Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Bailes no grūtniecības / dzemdībām

 
Reitings 32
Reģ: 14.02.2022
Jau ilgāku laiku ar vīru runājam, ka gribas mazo, bet tā arī nekad nevaru saņemties - grūtniecība prasa daudz spēka, var būt sarežģījumi un dzemdības vispār liekas nu ļoti biedējošas - neizturamas sāpes, plīsumi, šuves, varbūt beigās vēl ķeizars. lasot citu meiteņu pieredzi, nekādīgi nevaru šim saņemties, bet bērnus gribas 😟 Vai kādai ir tā bijis un varbūt ir kāds ieteikums?
23.11.2022 21:52 |
 
Reitings 912
Reģ: 28.08.2021
sokoladeszemene @ 23.11.2022 21:52
Jau ilgāku laiku ar vīru runājam, ka gribas mazo, bet tā arī nekad nevaru saņemties - grūtniecība prasa daudz spēka, var būt sarežģījumi un dzemdības vispār liekas nu ļoti biedējošas - neizturamas sāpes, plīsumi, šuves, varbūt beigās vēl ķeizars. lasot citu meiteņu pieredzi, nekādīgi nevaru šim saņemties, bet bērnus gribas ? Vai kādai ir tā bijis un varbūt ir kāds ieteikums?

Var sakrāt naudu un sataisīt ķeizaru par maksu. Sāpes nejutīsi, izgriezīs, dabūs bērnu laukā, un aizšūs. Mūsdienās viss ir iespējams 🙃
23.11.2022 21:56 |
 
Reitings 46
Reģ: 17.05.2022
Man bija nenormālas bailes visu dzīvi. Ap 20 gadiem domāju, ka man nebūs bērnu baiļu dēļ. Bet zini, kad tas notiek... Organisms visu atrisina tavā vietā, jo visu grūtniecības laiku rūpējas par nomierinošo hormonu kokteili. To mieru un paļāvību nevar aprakstīt, vienkārši tā visa ietekmē tu ļaujies, un dzemdības liekas - nu, ok, būs tāda diena. Tagad, kad neesmu stāvoklī, man atkal ir šaubas un nedrošība, iedomājoties, ka būtu jādzemdē vēlreiz, bet kad tu jau esi tajā visā iekšā, sajūtas ir pavisam citādākas.
23.11.2022 21:58 |
 
Reitings 363
Reģ: 10.03.2022
Neviens nespiež dzemdēt mūsdienu Eiropā. Ieej cāła portālā un palasi pēcdzemdību sadału, ja vēlme pēc bērna to visu organisma kropłošanu atsver, tad nāksies vien dzemdēt. Un tā ir realitāte.
No vairākiem simtiem (bij reiz saistība ar darbu) dzemdētāju tikai vienu zina, kura grūtniecību izstaigāja dancodama, dzemdību sāpju praktiski nebija un no dzemdību galda lektin noleca. Veiksmīgs izñēmums. Visas pārējās ar visu mūsdienu medicīnu ir spīdzināšana un kropłošana ar beztermiña periodu sevis kārtībā savešanai.
23.11.2022 22:01 |
 
Reitings 363
Reģ: 10.03.2022
Brendija @ 23.11.2022 21:56

Var sakrāt naudu un sataisīt ķeizaru par maksu. Sāpes nejutīsi, izgriezīs, dabūs bērnu laukā, un aizšūs. Mūsdienās viss ir iespējams ?

Un neaizmirsti uzskaitīt, ko un cik ilgi nedrīkst darīt pēc keizara. Kā arī neaizmirsti tās, kurām keizara rēta jūtas gadiem. Nevajag to pasniegt tā kā manikīra uzlikšanu un tad došanos dzīvē.
23.11.2022 22:04 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 1904
Reģ: 31.10.2010
Pie bērniem var tikt dažādi. Ja esi bagāta, variants ir surogātmāte, kura iznēsās un dzemdēs tavā vietā. Protams, ne Latvijā. Vēl viena iespēja ir adopcija. Bet ja gribi savu miesīgu bērnu, nu tad nav citas iespējas, kā iet tam cauri pašai. Man jau šķiet, ka sievietes, kuras patiešām ļoti grib bērnu, grūtniecība un dzemdības nebiedē.
23.11.2022 22:21 |
 
Reitings 32
Reģ: 14.02.2022
Linduuux @ 23.11.2022 21:58
Man bija nenormālas bailes visu dzīvi. Ap 20 gadiem domāju, ka man nebūs bērnu baiļu dēļ. Bet zini, kad tas notiek... Organisms visu atrisina tavā vietā, jo visu grūtniecības laiku rūpējas par nomierinošo hormonu kokteili. To mieru un paļāvību nevar aprakstīt, vienkārši tā visa ietekmē tu ļaujies, un dzemdības liekas - nu, ok, būs tāda diena. Tagad, kad neesmu stāvoklī, man atkal ir šaubas un nedrošība, iedomājoties, ka būtu jādzemdē vēlreiz, bet kad tu jau esi tajā visā iekšā, sajūtas ir pavisam citādākas.
Paldies, šis palīdzēja! 👍
23.11.2022 22:52 |
 
Patīk
Reitings 1073
Reģ: 24.05.2019
Tas scenārijs, ko tu aprakstīji, nemaz nenotiek. Plīsumi ir tad kad bērns jau piedzimst, pie akūta ķeizara šuve būs tikai uz vēdera.
Varbūt tu baidies pārāk daudz, bet varbūt neesi vēl tam gatava.
Man nesen bija dzemdības, akūts ķeizars, un tagad pēc pāris mēnešiem ir palicis tikai nedaudz liekais svars un rēta. Grūtniecību izstaigāju viegli, uz beigām no nepatīkamā bija dažreiz grēmas un biežāk čurāt vajadzēja, protams, pēdējā mēnesī vēders traucē sašņorēt kurpes un tāda veida sīkumi.
Tas, ka var būt visādi sarežģījumi, nenozīmē to, ka tie visi vienlaicīgi tev būs.
23.11.2022 23:01 |
 
Reitings 4670
Reģ: 18.08.2022
Es tik varu pateikt vienu viegli nav ,bet grūtnieciba un dzemdibas ir katra mirkla vērtas ,kad pēc tam dzirdi vardus “mammu es Tevi mīlu “ tici man viss ir tā vērts un viss pēc tam sadzīst un aizmirstas !
Turklat Tu nemaz nezini vai Tev būs grutas/smagas dzemdibas un grutnieciba nevajag uzriez domāt trakāko!
23.11.2022 23:09 |
 
Patīk
Reitings 235
Reģ: 06.12.2021
Mazāk lasīt vajag!
24.11.2022 00:18 |
 
10 gadi
Reitings 250
Reģ: 24.02.2011
Vēl ko varu piebilst - kur zināšanas un informācija, tur bailēm nav vietas. Man arī bija bail un jo īpašu, jo nezini, kam vispār gatavoties, bet visvairāk mierināja doma, ka dzemdē visas mammas, un tas ir dabisks process, ka ķermenis ir tam radīts.
Pati grūtniecība bija superīga, nekādu problēmu. Dzemdības bez epidurālās un ierosinātas, bija interesantas, bet tās sajūtas intensitātes ziņā nāk klāt pakāpeniski un momentā, kad mazais ir laukā, nav vairs ne grama no iepriekš justā. Ķermenī izdalās tiiiik daudz endorfīnu.
BET viennozīmīgi, ko varu ieteikt un kam pati nevpievērsu uzmanību, bet par to runā daudzas labas vecmātes, ka labam un raitam dzemdību procesam ir ļoti svarīga elpošana un ērtākās pozas atrašana. Diemžēl standartā personāls liek izmantot pozu guļot uz galda, kas ir viņiem visērtākā, bet visneergonomiskākā dzemdību poza un neļauj iegurnim dabiski maksimāli pavērties un pie tam tas ir pret gravitāciju. Tad arī sākas visas komplikācijas un aizķeršanās.
Ir tādi ļoti labi ELPA kursi par šo, kurus nožēloju, ka neizgāju. Kā arī tagad saprotu, ka man ārkārtīgi būtu noderējusi dzemdībās klātesoša dūla, kas pārzina procesus, var ar skaidru galvu paskatīties uz situāciju un iestāties par manām tiesībām, ja, piemēram, gribu pamainīt pozu, un vienkārši būt stiprais plecs blakus brīdī, kad pati par sevi īsti iestāties nevari.
Ir IG profils my labour sister (vai kaut kā tā), kur baigi forši stāsta visādus knifus foršām dzemdībām, uzskatāmi parāda, kā viena vai otra poza dramatiski maina iegurņa atvērumu utt :)
24.11.2022 01:26 |
 
Reitings 32
Reģ: 14.02.2022
boots @ 24.11.2022 01:26
Vēl ko varu piebilst - kur zināšanas un informācija, tur bailēm nav vietas. Man arī bija bail un jo īpašu, jo nezini, kam vispār gatavoties, bet visvairāk mierināja doma, ka dzemdē visas mammas, un tas ir dabisks process, ka ķermenis ir tam radīts.
Pati grūtniecība bija superīga, nekādu problēmu. Dzemdības bez epidurālās un ierosinātas, bija interesantas, bet tās sajūtas intensitātes ziņā nāk klāt pakāpeniski un momentā, kad mazais ir laukā, nav vairs ne grama no iepriekš justā. Ķermenī izdalās tiiiik daudz endorfīnu.
BET viennozīmīgi, ko varu ieteikt un kam pati nevpievērsu uzmanību, bet par to runā daudzas labas vecmātes, ka labam un raitam dzemdību procesam ir ļoti svarīga elpošana un ērtākās pozas atrašana. Diemžēl standartā personāls liek izmantot pozu guļot uz galda, kas ir viņiem visērtākā, bet visneergonomiskākā dzemdību poza un neļauj iegurnim dabiski maksimāli pavērties un pie tam tas ir pret gravitāciju. Tad arī sākas visas komplikācijas un aizķeršanās.
Ir tādi ļoti labi ELPA kursi par šo, kurus nožēloju, ka neizgāju. Kā arī tagad saprotu, ka man ārkārtīgi būtu noderējusi dzemdībās klātesoša dūla, kas pārzina procesus, var ar skaidru galvu paskatīties uz situāciju un iestāties par manām tiesībām, ja, piemēram, gribu pamainīt pozu, un vienkārši būt stiprais plecs blakus brīdī, kad pati par sevi īsti iestāties nevari.
Ir IG profils my labour sister (vai kaut kā tā), kur baigi forši stāsta visādus knifus foršām dzemdībām, uzskatāmi parāda, kā viena vai otra poza dramatiski maina iegurņa atvērumu utt :)
ļoti jauks komentārs, mīļš paldies, ka padalījies!
24.11.2022 08:18 |
 
Reitings 46
Reģ: 17.05.2022
boots @ 24.11.2022 01:26
Vēl ko varu piebilst - kur zināšanas un informācija, tur bailēm nav vietas. Man arī bija bail un jo īpašu, jo nezini, kam vispār gatavoties, bet visvairāk mierināja doma, ka dzemdē visas mammas, un tas ir dabisks process, ka ķermenis ir tam radīts.
Pati grūtniecība bija superīga, nekādu problēmu. Dzemdības bez epidurālās un ierosinātas, bija interesantas, bet tās sajūtas intensitātes ziņā nāk klāt pakāpeniski un momentā, kad mazais ir laukā, nav vairs ne grama no iepriekš justā. Ķermenī izdalās tiiiik daudz endorfīnu.
BET viennozīmīgi, ko varu ieteikt un kam pati nevpievērsu uzmanību, bet par to runā daudzas labas vecmātes, ka labam un raitam dzemdību procesam ir ļoti svarīga elpošana un ērtākās pozas atrašana. Diemžēl standartā personāls liek izmantot pozu guļot uz galda, kas ir viņiem visērtākā, bet visneergonomiskākā dzemdību poza un neļauj iegurnim dabiski maksimāli pavērties un pie tam tas ir pret gravitāciju. Tad arī sākas visas komplikācijas un aizķeršanās.
Ir tādi ļoti labi ELPA kursi par šo, kurus nožēloju, ka neizgāju. Kā arī tagad saprotu, ka man ārkārtīgi būtu noderējusi dzemdībās klātesoša dūla, kas pārzina procesus, var ar skaidru galvu paskatīties uz situāciju un iestāties par manām tiesībām, ja, piemēram, gribu pamainīt pozu, un vienkārši būt stiprais plecs blakus brīdī, kad pati par sevi īsti iestāties nevari.
Ir IG profils my labour sister (vai kaut kā tā), kur baigi forši stāsta visādus knifus foršām dzemdībām, uzskatāmi parāda, kā viena vai otra poza dramatiski maina iegurņa atvērumu utt :)
Piekrītu par kursiem. Un ne jau tāpēc, ka būtu gājusi - gluži otrādi, es neko tādu pat nemēģināju. Jo man likās - ok, šie ir mani 9 mēneši "iepriekšējā dzīvē", gan jau tā dzemdību diena paies arī bez kursiem. Netērēšu uz to laiku. Nu tā jau ir, diena paiet, bet tajā procesā tomēr ir labi saprast, kas ir ok un kas nav. Tā nu es norukāju līdz pēdējai dienai, bet ar skaidru apziņu, ka līdz ar mazā piedzimšanu mana darba žakete un make up aizies skapja dziļākajos plauktiņos. Tur gan sev varu teikt paldies, ka ar šo pārliecību un domām sevi sagatavoju, jo man nav bijis nekādas "personības dalīšanās", ka vajag atpakaļ "veco dzīvi" un zūd pašas identitāte.
Otrs - no pieredzes iesaku rūpīgi izvēlēties vecmāti. Es paņēmu pirmo, ar kuru tikāmies - cilvēku ar padomju laika pieredzi un pieejām. Un nav runa par profesionalitāti, bet tieši attieksmi procesa laikā, es daudz ko būtu gribējusi citādāk. To saprot tikai pēc tam. Jo dzemdībās Tu esi neaizsargāta, un ir ļoti svarīgi, ka klāt ir kāds, par kuru ar sirdi teikt - savējais.
Trešais - mazulis IR tā vērts! Iepriekš nevar saprast, ka var būt TĀDS prieks un mīlestība. Tas nav salīdzināms ne ar ko.
24.11.2022 09:06 |
 
Reitings 90
Reģ: 24.11.2014
Ir normāli baidīties no nezināmā, nepieredzētā. Bet mūsdienās ir pieejama daudz kvalitatīvas informācijas, tāpēc piekrītu meitenēm par kursiem. Un varbūt mazāk lasīt forumus, jo katrai ir sava piederedze un savs subjektīvais viedoklis par to. Citreiz pat ļoti agresīvs.
Teikšu atklāti, mans gaidību laiks ir briesmīgs. Ne tuvu tam ko rāda filmās, kā biju iztēlojusies. Bet arī šāds scenārijs ir normāls. Neko darīt. Tādā ziņā sievietes ķermenis ir fenomenāls. Un galu galā atpakaļ ceļa jau vairs nav. 😁
Es pati šobrīd esmu “pēdējos metros”, viss itka sagatavots, kursi izieti, saprašana ir, bet tāpat jau ir satraukums un bailes, bet cenšos tam visam pieiet vēsu prātu. Paturu prātā, ka dzemdības būs +/- viena tāda diena manā mūžā. Man pat varbūt vairāk satrauc pēcdzemdību periods un tas, ka būsim atbildīgi par to kunkulīti pēc tam. Un kā lai nesačakarē viņu jau audzinot 😁
24.11.2022 09:45 |
 
Reitings 1209
Reģ: 10.11.2022
Mani bērni dzimuši laikā, kad informācija bija 0. Tik cik kāds pastāstīja, bet tolaik par intīmām tēmām nerunāja. Mammai dzemdības bija vieglas un viņa teica, ka tas esot nieks, ka grūtākais esot pēc tam. Laikam iedzimtība, bet arī man dzemdības bija vieglas. Ne milzīgas sāpes, ne plīsumi- ātri un viegli. Uz otrajām braucu vispār bez stresa, tik gandrīz mašīnā piedzemdēju, jo pa ilgu mājās nočammājos. Toties ar grūtniecību gan bija traki. Man bija ļoti stipra toksikoze, tā, ka pat ūdens iekšā neturējās, sevišķi ar otro bērniņu. Nācās slimnīcā gulēt. Vēnas tā sadurstīja, ka operācija bija jātaisa, lai varētu nēsāt apģērbu ar īsām piedurknēm. Savs labums jau arī bija- pēc grūtniecībām biju tievāka, nekā pirms. Bet tas mirklis, kad ieraugi savu bērniņu, tas ir tas, dēļ kura ie vērts iziet šo ceļu. Manas meitas ir mana lielākā vērtība.!
24.11.2022 11:25 |
 
Reitings 32
Reģ: 14.02.2022
tiešām paldies par komentāriem! Šis viss ļoti palīdzēja un reizē nomierināja, jo galu galā visiem ir bijušas šaubas, bailes un vienmēr ir vieglāk, ka tu neesi viens un zini, ka kādam ir līdzīgi un grūtniecība var arī nebūt kā filmās, bet, galvenais, ka tas ir tā vērts, paldies!
24.11.2022 12:32 |
 
10 gadi
Reitings 4084
Reģ: 03.08.2009
Minelūše @ 23.11.2022 22:21
Pie bērniem var tikt dažādi. Ja esi bagāta, variants ir surogātmāte, kura iznēsās un dzemdēs tavā vietā. Protams, ne Latvijā. Vēl viena iespēja ir adopcija. Bet ja gribi savu miesīgu bērnu, nu tad nav citas iespējas, kā iet tam cauri pašai. Man jau šķiet, ka sievietes, kuras patiešām ļoti grib bērnu, grūtniecība un dzemdības nebiedē.

Adopcija kā risinājums, lai nebūtu jadzemde nav variants.
Autore, Tavas bailes ir saprotamas un pamatotas. Pirms tam Tu nekad nevari zināt kā būs tāpēc maksimāli sagatavojies dzemdībām un vēl jo vairāk pēcdzemdību periodam. Viegli nebūs, bet to vajag jau pieņemt pašā sākumā. Nevajag gaidīt ideālo dzemdību stāstu un dzīvot rozā vienradžu pasaulē. Vnk lasi informāciju, gatavojies, parunā ar sakarīgām mammām.
24.11.2022 22:19 |
 
Reitings 81
Reģ: 25.08.2022
Dzemdības ir viena diena/pāris stundas un līdz ko bērniņš ir piedzimis, tas sāpes un pārdzīvojumi beidzas.
Man nebija bail no dzemdībām, drīzāk es gribēju ātrāk uzzināt kā tas ir. Bailes sākās pēc tam, jo Tu saproti to, ka tagad Tu esi atbildīgs par DZĪVU CILVĒKU! Iznākot ārā no dzn biju šokā un nelielā panikā, ka tagad man ir atbildība
24.11.2022 22:47 |
 
Reitings 1821
Reģ: 27.04.2022
Ja, nesi parliecinata und droša vismaz 90%, tad neiesaku grūtniecību, jāpagaida līdz būsi nobriedusi. Un gatava.nav vērts steigties, tur kur jūti bailes.
27.11.2022 01:45 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits