izskrēja man uz ceļa. Tur jabūt laikam iekšām, lai mierīgi, vēsā prātā paietu garām tādam briesmonim😅