Nav draugu.

Dzīvē svarīgāk par draugiem ir tas, vai esi mierā ar sevi. Minēji, ka ciet no depresijas. Ar to arī ir jātiek galā primāri, tad nāk draudzības. Ir jāmīl sevi, jāciena. Tad arī veidojas veselīgas draudzības ar sevi un citiem.
Jā, citi visticamāk tavu antisociālismu sajūt. Es arī esmu salīdzinoši antisociāla, bet man ir tādas vispārinātas komunikācijas.
Zinu ka vientulības sajūta ir nomācoša un mēs katrs gribam justies piederīgi.
Vēlu tev šogad daudz strādāt pie sevis. Tad arī viss atnāks. Pat nemanot.

Piekrītu Sisenim, jābūt mierā ar sevi, jāmāk izbaudīt vienatne.
Es arī vakar nedzēru ne piles alkohola un apsveicu tikai dažus pašus tuvākos draugus, ģimenes locekļus (kopā mazāk kā uz vienas rokas pirkstiem)

Visbiežāk domubiedrus un draugus var satikt savu interešu lauciņā,.
Nesteidzini sevi, pamazām iepazīsti kas tevi interesē un dod dzīvesprieku/enerģiju.
Par depresiju ir vērts meklēt speciālista konsultāciju.

Man arī uz svētkiem parasti sākās pārdomas par to, kapec man nav draugu vai kapec ar kādu draudzība ātri pāriet, bet esmu nonākusi pie secinājuma, ka jāatrod savs īstais draugu loks. Protams ieteiktu sākumā tikt galā ar savām lietām lai pati jūties labi, bet gadās ka lietas apvienojot, var nonākt pie patīkama rezultata.

Šajā Jaunajā gadā arī nonācu pie secinājuma, ka man nav draugu. Agrāk, neskatoties uz to, ka vienmēr esmu bijusi introverta, tomēr mīlēju ballītes, tusiņus draugu lokā, mīlēju baudīt dzīvi. Tad ar gadiem tas viss kaut kā pārgāja, mainījās domas, vairāk ierāvos sevī un iemācījos mīlēt vienatni. Tagad ir tā, ka man pat nepietrūkst ne baigās ballītes, ne ciemošanās, ne kaut kādi izbraucieni ar draugiem, jo mīlu laiku pavadīt vienatnē, taču neizbēgami ik pa laikam tomēr uznāk tādi brīži, kad paliek skumji, ka kaut vai tajā pašā Jaunajā gadā telefons klusē, jo nav neviena, kurš par mani atcerētos un neviena ar kuru satikties, iedzert šampi un papļāpāt par dzīvi. Sapratu, ka vienkārši jāmēģina atrast cilvēki ar kuriem es būtu uz viena viļņa un ticu, ka tādus ir iespējams atrast, tikai pašai arī jāpieliek pūles.

Miaa @ 02.01.2022 22:07

Šajā Jaunajā gadā arī nonācu pie secinājuma, ka man nav draugu. Agrāk, neskatoties uz to, ka vienmēr esmu bijusi introverta, tomēr mīlēju ballītes, tusiņus draugu lokā, mīlēju baudīt dzīvi. Tad ar gadiem tas viss kaut kā pārgāja, mainījās domas, vairāk ierāvos sevī un iemācījos mīlēt vienatni. Tagad ir tā, ka man pat nepietrūkst ne baigās ballītes, ne ciemošanās, ne kaut kādi izbraucieni ar draugiem, jo mīlu laiku pavadīt vienatnē, taču neizbēgami ik pa laikam tomēr uznāk tādi brīži, kad paliek skumji, ka kaut vai tajā pašā Jaunajā gadā telefons klusē, jo nav neviena, kurš par mani atcerētos un neviena ar kuru satikties, iedzert šampi un papļāpāt par dzīvi. Sapratu, ka vienkārši jāmēģina atrast cilvēki ar kuriem es būtu uz viena viļņa un ticu, ka tādus ir iespējams atrast, tikai pašai arī jāpieliek pūles.

Es taisni brīnos, kā tik, šķietami, foršai sievietei tā. Man kaut kā liekas, ka pie tādiem, nezinu kā pareizi pateikt, brīvdomātājiem (?) cilvēki līp, jo ir viņos sava veida harizma.

Kādēļ vēlies draugus? Zini, tādus, kurus tiešām saukt par īstiem draugiem, ir ļoti grūti iegūt. Paveicās, ja ir tādi. Tik vienkārši un ātri laikam pie tādiem netikt.
Labāk sāc ar sevis iemīlēšanu, iepazīšanu, atrašanu. Tad arī veidosies viss pārējais.
P.S Es Jauno gadu sagaidīju pilnīgi viena, tā bija mana izvēle. Un jutos labi! Man nevajag kompāniju, lai svētki būtu izdevušies, es jūtos lieliski ar sevi, savā kompānijā! Novēlu arī Tev, nemeklēt laimi citos un negaidīt to no citiem, bet atrodi to sevī! ❤

.Eksperte. @ 02.01.2022 22:32

Es taisni brīnos, kā tik, šķietami, foršai sievietei tā. Man kaut kā liekas, ka pie tādiem, nezinu kā pareizi pateikt, brīvdomātājiem (?) cilvēki līp, jo ir viņos sava veida harizma.

Paldies par jaukajiem vārdiem! Tiešā, no sirds paldies! Tiesa gan, man šķiet, ka tajā, ka esmu tāds brīvdomātāja tips, arī slēpjas visa problēma, jo esmu visai īpatnējs, savdabīgs cilvēks, jo ne ar kuru katru cilvēku spēju atrast kopīgu valodu. Man šķiet, ideāli draugi priekš manis būtu tādi cilvēki, kuri arī mīl vienatni un dzīvo, tā teikt, savā mazajā, interesantajā pasaulītē, bet, ja uznāk vēlme, var arī pateikt viens otram "Davai, satiekamies!", satikties, iedzert aliņu un visu nakti nopļāpāt, klausoties visu, sākot no Baskova līdz Bēthovenam. Vēl esmu tādu cilvēku meklējumos, bet ceru un ticu, ka tādus atradīšu. :)

Miaa @ 03.01.2022 00:14

Paldies par jaukajiem vārdiem! Tiešā, no sirds paldies! Tiesa gan, man šķiet, ka tajā, ka esmu tāds brīvdomātāja tips, arī slēpjas visa problēma, jo esmu visai īpatnējs, savdabīgs cilvēks, jo ne ar kuru katru cilvēku spēju atrast kopīgu valodu. Man šķiet, ideāli draugi priekš manis būtu tādi cilvēki, kuri arī mīl vienatni un dzīvo, tā teikt, savā mazajā, interesantajā pasaulītē, bet, ja uznāk vēlme, var arī pateikt viens otram "Davai, satiekamies!", satikties, iedzert aliņu un visu nakti nopļāpāt, klausoties visu, sākot no Baskova līdz Bēthovenam. Vēl esmu tādu cilvēku meklējumos, bet ceru un ticu, ka tādus atradīšu. :)

Patika Tavs teksts "esmu visai īpatnējs, savdabīgs cilvēks, jo ne ar kuru katru cilvēku spēju atrast kopīgu valodu, man šķiet, ideāli draugi priekš manis būtu tādi cilvēki, kuri arī mīl vienatni un dzīvo, tā teikt, savā mazajā, interesantajā pasaulītē" ❤
Saskatiju līdzību ar sevi, savdabīgie cilvēki ir forši!

Satori @ 03.01.2022 00:20

Patika Tavs teksts "esmu visai īpatnējs, savdabīgs cilvēks, jo ne ar kuru katru cilvēku spēju atrast kopīgu valodu, man šķiet, ideāli draugi priekš manis būtu tādi cilvēki, kuri arī mīl vienatni un dzīvo, tā teikt, savā mazajā, interesantajā pasaulītē" ❤
Saskatiju līdzību ar sevi, savdabīgie cilvēki ir forši!

Yaaay, vēl viens cilvēks, kuru varu saukt par "manējo"! :) Paldies Tev! :)

Nu, re, diskusijas autore tagad redzēs to, ka nav viena! Mēs vēl tādi esam šeit, ārā! :)

Ne tāpēc, ka vajag diagnozi, diagnozes dēļ, bet ļoti daudz lietu saliekas pa plauktiņiem, un pēkšņi neesi vairāk "dīvains" cilvēks bez draugiem.
Latvijā pieaugušo diagnostika ir zem katras kritikas (un bērnībā vispār nebija šādas informācijas), bet uzmanības deficīta sindroms (īpaši sievietēm/meitenēm) var izpausties, līdzīgi kā apraksti, tāpat arī depresija ir diezgan tipiska. Var palasīt angļu valodā aprakstus, pazīmes, varbūt atnāk kādas atbildes. ♥

Es arī esmu vairākas reizes bijusi šajā burbulī, tikai kādus gadus 10 atpakaļ, kad biju padsmitniece.. iepriekš domāju - man jau neviens neraksta, es arī nerakstīšu. Nevienam es neinteresēju utt. Un pat ja arī man šogad nebūtu neviens uzrakstījis, es ņēmu virsroku un sasveicu savas draudzenes, tuvākos radus un arī vienkārši patīkamus cilvēkus ar kuriem retāk sanāk tikties. Un uzreiz ir viegluma sajūta ☝ Ir muļķīgi sēdēt un gaidīt. Vajag darīt. Ticu, ka citam tas ir grūti, bet autorei noteikti ir kādi mīļi, patīkami cilvēki ar kuriem varētu apmainīties kaut vai ar apsveikumiem. Kaimiņš, bijušais kolēģis, klasesbiedrs u.t.t

Noteikti jāatrod veids kā cīnīties ar depresiju.
Par to jautājumu vai apkārtējie jūt depresīvus cilvēkus? 100%! Esmu bijusi abās pusēs, gan ļoti depresīvās epizodēs, gan cenšoties uzsākt un saglābt draudzības ar depresīviem cilvēkiem, tas ir ļoti grūti. Pirmkārt jau depresīvs stāvoklis ir ļoti egoistisks. Depresīvs draugs nezvanīs tev pirmais, neinteresēsies par tavu dzīvi, nedalīsies daudz par savām sajūtām un notikumiem un nepriecāsies līdzi taviem priekiem un panākumiem un tas ļoti daudz ko ietekmē. Un es necenšos tev uzbrukt, es runāju no savas pieredzes esot abās pusēs.
Par tām ballītēm un alkaholu... Aktīva sociālā dzīve nenozīmē tuvas draudzības. Ir daudz cilvēku, kas netusē, nedzer, nav draugu bariņa ar ko pavadīt svētkus, bet ir daži tuvi, labi draugi. Jāatrod tādi cilvēki, kas atbilst tev, tavam tempam, interesēm, aktivitātēm, kas patīk. Man jaunus cilvēkus iepazīt un iedraudzēties ļoti palīdz visādas facebook grupas par konkrētām interesēm!

Ļoti labi tevi saprotu. Arī man nav draugu. Ir puisis un principā visu laiku pavadu ar viņu. Neatceros, kad pēdējo reizi tikos ar kādu citu cilvēku.
Vienkārši man nav enerģijas un vēlmes regulāri rakstīt, tikties utml. , es nogurstu no tā visa... agrāk, kad nebiju attiecībās centos vel uzturēt draudzības un tad bieži vien gāju tikties caur negribu, jo negribēju atteikt, bieži vien pēc tikšanas jutos iztukšota un tikšanās laikā domāju, kad būtu piemērotākais brīdis pateitk, ka man jāiet. Vienkārši ne visiem vajag sabiedrību. Un pavadīt ar sevi laiku arī ir labi. Man daudz labāk patīk iziet pastaiga vienai un sakārtot domas, paklausīties mūziku, nekā koncentrēties sarunām... ah, protams, reizēm uznāk skumjas, jo tik veca vēl neesmu. Man ir 23 gadi un gribētos, piemeram, milzīgu draugu tusiņu, bwt man nav ko aicināt... vai kādu draudzeni ar ko vnk paklačoties, bet es saprotu, ka es neesmu laba draudzene. Man vienkārši apnīk cilvēki, nogurdina un es nevaretu regulāri uzturēt draudzību.
Starp citu, visas draudzības tā un pazuda. Es berakstiju pirmā, jo negribēju traucēt, man nerakstīja un tagad vairak nav skolas laiku draudzeņu... nu jā, es varetu tagad uzrakstīt, bet šķiet dīvaini pēc tadas pauzes uzbāzties, tāpēc esmu samierinājusies, ka visiem nevajag draugu barus un ie okay būt vienai

goodmorning @ 01.01.2022 20:14

Vakar sagaidot jauno gadu mazliet aizdomājos, kādēļ man nav draugu
Šobrīd arī nevienu savā burbulī nevēlos, jo cīnos ar zemu pašvērtējumu, depresiju.
Nez vai cilvēki to jūt? Kaut arī ārēji es to neizrādu ka ciešu no depresijas. Bet ārēji var redzēt, ka esmu ļoti noslēgts cilvēks.
Lai arī vakar palika nedaudz skumji, ka varēju piezvanīt tikai vecmāmiņai un apsveikt ar jauno gadu. Vairāk nebija kam zvanīt, nedz arī man kāds piezvanīja..vienmēr parādās tāda vientulības sajūta uz svētkiem.
Nevedās arī sarunas ar svešiem cilvēkiem, ballēties man ļoti nepatīk, esmu vairāk maliņā stāvētāja. alkoholu arī nelietoju. Reti. Varbūt pāris vīna glāzes uz svētkiem un pat ne vienmēr. Nav man arī nekādu baigo interešu. Iespējams pati sevi nemaz neesmu iepazinusi.
Saprotu, ka ar šādu attieksmi draugus nedabūt. Iespējams neviens nevēlas atrasties blakus cilvēkam kas ir kūtrs kā es, piemēram. Pagaidām mācos sadraudzēties pati ar sevi.

Parakstos zem katra vārda. Man ir tieši tāpat. Pašlaik man draugu nav un es nevaru iedomāties, kur varētu tos iegūt. Es tuset neeju un kā raksti - ar alkoholu arī esmu uz Jūs. Es mēdzu iedzert vīnu, šampi, sidriņu vai alu, bet stipros nedzeru un piedzeršanās nav man saistoša. Es esmu ļoti kautrīga un nedroša. Pirms kāda laika biju pasākumā, kur bija jaunas sejas un cilvēki nāca klāt runāties ar mani(laikam bija žēl, ka es viena stāvu maliņā), bet nekādās dižas sarunas nesanaca. Pievienojās citi cilvēki un tad es klusēju, neko neteicu, lai gan viedoklis bija par tiem jautājumiem, vienkārši iekšēja sajūta- priekškam teikt, ko es bāzīšos, neveinam neinterese mans viedoklis. Un tā ie vienmēr. Ja cilvēks neruna aci pret aci ar mani, bwt esmu kompanijā - es klusēšu. Un tādi cilvēki parasti nevienu neaizrauj.
Gribētu būt kompānijas dvēsele, bet neeesmu - gan jau iekšējo kompleksu dēļ. Hobiju man arī nav un interešu nav. Darbs, studijas, reizēm palasu kādu grāmatu, paskatos seriālu, eju pastaigās. Neesmu eksperte nevienā jomā un neko tādu nedaru

goodmorning @ 01.01.2022 20:14

Vakar sagaidot jauno gadu mazliet aizdomājos, kādēļ man nav draugu
Šobrīd arī nevienu savā burbulī nevēlos, jo cīnos ar zemu pašvērtējumu, depresiju.
Nez vai cilvēki to jūt? Kaut arī ārēji es to neizrādu ka ciešu no depresijas. Bet ārēji var redzēt, ka esmu ļoti noslēgts cilvēks.
Lai arī vakar palika nedaudz skumji, ka varēju piezvanīt tikai vecmāmiņai un apsveikt ar jauno gadu. Vairāk nebija kam zvanīt, nedz arī man kāds piezvanīja..vienmēr parādās tāda vientulības sajūta uz svētkiem.
Nevedās arī sarunas ar svešiem cilvēkiem, ballēties man ļoti nepatīk, esmu vairāk maliņā stāvētāja. alkoholu arī nelietoju. Reti. Varbūt pāris vīna glāzes uz svētkiem un pat ne vienmēr. Nav man arī nekādu baigo interešu. Iespējams pati sevi nemaz neesmu iepazinusi.
Saprotu, ka ar šādu attieksmi draugus nedabūt. Iespējams neviens nevēlas atrasties blakus cilvēkam kas ir kūtrs kā es, piemēram. Pagaidām mācos sadraudzēties pati ar sevi.

Tu tiešām neesi tāda vienīgā;) Savos 30 gados izlēmu atkal studēt. Viss forši, bet nespēju sevi piespiest komunicēt ar pārējām studentēm. Kad esmu ar kādu divatā, labprāt parunājos, bet kā bariņā parādās vairāk cilvēku, es aizslēdzos. Kautrīgums, kompleksi, introvertums? Nezinu. Tomēr, lai cik labi justos vienatnē, ļoti gribās reiz atrast kādu otru, tādu pat klusētāju;) Vk.com pat ir grupa introvertiem, kuru dažreiz palasu, lai atgādinātu sev, ka neesmu tāda vienīgā;)

Es arī vienpatis 🤗ja neinteresēšos es pirmā gandrīz neviens neinteresēsies par mani, bet nu pati vainīga ciemos braukt negribu 😃pie sevis kādu uzaicināt negribu, to jau apkārtējie jūt, ka tu nemaz tā negribi draudzēties

Introvertie cilvēki ir pasaules dzinējspēks. Nebēdā, ja bļaujošajā vairākumā vēl nav paveicies satikt sev līdzīgos. Noteikti veiksies. Izklausies saprātīga sieviete, kuras kompānijā labprāt priecāsies būt līdzvērtīgie. To ir mazākums, bet viņi ir. Lai Tev veicas sastapšanā :)

Miaa- Tevi gadijumā nesauc Madara?