Sveikas!
Īsti nezinu kā lai iesāk šo tēmu, taču kopumā jūtos ļoti vientuļi, pat ja tā padomā ir diezgan daudz draugu, paziņu un tuvinieku. Beigu beigās Jauno gadu sagaidīju pilnīgi viena un nē es tā nemaz nevēlējos. Kaut kā visu dienu noraudājusies izlēmu vakarā kaut kur doties- savedu sevi kārtībā un smuki saposos un devos pastaigā pa Vecrīgu, principā cerībā, ka kādu satikšu vai ar kādu iepazīšos. Staigāju, vēroju un domāju un beigu beigās izdomāju, ka aiziešu uz bāru ''Ala'', izdzeršu kādu koktēlīti un paliks varbūt jautrāk. Tā nu tiku tur un tiku arī pie kokteiļa, malkojot to, klausos muzikantus un skatos uz cilvēkiem kā tie pavada laiku, skatoties uz to ir atkal asaras acīs- visi tik mīļi sēž ar saviem tuviniekiem un sarunājas, bet tikmēr es esmu pilnīgi viena. Beigu beigās arī noraudājusies pametu bāru. Un vispār devos prom no Vecrīgas uz savu dzīvesvietu pavisam nelaimīga. Un savu Jauno gadu sagaidīju trolejbusā pilnīgi viena. Diezgan bēdīgs bijis Jaunais gads un ne tikai- arī jau kādu laiciņu jūtos ļoti viena un nevienam nevajadzīga īsti.
Pieņemu, ka lielākais iemesls man tā skumt ir manas labākās draudznes dzīvē puiša parādīšanās- par mani pilnīgi aizmirst un visu laiku pamet. Pat to pašu Jauno gadu mēs kopā jau kuro gadu svinam kopā un es jau domāju, ka būs pilnīgi pašsaprotami, ka sagaidīsim gadu kopā, taču nekā nebija, puiša parādīšanās dēļ viss ir pilnīgi pārgriezies kājām gaisā. To ka nesvinēsim kopā es uzzināju tikai 31.12.22. dienā, tāpēc beigu beigās arī paliku pilnīgi bešā.
Varbūt kāds jūtas vai jutās vientuļi un pamesti un jau zina kā vieglāk šo pārdzīvot?
Un jā esam mīlēti, mīloši, bagāti un veseli! Visiem laimīgu Jauno gadu! ;)
10
