Ziemassvētkus gaidot

Dāvanas nevienam nedāvinu un pati arī negaidu, pašus svētkus nesvinu jau vairākus gadus, vienīgais, ko izdaru ir aizeju pēc eglītes un iztorāju to.
agrāk svinēju pie radiem, bet jau tad neptika, tā visas dienas ēst gatavošana, un pēctam sēdēšana pie galda vnk pierijoties, un spēlējot spēles, kas man riebās. Šie svētki tiešām nav priekš manis.

Dāvanas nevienam nedāvinu un pati arī negaidu, pašus svētkus nesvinu jau vairākus gadus, vienīgais, ko izdaru ir aizeju pēc eglītes un iztorāju to.
agrāk svinēju pie radiem, bet jau tad neptika, tā visas dienas ēst gatavošana, un pēctam sēdēšana pie galda vnk pierijoties, un spēlējot spēles, kas man riebās. Šie svētki tiešām nav priekš manis.

Precīzi kā es!

Pēdējos gadus ZSV atrodos laukos pie vecmammas, radot svētku sajūtu viņai.
Taču šogad no iespējamiem 10 radiem, aizbrauksim tikai mēs ar vīru un mana tante.
Dāvanas iegādātas pašiem tuvākajiem- vīram,vecākiem,tantei, vecmammai. Simboliskas dāvanas, jo ikdienā lielākā daļa no šiem cilvēkiem dzīvo vieni paši.
Galdā būs klasiskais rosols, svaigā siera kūka, kaut kas, kas ilgi neaizņem laiku :)

Šodien nopirku eglīti, vēl tikai jāizrotā. Nekādas īpašas tradīcijas nav, tikai ar ģimeni sēžam pie svētku galda, apmaināmies ar dāvanām. Bērnībā vajadzēja skatīt pantiņus, tagad vairs nē 😀
Visiem dāvanas sapirktas, vēl jāiesaiņo.
Uz galda parasti ir cepetis, obligāti pīrādziņi, mandarīni, šķovēti kāposti un vēl kādas uzkodas.
Un ir arī torte - viena, ko cepu tikai uz ziemassvētkiem katru gadu.
Pietrūkst laika pirms pandēmijas, kad taisījām tusiņus, it sevišķi jaunajā gadā, braucām ciemos pie citiem. Ļoti gribu salūtu krastmalā, bet varbūt nākamgad.
Gribētu arī kādreiz svinēt z-svētkus siltajās zemēs.

Apkārt manu, ka visi rosās, kko dekorē utt, plāno.
Jau ļoti, ļooooti sen nav bijis vēlmes kko svinēt vai darīt uz šiem svētkiem un pat nezinu kāpēc. Man pilnīgi nav nekādas svētku sajūtas jau gadiem un pie katras izdevības pavadu tos vienatnē un mājas, prastas ziemas dienas, tikai vairāk brīvas.
Esmu Grinčs spriežot pēc visa.😁

Man ir jau mini eglīte uz galda, mākslīgā, izdekorēta un būs tuvāk svētkiem arī dzīvā. Uzlikšu svečturi logā un sniegpārsliņas, kas jau gatavās, saglabājušās no iepriekšējā gada. Baigi neiespringstu dekorēt, jo pašai slinkums un tas viss maksā naudu.
Dāvanas nedāvinam viens otram, dāvanas bija tad, kad biju maza, tad vecāki, radi pirka, bet tagad rados nav mazu bērnu un pati liela, pieaugušie pieaugušajiem manā saimē nedāvina. Un man tā patīk! Dāvināšu tikai puisim savam, jo mēs sarunājām.
Galdā būs vistas cepetis vai pīle, piparkūkas, mandarīni, noteikti arī kādi salātiņi, torte, agrneles(ēdam tikai uz Ziemassvētkiem, tā iegājies) Nu, šampis.... tā kā viss

Bet nu šogad galīgi nav sajūtas, ka tūlīt svētki...tagad studijās visu nokārtoju, jūt, ka it kā semestris iet uz beigām, palicis tikai darbs šīs dienas, bet tāpat man nav sajūtas, ka vot tūlīt būs Ziemassvētki...vispār nejū

Ziemassvētki ir vienīgie gada svētki, kurus vienmēr ļoti gaidu. Iegādājos mākslīgo egli ar gaismas diodēm, tik skaista, ka nevienu papildus rotājumu nevajag. No meža atnesu egļu zariņus smaržai. Dāvanas sasaiņotas un gaida saņēmējus. Gribētos vienīgi, lai būtu sniegs.

Man gan tieši patīk tā visa svētku galda gatavošana, vakarā pucēšanās, skaista kleita un visi kopā baudām ēdienus. Vienmēr to pavadām ar ģimeni, saviem vismīļākajiem, jo šie taču ir ģimenes svētki. Vienmēr cenšamies uz galda likt visus tradicionālos Ziemassvētku ēdienus, kad visi paēduši, spēlējam dažādas spēles un vienkārši runājamies par visu. Skaisti..Tikai šogad skumjas, jo nebūs pilna ģimene svētkos, pirmo gadu pavadīšu Ziemassvētkus ārpus Latvijas. Bet nekas, katri svētki jau nevar izdoties ideāli un perfekti. 🙂
Par dāvanām šogad izskatās, ka neiespringsim. Vakar sarunājām, ka neviens neko nedāvināsim, lai gan citus gadus ir bijis kaut viens sīkums ko uzdāvināt. Tas dāvināšanas prieks ir fantastisks.

Vai kāda ir manījusi cik maksā eglīte podā (Circle K)?
Nopirku Ziemassvētku puķes podos, māju sadekorēju un pirmo gadu domāju iegādāties eglīti podā, lai pēc tam to varu iestādīt. Svētku galdam pasūtīju gaļas plati, lai pašai nav jāstāv pie plīts. Pirmo gadu vienojāmies, ka dāvanas dāvināsim tikai bērniem un tās jau ir nopirktas, tikai vēl jāpiepērk ko saldu.😊

Man patīk Ziemassvētku laiks. Šogad arī pārmaiņas pēc nav jāskrien spēlēt koncerti utt, jo esmu BKA. Tad nu varu priecāties par eglīti un visu nedēļu gatavoties. Ar vīra un manu ģimeni pieaugušajiem neko lielu nedāvinām. Pārsvarā veselīgus našķus. Bērniem dāvaniņas. Gandrīz visas jau sapirktas. Ar meitu rakstījām vecītim vēstuli. Vecītis zina, ko nest, bet mamma gan vēl nav atradušimmsi, ko bērnam dāvināt :D labi, ka dēls vēl ir bēbis un tam neko nevajag.
Svētku galds būs, un man lielākā sāpe ir noformējums, jo nemāku izdomāt ko skaistu, bet ļoti askētisku. Bet nu gan jau kaut ko sadomās. Patīk šis laiks, kad tikties ar ģimeni (visi gan sarunajam uztaisīt siekalu testus, jo mums ir gan vecvecmāmiņas, gan zīdainis. Gribas būt piesardzīgiem, bet negribas atkal svinēt ārā kā pagājušogad.

Ziemassvētki ir arī mani mīļākie svētki! Diemžēl jau daudzus gadus grūti noķert to sajūtu, jo dzīvoju valstī, kur tas nav aktuāli. Ļoti pietrūkst arī sniegs šajā laikā! Tomēr cenšos savai meitai radīt svētku noskaņojumu. Dekorējam māju, veidojam arī rokām darinātas dekorācijas, cepam piparkūkas un ikdienas veram vaļā adventes kalendāra lodziņus.
Šogad nevaru arī savākties saplānot svētku galdu. Cik labi bija bērnībā, kad par to rūpējās mamma.😁
Eglīti mākslīgo mēs pušķojam parasti Ziemassvētku vakarā, jo pirms tam ir meitas dzimšanas diena.
Vispār arvien vairāk ilgojos pēc tiem laikiem, kad svinējām Latvijā ar ģimeni, ar tēta atvestu no meža smaržojošu eglīti, ar Ziemassvētku filmu maratonu, un labākā dāvana bija (un joprojām ir) konfekšu paciņa!😊