Tur tā problēma, ka to romantiku es varētu kaut katru dienu piedāvāt, bet man pretim tik ne ne ne....
Labākais bija, ka aizvakar gulta guļot pieglaudos, lai apskatu, pēc tam tak nerunāja un dusmojas, ka ņemos šādi.
Kad dažreiz pasaku, aizejam uz randiņu, sarunāšu, ka māsa pieskata mazo,.tad man ir pārmetumi ka neesam attiecību nekāda sākumā lai ietu uz kādiem randiņiem utt.
Es jau tad pasaku,.ka vīrs un sieva arī neesam, tad jau esam ka tādas attiecības kas ko vēl veido un var iet uz randiņu.
Problēma tanī, ka visas idejas ko piedāvāju atcert, nocērt.
Pagaišo nedēļu ļoti centos. Bija apslimis.. taisīju tējas, mīļākos ēdienus, lutināja utt. Parādīju no sevis ko varu. Un pretim nekas.
Brīžam tiešām liekas ka mani nu jau uztver kā bērnu māti, sievieti kas uztaisa ēst un iztīra māju. Nekas vairāk. Tagad man nāk svētki, vārda diena.. zinot viņu nekas netiek ne domāts utt. Tikko bija viņa mātei jubileja, skrēja domāja pirka...