Randiņu fail

Sākšu ar sevi. Pirms kādiem 7 gadiem tas bija. Sarakstījos ar puisi internetā, vairāk, kā menesi, bijām arī sazvanījušies. Tad nolēmām, ka beidzot jāsatiekas. Braucu uz viņa pilsētu ar autobusu. Šis sagaidīja autoostā mani, kā runāts. Pirmais pa ko nobrīnījos - kāpēc viņš nav viens, un nebrauc pats, bet pie stūres sēž viņa draugs😳. nu okei, domāju, ganjau tas draugs tikai šobrīd ir. Braucot redzu - tas ar ko sarakstījos dzer alu. Man tāds - skaidrs kāpēc pats nav pie stūres, un vnk watafaak. Bijām sarunājuši doties vispirms uz kafejnīcu, aizbraucam, arī tas šoferis nāk ar mums. Kādu stundu pavadījām tur, slikti vai garlaicīgi nebija, bet nu arī ne, kā randiņš. Tas ar ko sarakstījos pēctam man saka, ka paņems alus sev vēl, prasa, ko es gribu dzert, un ka doma vnk braukāties apkārt un padzert. Pateicu konkrēti, ka neko tādu nevēlos, un ka došos prom, piedāvāja aizvest mājās, bet pateicu, ka nē man ir pazīstami šajā pilsētā, kas varēs aizvest mani😃

Bijuši dazādi smieklīgi/neveiksmīgi randiņi. Tas takā trakākais bija apmēram pirms 10 gadiem. Sarakstijos ar puisi,sarakstē bija forss,ar labu humora izjūtu,romantisks,sūtīja savas dzejas rindas. Bildēs bija simpatisks,zolīds, inteliģents( arī sarakastē). Tad nu satikāmies. Ta bija katastrofa likās,ka pilnigi cits cilvēks. Viņš bija bez zomiem, ar saplēstiem un netīriem dzinsiem, un pats pretīgākais- špļaudijās pie katra stūra. Reāli ejot kopa ar viņu man bija kauns, un gribēju atrak tikt prom. Plus sķita,ka bija iedzēris jo dīvaini uzvedās.
Kad par so stastīji draudzenēm viņas smējās un ilgi vēl šo randiņu man pieminēja.😄😄😄😄

Fail bija, kad tikko uzsāku studijas. Iepazinos ar puisi internetā, negribēju tikties, bet viņs uzstāja. Sarunajam aiziet papusdienot. Abi studenti. Studentiem nauda kokos neaug. Aizgajam uz kebabnīcu. Es šim saku, ka nevaru vēl izvēlēties, lai pirmais sev pasūta. Tad es. Džeks apmulst un saka: man nav līdzi naudas, es neēdīšu. Šoks man bija liels, jo pats piedāvāja tikties un es jau neprasīju izmakāt, bet çalim pašam nav naudas, lai par savu porciju samaksātu.... nu neko, es izmaksāju abiem, mazums, gadās, varbūt aizmirsa naudu un negribēja atzīt... tad džeks apsēžas pie galdiņa, uzsit sev ar roku pa kāju un saka: “nāc, mazā, sēdies klepi”. Kad to nedarīju, viņš sāka ar krēslu bīdities tuvāk man. Lieki piebilst, ka maltīti nesagaidīju un aizgāju prom, noblokēju viņu visur. Tāds lūk randiņš

otrajā randiņā pēc pirmā skūpsta atzinās mīlestībā 😆

TeaPot @ 01.01.2022 23:11

otrajā randiņā pēc pirmā skūpsta atzinās mīlestībā ?

Kas tur smieklīgs? Ir kas samīlās līdz ausīm jau 1 randiņā. :D

Pirms vairākiem gadiem, kad vēl nebija izgudrots Tinderis, un man bija nedaudz virs 20 gadiem (jauna un naiva) piereģistrējos iepazīšanās portālā otrapuse.lv.
Sarakstījos ar šķietami sakarīgu vīrieti, taču viņam nebija profila bildes. Tolaik tas bija saprotami, jo daudzi kaunējās būt iepazīšanās vietnēs. Vienā brīdī viņš palūdza, lai aizsūtu vēl kādas savas bildes (lai gan man bija profilbilde). Aizsūtīju. Turpinājām saraksti, un viņš izteica vēlmi satikties dzīvē. Es biju par, taču arī viņam palūdzu atsūtīt savu bildi, lai redzu, ar ko man būs jātiekas. Viņš atsūtīja apmēram 25 gadīga simpātiska vīrieša, lejupielādētu foto no interneta ar piebildi, ka " es pats savu bildi nevaru tev sūtīt, jo esmu sabiedrībā pazīstams cilvēks, taču šajā foto vīrietis ir mans tipāžs, izskatos ļoti līdzīgs viņam."
Protams, ka man tas likās dīvaini, bet biju ieintriģēta.
Kad satikāmies randiņā, es biju šokā, sākumā gribēju skriet prom, taču pieklājības pēc pasēdēju un izdzēru to tējas tasi. Viņam bija kādi 45 gadi, un ne tuvu kā bildē. Randiņa vidū viņš sāka filozofēt, ka viņš varētu un gribētu mani, runāja kā par tādu preci, it kā mans viedoklis par viņu vispār nebūtu svarīgs. 😀
Pēc randiņa viņam uzrakstīju diezgan atklātu vēstuli, ka ir stulbi izrīkoties kā viņš izrīkojās. Atbildi nesaņēmu, taču pēc pāris nedēļām nejauši satiku Vecrīgā, valsts svētkos, acīmredzami kopā ar sievu un bērniem. Viņš izlikās, ka mani nepazīst. Un par to, ka pazīstams cilvēks, nez kaut kāds diriģents viņš bija, bet nu galīgi nekāda slavenība. Un pēc skata pērtiķis. Vīrietim pašpārliecība bija mākoņos, tas gan.

zala18 @ 01.01.2022 21:52

Bijuši dazādi smieklīgi/neveiksmīgi randiņi. Tas takā trakākais bija apmēram pirms 10 gadiem. Sarakstijos ar puisi,sarakstē bija forss,ar labu humora izjūtu,romantisks,sūtīja savas dzejas rindas. Bildēs bija simpatisks,zolīds, inteliģents( arī sarakastē). Tad nu satikāmies. Ta bija katastrofa likās,ka pilnigi cits cilvēks. Viņš bija bez zomiem, ar saplēstiem un netīriem dzinsiem, un pats pretīgākais- špļaudijās pie katra stūra. Reāli ejot kopa ar viņu man bija kauns, un gribēju atrak tikt prom. Plus sķita,ka bija iedzēris jo dīvaini uzvedās.
Kad par so stastīji draudzenēm viņas smējās un ilgi vēl šo randiņu man pieminēja.????

😂😂

Atceros ka biju randiņā ar jocīgu puisi. Viņš līdz pēdējam gaidīja man lai pateiktu,ka jādala būs uz pusēm rēķins jo patreiz ir bezdarbnieks un neesot naudas. Lieki piebilst, ka viņš pasūtīja diezgan daudz ēdiena ko pats arī apēda.. plus vēl visu laiku runāja par kaut kādu augu kuru var audzēt burkās un kas esot kā ektazī veidīga.. tad nākamajā randiņā gribēja braukt ar vilcienu pie jūras. Lieki piebilst,ka bija ziema un sals laukā. Vairs nekad netikāmies protams.

Varu pastāstīt par Tinder gadījumu ar ko gan , paldies Dievam , nesanāca satikties, bet bija riktīgi crazy. Pirms gadiem 4 Sarakstījos ar izskatīgu ugunsdzēsēju, sarunājām tikties brivdienās. Sarakste bija diez gan normala līdz pēkšņi vienu dienu pirms randiņa viņš sāk runāt par savām seksa fantāzijām, ko man būtu jāvelk virsū un ka šis ir noīrējis jau numuriņu priekš mums. Pateicu paldies nē, man neinteresē tāda tikšanās un tad sākas draudi, atrada mani Facebook’ā , sāka draudēt, ka mani atradīs, nav viņam problēmu uzzināt kur dzīvoju, rakstīja detaļās ko ar mani izdarīs kad dabūs rokās un ko tik vēl ne. Reāli riktīgi sabijos un nezināju ko darīt. Nobloķēju Facebook, atrada mani Instagram, nobloķēju tur un visur kur vien iespējams, bija miers, bet tās neomulīgās sajūtas palika, jo tomēr rajonu kur dzīvoju zināja un ari citas detaļas kuras man noteikti nevienam nevajadzēja atklāt, bet pēc šī gadijuma ari izdzēsos no tajiem saitiem, domāju ja nav, tad nav. 🙈

Atceros, kad čalis prasīja, vai negribu aiziet uz kīno, ka esot forša filma. Šis pats man skrēja pakaļ. Piekritu aiziet, rakstu viņam sms, ka -ok, tiekamies. Šis saka-atsūti man pitaku par savu biļeti😂
Pie sevis domāju, nu labi, jo nesen it kā vēl teica, ka esot labi pelnījis utt.,ka naudas pietiek,bet prasa piecīti filmas biļetei.
Pēc filmas nolēmàm aizbraukt līdz jūrai(nedzīvojam Rīgā) un pats to piedāvājis un saka-nu tu nevarētu piemest kādu naudu degvielai, tomēr viņa dārga😂
Kad biju vakarā mājās, uzrakstīju viņam, ka tas neliekas ok, par ko viņš sacepās un pasūtīja trīs mājas tālāk😂

Arī kādus 8 gadus atpakaļ caur internetu ar vienu satikos. Teica,ka vakariņās brauksim. OK. Iedevu adresi, iesēdos, uzreiz piesprādzējos - domāju, nu tulit brauksim. Lieki piebilst,ka internetā komunikācija bija super forša, bet dzīvē galīgi garām. Čalis vnk pats kko muldēja uz riņķi, man prātā bija citas domas - kad mēs beidzot brauksim? Tā nosēdējām jau kādas 15min vien.. Viņš vnk mani kaitināt sāka. Par cik jau pasteidzos par piesprādzēšanos, bija neērti, teicu, lai izlaiž mani kkur tālāk - ''iešu pie draudzenes''. Tā arī bija. Aizveda kvartālu tālāk, izkāpu, apmetu riņķī un uz māju. Kopš tā laika nekad vairs nesprādzējos uzreiz. Man jo projām nav skaidrs kāpēc viņš vispār kaut kur brauca.

Pirms kādiem 7 gadiem iepazinos ar vienu puisi internetā,sākumā ilgi sarakstījāmies,sūtījām viens otram savas bildes,bija tiešām interesants puisis,tad viņš nolēma atbraukt uz manu pilsētu satikt mani dzīvajā,kad satikāmies,viņš man uzreiz pateica,ka esot speciāli nopircis jaunas botas un uzvilcis tās. Staigājām pa parku,runājāmies, gandrīz visu ceļu viņš čīkstēja,ka viņam esot tulznas uzberztas,ka viņam nepatīk staigāt un turklāt grib braukt atpakaļ mājās. Aizbrauca uz mājām,man atnāk sms: Piedod,man pret tevi neparādījās nekādas dzirksteles,turklāt saberzu savas kājas.

17 gados ļoti biju saķērusies vecākā vīrietī. Vienā no randiņiem viņš prasa:
- Tev patīk, ja dāvina briljantus?
Es, negribēdama atstāt mantkārīgas sučkas iespaidu: - NĒ!
Viņš: - A vai tad kāds tev kādreiz vispār tos dāvinājis? :)

Vīņš: - A vai tad kāds tev kādreiz vispār tos dāvinājis?

Pilnīgi normāls jautājums. Varēji godīgi pateikt kad neviens nav dāvinājis iepriekš, tapēc nezini kā justos, ja kāds uzdāvinātu.

Hjugo Boss @ 03.01.2022 20:23

Pilnīgi normāls jautājums. Varēji godīgi pateikt kad neviens nav dāvinājis iepriekš, tapēc nezini kā justos, ja kāds uzdāvinātu.

Nu bāc, viņš vnk uz muļķi paķēra mazu zaķi. Pats taču zināja, ka nav neviens neko dāvinājis, skaisti iznesa cauri, nu

Episks feils no manas puses.
Karsta vasaras diena. Norunāta tikšanās Vecrīgā. Atnāk simpātisks vīrietis, jauks sarunu biedrs un randiņš ievelkas līdz vakarpusei. Izdomājam ieēst saldējumu. Apēdu divus un laižam vakarā nopeldēties. Protams, esam uzvilkti un saprotu, ka peldēšanās būs intīma. Tā teikt iemetamies pa pliko jūrā un ķircinamies. Man visu ceļu vēders burkšķ. Neko nedomāju, jo man tā ir. Līdz... vēders izdomāja, ka vajag izskriet. Skats labs : stavu kaila jūrā un saprotu, ka nepaspēšu līdz mežam un daba ņēma virsroku.
Tas bija mūsu pirmais randiņš.
Pat pēc 13 gadiem satiekoties uz kafijas tasi, viņam jautājums “a tu saldējumu ar ēdis?” 🤣

Pats pirmais randiņš mūžā. Man bija 18 vai 19 gadi. Pirms tam sarakstījāmies mēnesi. Viņš aicina braukt pie sevis uz Bolderāju, apsola kaut kur aizvest. Centrā nevar satikties jo viņam tur vecāki strādā, redzēs. Likās dīvaini ka 26 gadīgs vīrietis baidās no vecākiem. Nu labi braukšu. Transports 30 centi maksāja, no problem. Atsūta man adresi uz kuru jāiet. Pēc Google maps tur bija kafejnīca. Ieeju iekšā gaidu viņu. Viņš atsūta sms-kur esi? Izrādās man nebija jāiet iekšā, lieki piebilst ka arī bija ziema - 17 grādi, bet likās ka vairāk dēļ vēja. Nu labi nāku ārā. Prasu kur iesim. Viņš saka ka nezin, pastaigāties. Ejam kādu pus stundu, runāt īsti nav par ko. Man auksti. Es saku ka varam iet uz kafejnīcu ka iedzersim tēju, es uzsaucu. Kafejnīcas viņam nepatīk un viņš piedāvā ielikt rokas viņam aiz jakas pie vēdera. Es atsakos un izdomāju atrunu ka pirmdien man sākās sesija un daudz jāmācās tāpēc jāiet prom.

Sarakstījos ar puisi no Tinder, no sarakstes likās ļoti foršs cilvēks, bildēs simpātisks. Sarunājām tikties. Vienmēr sarakstēs nojautāju cik puisis garšs, arī šajā reizē. Raksta, ka 180cm, tākā neesmu gara 165cm, tad nolemju, ka varu uzvilkt papēžu zābakus ar papēdi laikam 4-5cm. Un cik liels bija mans izbrīns, kad satiekoties puisis bija man knapi līdz plecam. Kas nozīmē, ka ja man nebūtu šo zābaku tāpat būtu krietni īsāks. Jūtos viegli šokēta, bet tas nebija trakākais. Protams,nedaudz pārmijuši dažus vārdus, jautāju kapēc samelojis par augumu, jo acīmredzami nav 180cm. Un tad panesās - sāka teikt ka nejau viņš samelojis, bet ES, ka es neesmu 165, bet visus 190cm un vēl gudriniece uzvilkusi šādus nezin kādus papēžus.😀 Pārmetu jūra par to, ka es viņu piemāniju un viņš noteikti ir 180cm. Tā nu pusceļā teicu, ka nebūs pa ceļam un aizgāju prom. Un nejau auguma dēļ, bet tieši attieksmes dēļ, pavēršot ka es it kā esmu melojusi. Mani nepievelk īsāki vīrieši, tāpēc tālākas attiecībs noteikti nebūtu bijušas, bet kad ieraudzīju viņu - domāju nu labi, jauki vakaru tak varam pavadīt, biju tāpat pozitīvi noskaņota, bet nu viņš izcēlās konkrēti. Un meteines, esmu pārliecināta, ka esmu 165cm vēl šodien😁

Man auksti. Es saku ka varam iet uz kafejnīcu ka iedzersim tēju, es uzsaucu. Kafejnīcas viņam nepatīk un viņš piedāvā ielikt rokas viņam aiz jakas pie vēdera.

😁😁😁

Meitenes, Jūs esat feinas. Es lasu, iztēlojos un smejos. 😀
Tā kā kādreiz ļoti aktīvi Tinderojos, sanāca arī bieži iet uz randiņiem un ir redzēti visvisādi kadri. Teikšu tā, ka katrā no tiem ir bijis kāds muļķīgs atgadījums kā no manas, tā puiša puses. Nu jau sanācis visus tos labākos atgadījumus noteikti aizmirst.
* Laikam viens no neveiklākajiem randiņiem atmosfēras ziņā ir bijis pusaudžu gados, kad pēc divu gadu neregulāras sarakstes nolēmām satikties dzīvē. Katrs esam no sava ciematiņa un nolēmām ar autobusiem braukt uz “vidusceļu”. Autobusi ienāk no paša rīta un atiet tikai vakarā – kopā jāpavada astoņas stundas, kuras tupi staigājām no vienas pilsētas puses uz otru.
* Skolas gados ar tā laika simpātiju nolēmām iet uz kino, bijām jau agrāk tikušies. Viņam bija tiesības, braukāja ar vecāku mašīnu, tādēļ vienojāmies, ka pēc tam vēl pastaigāsimies un viņš mani aizvedīs mājās, jo nedzīvoju pašā pilsētā. Kino ir vēlu vakarā un autobusi uz manu pusi vairs nekursē. Puisis ieradās pēdējā brīdī kopā ar kaut kādu draugu, pēc filmas pat neatvadījās un aizbrauca. Rakstīju un prasīju, kā ar mājās vešanu, jo tajā brīdī mani nekas cits neinteresēja – pēc pus stundas atbildēja, ka esot mainījušies plāni. Māsai zvanīt un prasīt lai brauc pakaļ ir kauns, tādēļ braucu ar taksi, samaksāju 20 latus. Izkāpu aiz līkuma, lai mamma neredz, ka atbraucu ar taksi, nevis draugu. Satikāmies pēc pāris gadiem – nekas nebija mainījies.
* Man agrāk ļoti patika kaķi, tādēļ pieaudzis vīrietis izdomāja, ka tādā veidā mani savaldzinās un uz pirmo randiņu (laukā bija ziema, tādēļ bija sarunāts tikai pabraukāties) paņēma līdzi kaķi. Lai gan viņš bija diezgan pieradis braukt mašīnā un mierīgi gulēja uz aizmugurējā sēdekļa, pēc 20 minūtēm viņam apnika un sāka trakot pa salonu. Vismaz es varēju atrunāties un tiku mājās.
* Draudzene mēģināja mani iepazīstināt ar viņas puiša draugu. Vakars neizvērtās diez ko jauks, tādēļ aizgāju mājās. Puisis nozaga puķes un nāca zvanīties pie manām durvīm.
* Labi zināms puisis uzaicināja ciemos uz mājām, pēc brīža pievienojās viņa draugi. Ilgi vairs nepaliku, bet viens no tiem mani slepus safočēja un aizsūtīja bildes viņa bijušajai draudzenei, kura traki greizsirdīga un man sāka rakstīt visādus draudus.
* Pirmais randiņš, pirmā reize, kad ēdu suši, nesen uzliktas breketes. Pašas saprotiet.