Manā ģimenē nekad nav bijusi aktuāla tāda oficiāla iepazīstināšana ar otro pusīti. Vecāki vienmēr ir zinājuši, ka, jā, esmu attiecībās, bet speciāli neesmu nevienu vedusi ar viņiem iepazīstināt. Arī par tagadējām attiecībām, kuras ir nopietnas, vecāki ir lietas kursā un gan jau kaut kad sanāks visus savā starpā sapazīstināt, bet tā, lai speciāli vestu draugu uz mājām, lai iepazīstinātu ar vecākiem, nē. Varbūt tas tāpēc, ka esmu mazliet citā vecuma grupā (tūlīt jau būs 31), tāpēc tāda iepazīstināšana ar vecākiem šķiet kā neliela māžošanās. Bet, protams, tie ir tikai mani uzskati un mans viedoklis šajā jautājumā.
Uz otro jautājumu jau te tika sniegtas ļoti daudz labas atbildes, tāpēc neko oriģinālu nepateikšu. Katrā ziņā ļoti piekrītu šim:
Nu tā tas ir, ka ar dažiem vīriešiem randiņojot ir tauriņi vēderā/apakšējā daļā, ar dažiem nav. Tiem, kam nesanāk tauriņus radīt nevienai, jādodas pie attiecīgu pakalpojumu sniedzējām. Bet tur ne vienmēr ir runa par alfām, teju visi vīrieši, kuros esmu bijusi samīlējusies, ir samērā kautrīgi un klusi, empātiski.
Savā dzīvē esmu satikusi ļoti izskatīgus, izsmalcinātus, elegantus vīriešus, arī tā saucamos alfas, ar kuriem, kaut sit nost, nav bijusi vēlme pārgulēt un jau pēc pāris randiņiem ir nācies saprast, ka, nu, it kā taču tas vīrietis ir teju vai ideāls it visā, bet negribas un viss, jo seksuāli nepievelk it nemaz. Tad satiku vīrieti ar kuru šobrīd esmu attiecībās, un viņš mani acumirklī iekaroja ar savu vienkāršību, smaidīšanu un samulšanu ikreiz, kad viņš uz mani paskatījās, tik ļoti, ka jutu tauriņus dejojam ne tikai vēderā jau tajā pašā dienā, kad pirmoreiz tikāmies. Tik ļoti, ka pilnīgi sēdi blakus tam cilvēkam un viss ķermenis ir kā uzlādēts, iekšā viss trīc aiz tā, cik ļoti šis cilvēks pievelk. Pārgulējām nedēļu pēc iepazīšanās. Tā ka uzskatu, ka šajā ziņā nav tādi īstie vai neīstie termiņi, kuru laikā pārgulēt ar otru. Ir tikai vai nu īstie vai neīstie cilvēki.