Sveikas!
Esmu attiecībās pāris mēnešus, bet drīz vien sāku pie drauga palikt(pirms tam dzīvoju kopmītnēs), līdz nolēmām sākt dzīvot kopā pa visam. Nu jau pagājuši divi mēneši kopš esmu ievākusies pie viņa. Likās, ka tagad jutīšos harmoniskāk, labāk un kopumā būs vieglāk, bet nekā... es teiktu, ka ir pat otrādi. Mans režīms ir - ceļos 6.30, taisos uz darbu, pēc tam vakarā studijas un esmu mājās pēc 22, tad jau jāgatavojas semināriem, kontroldarbiem uc. unīša lietas. Tā katru dienu, izņemot piektdienas, kad palieku darbā ilgāk, jo visu paspēt nevar, tā kā esmu spiesta agrāk iet prom nedēļas laikā. Puisim ir diez gan brīvs režīms, viņš ir pašnodarbinātais, reizēm kāda haltūra, studē viņš neklātienē, nodarbības viņam 1-2 nedēļas nogales mēnesī. Protams, ka viņam gribas atpūsties, izklaidēties ar draugiem, es par to nenosodu un neceļu scēnas.
Zinu, ka pirms kāda laika te bija līdzīga diskusija no citas autores, bet man drusku cita situācija uzskatu. Agrāk arī netraucēja pasēdēšanas pie viņa., bija vienalga...tagad es atnākot pēc darba gribu ieiet dušā, noģērbties ērtās drēbēs, sagatavot ēst nākamajai dienai un pēc iespējas ātrāk izdarīt citus darbus. Man mājas saistās ar mieru, klusumu un to, ka es pēc besīgas dienas(vai vienkārši nogurdinošas) varu atnākt mājās un atslābināties, bet tā vietā nereti(nedēļā reizi) pie viņa kāds nāk ciemos un tā kā mums ir vienas istabas dzīvoklis, ieslēgties es nevaru. Varbūt es esnu tik uztruakta par to, jo ikdienā jūtos tā, ka viss uz maniem pleciem... es nezinu... bet gatavot ēst gatavoju es(un tas galīgi nav kaifīgi 22 vakarā domāt ko rīt paņemt pusdienās), drēbes izkarinu es, gludinu es. Protams, brīvdienās kopīgi uzkopjam, bet ko tas dod, ja ikdienā man viss jādara pašai? Pēc tam vēl mūsu dzīvoklī(īrējam kopā) regulāri nāk ciemiņi... es nezinu, varbūt es dramatizēju, bet es tagad vairāk viss nešķiet tik skaisti kā kādreiz...
Es esmu runājusi ar draugu par šo. Tiklīdz pasaku - nākamajā dienā viņš sagatavo man vakariņas, atbrauc pakaļ un viss ir labi, bet tas drīz vien aizmirst to visu un viss no jauna.... par draugu aicināšanu viņš tieca, ka vienkārši savs laiks man un savs draugiem, tāpēc lai nepūkojos... es to visu saprotu, bet tad var tikties bārā vai jebkur citur ārpus mājas, nevis regulāri pie mums, kas man izraisa diskomfortu.... viņš pats pie kāda ciemos brauc ļoti reti(pārsvarā svētkos), bet pie viņa regulāri nāk ciemos... saprotu, ka tā ir iegājies un ilgu laiku viņš bija bez attiečībām, bet tagad taču ir savādāk..un es gribētu lielāku respektu
315
