Kāpēc tik skarbi, meitenes? Man izklausās, ka tēmas autorei lielākā problēma ir nevis aktivitāšu trūkums, bet tieši vientulības sajūta pati par sevi - kad izjūk ierastā rutīna, izrādās, ka bez vīra nav neviena paša cilvēka, pie kā varētu aiziet, parunāt, pasēdēt kopā. Ieteiktu autorei, pirmkārt, koncentrēties uz to, ka tevis pašas vērtība nav ne ar ko mazāka, pat ja šai momentā neesi atradusi "savus" cilvēkus. Tu noteikti esi forša, mīļa meitene, iemācies pati sevi iemīlēt, velti laiku sevis kopšanai, attīstīšanai (jo, atrodot draugus, tik daudz laika vairs nebūs, jebkuras attiecības tomēr arī ir darbs :D ). Bet, otrkārt, pameklē, vai tavā mazpilsētā vai tuvējās pilsētās nav kāds foršs deju kolektīvs, ansamblis, meistarklases u.tml., kur varētu iesaistīties un iepazīties ar foršiem cilvēkiem. Covid beidzot būs pierimis, sāc palēnām vilkt sevi sabiedrībā!