Dīvainības, neizskaidrojamas lietas, mistika.

Forelee @ 12.02.2023 18:10

Kam ir tādi video? Interesē šādas lietas, arī gribētos redzēt ?

Uj man visi video jau aizgājuši, nesaglabāju tos un arī nesekoju kādam konkrētam kontam, bet tikko uzmetās šāds video. Jo vairāk tādus skatos, jo vairāk rādās. 🤭😁
https://failiem.lv/down.php?i=n27fctr7c

Vienreiz man izgaisa pildspalva. Nokrita zem galda, bet kad gribēju pacelt, tās tur nebija. Grīda pilnīgi gluda bez nekādām spraugām, kur tā varētu iekrist. Pārmeklēju visu istabu. Ne jau man to pildspalvu dikti vajadzēja, bet aiz intereses, kur tā palika. Neatradu. Tā arī līdz šodienai nav ne jausmas, kur izkūpēja.
Pusaudžu vecumā bija gadījums, ko nevaru izskaidrot. Biju apslimusi un neaizgāju uz skolu. Bija rīts, vārtījos pa gultu. Nebiju aizmigusi, tikai aizvērusi acis un pēkšņi ausī skaidri dzirdēju balsi "celies!". Biju mājās viena, vecāki jau sen aizgājuši uz darbu, tad nu jautājums - kurš to teica? Vecāki man nenoticēja, teica, ka esmu to nosapņojusi, bet droši zinu, ka biju nomodā.

Pašai nekas īpašs nav bijis. Miega paralīzes gan diezgan bieži mēdz būt, nekas patīkams, bet pēdējā laikā vairs nav tik bailīgi, jo esmu sākusi apzināties, ka tas ir tikai sapnis.
Mājā ir notikuši daži neizskaidrojami sīkumi, taču nekas īpašs, un bailīgi nav. Iepriekš šeit mana māsīca dzīvoja, viņai bija 3 gadus vecs puika, un ciemos bija draudzene ar 2 gadus vecu dēlu. Pēkšņi abi puikas esot sākuši vienā vietā skatīties un vecākais puika saka un rāda - tanta, reku tanta. Māsīca ar draudzeni saka ka nav nekādas tantas, tad puika teicis - tanta attā attā, un durvis attaisījušās. Un vēl māsīcai arī daži neizskaidrojami sīkumi te bijuši.
Pati iespējams esmu redzējusi spoku, bet tas bija padsmit gados, naktī uz ceļa. Biju iedzērusi, varbūt nogļukoja kautkas, nezinu. Bet atceros vēl tagad, to balto siluetu, un atceros, kā toreiz pārbijusies biju un vnk piecas minūtes pēctam stāvēju nekustīgi.

Lesleey @ 12.02.2023 16:01

Šodien redzu vairākus TikTok video par ezoteriku, mistiskām lietām, Matrix un visu pārējo. Tad nu iedomājos uztaisīt diskusiju par to . Kādas ir jūsu pieredzes ar tiešām neizskaidrojamām situācijām? Varbūt miega paralīzes, kāds mistisks notikums vai zīmīgs sapnis? ?

Kam ir tādi video? Interesē šādas lietas, arī gribētos redzēt 😊

Ir pazudušas mantas dzīvoklī un pēc kāda laika atradušās, vai arī nē. Viens gadījums, kad pazuda 1mx1m izmēra priekšmets. Nu nekur nevarēja atrast un pēc nepilnas nedēļas atradās virtuvē nolikts uz galda. Esam dzīvoklī tikai divi cilvēki un ne es, ne mans partneris to nebijām aiztikuši. Tad ir pazudušas vēl pāris lietas, esmu vairāk pedantisks cilvēks kuram patīk minimālisms mājoklī, tad nu skaidri un gaiši zinu kas man pazūd mājās un nekur nevar citur būt “iegrūsts”. Vienreiz nopirku apģērbu, pat neizpakoju, otrā rītā nekur nav. Ne kumodē, ne skapī, ne miskastē, nekur. Vienkārši nav. Tā arī dažas lietas bez vēsts man pazudušas . Iedomājos varbūt citos gadījumos smadzenes ieslēdzās auto pilotā un vienkārši izmetu, kas zin. Ne vienmēr pārbaudu miskastes. 🤷🏻‍♀️
Miega paralīzes bijušas divas, vairs nevēlos piedzīvot. Pārejās mistiskās lietas notikušas citiem ģimenes locekļiem, arī ar neizskaidrojamām parādībām.

Arī mācījos vidusskolā, dzīvoju tajā pašā mājā. Gulēju naktī, jau ausa gaisma, es pēkšņi pamodos un redzēju, ka istabas vidū stāv sieviete garā apmetnī. Istabā bija nedabīgs klusums, viņa tumsā bija neparasti balta. Es dažas sekundes skatījos, tad mani pārņēma šausmas, ieķēros ar abām rokām gultā, gribēju kliegt, bet neiznāca ne skaņa. Pēc tam viņa pagriezās un lielā ātrumā pienāca pie gultas, mani pārņēma liels karstums un viņa izgaisa. Droši vien tā bija tikai miega paralīze, jo redzēju visu, kas bija istabā - datoru, to, kā aiz loga aust gaisma, skapi utt., kā arī nevarēju pakliegt. Vismaz es ceru.
3. Pirms dažiem gadiem savās mājās nomira mans brālēns (nebija slepkavība vai tamlīdzīgi, bet nāve slimības dēļ). Viņš dzīvoja samērā netālu un gar viņa mājām ved ceļš, pa kuru reizēm nākas iet. Bija vasara, pagājušas dažas nedēļas kopš viņa nāves. Biju aizbraukusi ciemos pie mammas un mēs gājām pa šo ceļu gar viņa mājām. Jau pati par sevi doma, ka tu ej garām mājai, kur ir nomiris cilvēks, nav patīkama. Mamma apstājās blakus mājai, lai palūkotos, vai nav uzlauztas durvis, logi ir ciet utt. Kā jau laukos bija klusums un mēs abas dzirdējām, kā mājā nošķind trauki kā tad, kad paceļ kastroļa vāku, noliek to atpakaļ un noliek kastroli uz galda. Abas ar mammu klusējot saskatījāmies un ātrā solī devāmies prom. Lieki piebilst, ka mājā neviens nevarēja būt - ne cilvēks, ne dzīvnieks.
Pašai patīk paskatīties video par mistiku, bet ceru, ka dzīvē iztikšu bez šādu parādību redzēšanas.
P.S. Atvainojos, ka piespamoju, vienā komentārā nesalīda viss teksts. :D

Mācījos vēl vidusskolā, bija ziema, vakars, laukā jau tumšs. Dzīvoju privātmājā divatā ar mammu, viņas nebija mājās, bet es sēdēju istabā un mācījos, logs bija vaļā vēdināšanas režīmā. Sēžu, istabā klusums un dzirdu aiz loga smagus soļus un to, kā gurkst sniegs. Domāju, ka tā ir mamma un devos atvērt durvis. Aizgāju uz savu istabu, pēc kāda laika sapratu, ka viņa ilgi nenāk. Izgāju laukā, paskatījos, kas notiek, pie reizes palūkojos, vai sniegā ir pēdu nospiedumi zem loga, kur es sēdēju un dzirdēju soļus. Tur nekā nebija, turklāt tur nemaz nav celiņa un mājā var iekļūt no citas puses. Mamma atnāca tikai pēc kāda laiciņa, pastāstīju par to atgadījumu. Viņa atminējas, ka pirms vairākām dienām ir bijusi līdzīga situācija, kad viņa arī sēdēja tajā istabā jau ap 23:00 vakarā, kad arī dzirdējusi smagus soļus vairākas reizes paejot garām logam, bet laukā baidījusies skatīties. Nākamajā dienā viņa pastāstīja to man, bet es pasmējos, ka gan jau viņai izlikās. Pēdu sniegā tāpat nebija.
Turklāt māja mums ir laukos, kur cita māja atrodas ne tik tuvu. Brīnos, ka toreiz mēs reaģējām uz to mierīgi. Pat ja tie nebija spoki, tad cits cilvēks, kurš staigā gar tavas mājas logiem tumsā nav tas, ko tu vēlētos piedzīvot.

Zem dzīvokļa logiem atrodas stāvvieta un blakus ir bērnu rotaļu laukums, kur ir slidkalniņš, šūpoles utt. Pagājušajā vasarā jūlija vakarā stāvēju pie loga, bija jau apmēram 23:00, tāpēc jau bija tumšs, bet tomēr kā jau vasarā salīdzinoši gaišs, dega laternas un pagalms bija diezgan apgaismots. Skatījos laukā pa logu, elpoju svaigu gaisu, tad novērsos uz pāris minūtēm un, kad pienācu atpakaļ, redzēju, kā šūpojas šūpoles. Tā kā jau bija vēls, bērni visi bija mājās, cilvēki arī nestaigāja, nevienu nemanīju, bet šūpoles šūpojās diezgan enerģiski, kā tad, kad bērns būtu pašūpojies, tikko nolecis un aizskrējis prom. Vēja arī nebija un otras šūpoles, kuras bija turpat blakus, bija pilnīgi nekustīgas. Labi, nodomāju, ka gan jau kāds cilvēks bija pienācis un iekustinājis šūpoles, kamēr biju novērsusies. Bet interesantākais bija tas, ka tās turpināja kustēties vismaz minūtes 10-15, kaut gan vēroju to pa logu un neviena nebija pagalmā. Ja iekustini kādu priekšmetu, tad tas pēc pāris minūtēm pārstāj kustēties. Tad gan palika nedaudz neomulīgi. Vēl nofilmēju to.