TimeToDream @ 14.02.2023 22:58
Protams, mēģināju uzlabot kvalitāti, jo, filmējot tumsā, tā bija ne visai laba. Diemžēl nenofilmēju ilgāk, jo likās, ka nebūs nekas īpašs, tāpēc tikai neliels fragments, turklāt, kamēr es ar savu lēno aizdedzi iedomājos, ka vajag nofilmēt, pagāja normāls laiciņš.
https://failiem.lv/u/rswzs9jqv
TimeToDream @ 14.02.2023 22:58
Protams, mēģināju uzlabot kvalitāti, jo, filmējot tumsā, tā bija ne visai laba. Diemžēl nenofilmēju ilgāk, jo likās, ka nebūs nekas īpašs, tāpēc tikai neliels fragments, turklāt, kamēr es ar savu lēno aizdedzi iedomājos, ka vajag nofilmēt, pagāja normāls laiciņš.
https://failiem.lv/u/rswzs9jqv
TimeToDream @ 14.02.2023 22:58
Protams, mēģināju uzlabot kvalitāti, jo, filmējot tumsā, tā bija ne visai laba. Diemžēl nenofilmēju ilgāk, jo likās, ka nebūs nekas īpašs, tāpēc tikai neliels fragments, turklāt, kamēr es ar savu lēno aizdedzi iedomājos, ka vajag nofilmēt, pagāja normāls laiciņš.
https://failiem.lv/u/rswzs9jqv
YaeMiko @ 15.02.2023 08:35
Tas ka tev gar logu nebija vēja pūsma nenozīmē ka nebija vēja brāzma gar tām šūpolēm. Otras nekustas jo var redzēt ka tas ir nevis parastais dēlītis, kuras ir vieglas bet gan cita veida smagākas. Iespējams tās otras nav kārtīgi ieeļļotas un tiek mazāk lietotās tāpēc nav tik viegli iekustināmas.
Cilvēkiem jau patīk domāt ka pastāv spoki un visādas parādības, jo tad dzīve ir interesanta.
Tik pat labi man laukos arī ir spoks šūpolēs, jo tās bieži šūpojas pašas, bet izrādās nē ka tas ir sīlis kurš regulāri uzlec uz šūpolēm lai mēģinātu apēst kaut ko, un lidojot prom diezgan spēcīgi iešūpo. Un šūpoles turpina kustēties pēc metranoma principā jo tā grope kur iekārta ķēde ir kārtīgi nodeldēta.
o jā tur jabūt stipram vejam lai šitā pašupotu,tik ilgi.Kaķi un putni sašķoba šūpoles,vismaz laukos un šopoles tik stabili nešupojās,ka kāds nolecaTimeToDream @ 14.02.2023 22:58
Protams, mēģināju uzlabot kvalitāti, jo, filmējot tumsā, tā bija ne visai laba. Diemžēl nenofilmēju ilgāk, jo likās, ka nebūs nekas īpašs, tāpēc tikai neliels fragments, turklāt, kamēr es ar savu lēno aizdedzi iedomājos, ka vajag nofilmēt, pagāja normāls laiciņš.
https://failiem.lv/u/rswzs9jqv
TimeToDream @ 12.02.2023 22:03Atcerējos vēl. Gulēju, bija jau dziļa nakts (ap 04.00 no rīta), pēkšņi strauji pamodos no kaut kāda trokšņa un sajutu, ka ļoti smaržo pēc naftalīna vai kaut kā tamlīdzīga, kas ir pensionāru raksturīgais aromāts. Bija tāda sajūta, ka kāds vecs cilvēks stāvētu cieši blakus. Uz brīdi pārņēma šausmu sajūta, bet nomierinājos un aizmigu atkal. No rīta nospriedu, ka tie ir prāta māņi, jo no kurienes šai smaržai pēkšņi uzrasties dzīvoklī, kur nav nekādu mantu, kas smaržotu tā un mēs tur dzīvojam jau vairākus gadus.
Vai kādai ir gadījies līdzīgi, ka jūti smaržu, kuras avota nav klāt?
un ko tu darīji to laiku, kad bija tas spoks tev gultas kājgalī?🥶Alisse @ 16.02.2023 16:31
JĀAAA! mana puiša vectēvs nomira kovidlaikā, tieši tajā vasarā, pirmajā, kad atlaida visus ierobežojumus. Es netiku uz bērēm jo man bija jāstrādā, bet viņš aizlidoja atpakaļ uz latviju.
Naktī pirms vectēva bērēm, pamodos no ļoti cieša miega jo kautkas smirdēja pēc tāda kā naftalīna un mazliet pēc tikko nodzēstas sveces. Izskatījās ka gultas galā kāds stāv. sākumā man likās ka tā ir ēna, bet guļamistabas žalūzijas vienmēr bija ciet un arī nebija nekādi objekti kas varētu tādā formā dot iespaidu ka tur kāds stāv. Es tiešām biju pilnīgi stīva, no aukstuma un bailēm. Atceros ka tas bija caurspīdīgs, likās tiešām ka puiša vectēvs vienkārši gultas galā stāv un skatās uz mani. Es biju 100% pamodusies un tā pārbijusies ka rakstīju puisim un viņš man divos naktī atbildēja. brīnums ka nepadomāja ka es kuku. bet tas tēls nepazuda no gultas galam līdz 4 rītā kad sāka saule aust.
pat tagad rakstot zosene uzmetās.
Braucuuzņujorku @ 16.02.2023 18:12un ko tu darīji to laiku, kad bija tas spoks tev gultas kājgalī??
Man bija kautkas līdzīgs. Biju atradusi jaunu dzīvokli , kurā padzīvot kādu laiku. Enerģija tur bija ļoti slikta, pat vairāk īrnieki neizturēja ilgāk par gadu, to es uzzināju tikai vēlāk, bet vieta ļoti skaista un forša, palēta arī. Tad nu vienu nakti gulēju un mani it kā pamodinātu balss, kura teica, lai paņemu nazi. Es biju it kā nobijusies, bet tad atmetu ar roku un gulēju tālāk. Pietam bieži tajā vietā pazuda mantas. Es pati vienmēr zinu, kur nolieku, bet it viss mistiski pārvietojās, kur es nekad nebūtu neko tādu likusi.Minelūše @ 12.02.2023 18:28Vienreiz man izgaisa pildspalva. Nokrita zem galda, bet kad gribēju pacelt, tās tur nebija. Grīda pilnīgi gluda bez nekādām spraugām, kur tā varētu iekrist. Pārmeklēju visu istabu. Ne jau man to pildspalvu dikti vajadzēja, bet aiz intereses, kur tā palika. Neatradu. Tā arī līdz šodienai nav ne jausmas, kur izkūpēja.
Pusaudžu vecumā bija gadījums, ko nevaru izskaidrot. Biju apslimusi un neaizgāju uz skolu. Bija rīts, vārtījos pa gultu. Nebiju aizmigusi, tikai aizvērusi acis un pēkšņi ausī skaidri dzirdēju balsi "celies!". Biju mājās viena, vecāki jau sen aizgājuši uz darbu, tad nu jautājums - kurš to teica? Vecāki man nenoticēja, teica, ka esmu to nosapņojusi, bet droši zinu, ka biju nomodā.
Huppoo @ 15.02.2023 00:19Skatoties tiešām paliek neomolīgi? vai tu sagaidīji brīdi kad apstājas?
Alisse @ 16.02.2023 21:17
Vari smieties vai nē, bet es palīdu zem segas un riktīgi pierāvu klāt kājas. Savilkos kamoliņā un ik pa laikam paskatījos uz to tēlu. Tad mēģinot nekustēties atradu telefonu zem spilvena un rakstīju puisim. sākumā gribēju zvanīt bet ņemot vērā ka latvijā bija +- 4 no rīta domāju ka viņš guļ. Kad ieraudzīju ka viņš online tad uzrakstiju ka man bail un liekas ka viņa vectēvs stāv pie gultas. Viņš tikai pateica “ak vai bebi” .
Telefonu beigās noliku un tā arī sēdēju ar galvu zem segas nekustīgi. Tikai ik pa laikam palūrēju vai tu vēl tā forma ir vai nav. Nekad neesmu tik ilgi sēdējusi maksimali sastingusi un vienlaikus drebot.
es nesmejos, pat emociju nevarēju īsti pielāgot. Jo man liekas es būtu saslēgusi visur gaismas vai sāktu kliegt, bet nu bailes katram pa savam. Es saprotu, ja uz sekundi redzi, bet ja uz ilgu laiku var tak slikti palikt.Alisse @ 16.02.2023 21:17
Vari smieties vai nē, bet es palīdu zem segas un riktīgi pierāvu klāt kājas. Savilkos kamoliņā un ik pa laikam paskatījos uz to tēlu. Tad mēģinot nekustēties atradu telefonu zem spilvena un rakstīju puisim. sākumā gribēju zvanīt bet ņemot vērā ka latvijā bija +- 4 no rīta domāju ka viņš guļ. Kad ieraudzīju ka viņš online tad uzrakstiju ka man bail un liekas ka viņa vectēvs stāv pie gultas. Viņš tikai pateica “ak vai bebi” .
Telefonu beigās noliku un tā arī sēdēju ar galvu zem segas nekustīgi. Tikai ik pa laikam palūrēju vai tu vēl tā forma ir vai nav. Nekad neesmu tik ilgi sēdējusi maksimali sastingusi un vienlaikus drebot.
Braucuuzņujorku @ 17.02.2023 08:29es nesmejos, pat emociju nevarēju īsti pielāgot. Jo man liekas es būtu saslēgusi visur gaismas vai sāktu kliegt, bet nu bailes katram pa savam. Es saprotu, ja uz sekundi redzi, bet ja uz ilgu laiku var tak slikti palikt.
Wow.. tas noteikti nav vējšTimeToDream @ 14.02.2023 22:58
Protams, mēģināju uzlabot kvalitāti, jo, filmējot tumsā, tā bija ne visai laba. Diemžēl nenofilmēju ilgāk, jo likās, ka nebūs nekas īpašs, tāpēc tikai neliels fragments, turklāt, kamēr es ar savu lēno aizdedzi iedomājos, ka vajag nofilmēt, pagāja normāls laiciņš.
https://failiem.lv/u/rswzs9jqv