Šī bija pirmā reize, kopš Aminatas uzstāšanās, kad man patiešām patika Latvijas priekšnesums un līdz ar to ir baigi "obidna", ka puiši netika finālā. Nebiju sajūsmā par pašu dziesmu, taču melodija bija lipīga, skatuves noformējums krāsains, puiši jauni, smuki, atraktīvi. Baigi žēl, ka netika. Starp citu, es vispār iedomājos, ka, ja tieši ar tādu pašu dziesmu un tieši tādu pašu grupu startētu kāda no "krutajām" valstīm, tad 100 punkti, ka būtu tikuši finālā. Pagājušajā gadā Islandes dīvainīši ar pilnīgi nekādu dziesmu gandrīz paņēma 1.vietu. Tā ka, ja ar tādu priekšnesumu nebūtu bijusi Latvija, bet, teiksim, kaut vai tā pati Islande, Francija vai, nez, Zviedrija, kuri arī gadu no gada iegūst augstas vietas ar pilnīgi nekādām dziesmām, viņi būtu tikuši. A tā kā tā bija mazā Latvija par kuru neviens neko nezina un kura nekad nav Eirovīzijā baigi izcēlusies, lūk, arī attiecīgs iznākums.
Par pārējo piekrītu šim:
Reāli 2. vieta manās acīs skaitīsies kā 1. vieta utt. Jo nu Ukrainu nevar ņemt vērā.
Jā, priekšnesums interesants, bet dziesma, vismaz manā uztverē, briesmīga. Diezgan skumji, ka ukraiņiem tiek prognozēta 1.vieta. Un ne tāpēc, ka visi būtu sajūsmā par dziesmu, bet tāpēc, ka tur notiek karš. Saprotu, ka Eirovīzija jau sen ir politisks konkurss, bet, nu, tad kāda jēga citām valstīm tur vispār piedalīties un ieguldīt savus spēkus un līdzekļus, ja beigās visu izšķirs tas, cik kurai tautai šobrīd slikti klājas. Pie tam, tā nebūs pirmā reize, jo arī pēdējoreiz Ukraina uzvarēja tieši pateicoties savas tautas ciešanām. Nu, re, tagad būs dublis nr.2.
Man pašai no 1.pusfināla patika Islande. Skaistas sievietes, jauka, skaista dziesma.