Iemilesanas, attiecibas

Nellija12 @ 24.12.2021 10:56

Precīzāk, slimība.
Pateiksies vēlāk!

Oi, paldies, "tiešām" nezināju.😂

LaLo @ 24.12.2021 10:48

Mīlestība kā tāda ir, tikai tas ir vesels bioķīmisku reakciju process organismā.

Precīzāk, slimība.
Pateiksies vēlāk!

Naktsputns
Slimot vajag! Santa šo apstiprinās. Viņa pat raksta biznesa plānu, kā sadzirdēt no cilvēka atzīšanos, ka viņš ir slims. Tev vajadzētu no viņas šo to pamācīties!

Santa1992 @ 21.12.2021 10:43

Lovisa, es laikam arī ne līdz galam saprotu to viņa, “ķīmija ir, saķēries ir, bet nav iemilejies”. Bet saruna bija pietiekami gara, nepaguvām tikai uz šo vienu teikumu ieciklējies. Pie tam biju pārāk liela šoka lai uzreiz aptvertu.
Es pēc svētkiem vēlreiz parunāsu. Plānu esmu izveidojusi, ka ja pec mēneša būs tas pats tad skirsimies.

Šaubies par vīrietī, bet pati raksti biznesa plānu.Tipisks ipkisiuminmascosis gadījums...

Naktsputns @ 23.12.2021 09:08

Vispār, varbūt būs kontraversāli, bet es īsti tādai mīlestībai neticu. Uzskatu, ka tu pierodi pie cilvēka un jūties komfortabli un tas arī viss, tālāk jautājums vai jūs spēsiet kopā sadzīvot - vai jums ir kopīgas intereses, vai raksturā pacietīsiet. Pārējo visu iemācās kopdzīvē ar laiku. Nezinu, pieķeršanās vai kas, bet es uz to skatos tā un uzskatu, ka ne veinmēr vajag to iemīlēšanās sajūtu

Mīlestība kā tāda ir, tikai tas ir vesels bioķīmisku reakciju process organismā.

Šķiries!

Mans draugs man liekas būtu pateicīgs Annija35 un Naktsputns par viedokļiem :D kurš to būtu domājis, ka anonīmi interneta kāds gribēs arī ko pozitīvu ierakstīt :P
Tas ir diezgan nobriedis skatījums. Bet var arī saprast manu pusi kur ir vēlēšanas pēc šim lietām. Esmu romantiķe un taureni man ir svarīgi. Esmu bijusi 7 gadus ilgas attiecibas un viens no iemesliem kāpēc ilgi kopā noturējāmies ir ne tikai, bet tai skaita tāpēc, ka taureni nepameta ilgu laiku.
Bet nu šaubu man nav par rīcības plānu. Pēc mēneša vai pusotra vēlreiz parunasu ar draugu un ceru, ka vins mani tā vai citādi bet motivēs šis pārdomas atmest.

Vispār, varbūt būs kontraversāli, bet es īsti tādai mīlestībai neticu. Uzskatu, ka tu pierodi pie cilvēka un jūties komfortabli un tas arī viss, tālāk jautājums vai jūs spēsiet kopā sadzīvot - vai jums ir kopīgas intereses, vai raksturā pacietīsiet. Pārējo visu iemācās kopdzīvē ar laiku. Nezinu, pieķeršanās vai kas, bet es uz to skatos tā un uzskatu, ka ne veinmēr vajag to iemīlēšanās sajūtu

Annija35 @ 23.12.2021 07:32

Bet vīrieši ir dažādi.
Ne visi ir tie atraktīvie aplidotāji,romantiķi utt.,katrs pēc dabas un rakstura ir citādāks un jūtas/mīlestību izrāda citādāk.
Un meklējot/gaidot tās wow...action sajūtas,var arī palaist garām to vīrieti,ar kuru var sanākt mīlošas, harmoniskas attiecības ?

Piekrītu!
Es pati un mans draugs, mēs vispār neesam uķi puķi cilvēki, nu mums patīk aktīvā un skarbā atpūta - izbraukt ar sniega dēli, aizlaist uz eksotisku zemi, plānojam lēcienu ar izpletni pavasarī, patīk braukt uz pamestām veitām uc. Īsti romantika mums ar ziedlapiņām, ziediem un vārdiem ''es tevi mīlu'' mums nav un neprasās arī, jo kad nedienas var redzēt vai cilvēks ir līdzās un tas pats galvenais.
Protams, katram savas vajadzības, bet es laikam primāri domāju nevis kategorijās ''vai man ir taureņu vēderā un apmātā samīlēšanās kā tas bija pamatskolā un vidusskolā'', bet gan par to vai es redzu nākotni ar cilvēku un vai man ir labi būt ar viņu(dzīvot kopā, satikt dien dienā, vai neapnīk uc)
Bet nu katram savs, vienīgais ko ieteiktu pavērot attieksmi, darbus, ne tik ļoti vadīties pēc tā vai esi iemīlējies

mila321 @ 22.12.2021 23:52

Un man ir 35.. sen vairs ne 18. Bet tāpat vienmēr traki samīlos un łoti gribas pretī to pašu

Bet vīrieši ir dažādi.
Ne visi ir tie atraktīvie aplidotāji,romantiķi utt.,katrs pēc dabas un rakstura ir citādāks un jūtas/mīlestību izrāda citādāk.
Un meklējot/gaidot tās wow...action sajūtas,var arī palaist garām to vīrieti,ar kuru var sanākt mīlošas, harmoniskas attiecības 🙂

Un man ir 35.. sen vairs ne 18. Bet tāpat vienmēr traki samīlos un łoti gribas pretī to pašu

Mila321, es ar visu savu mēreno dabu vēlos justies droša par otra cilvēka jūtam, vēlos apliecinājumus un pilnvērtīgas attiecibas. Tieši par šo vajadzību ir šī diskusija. Vienīgā atšķirība, ka vairāk pieeju ar prātu un nejutos pārņemta vai super atkarīga.

Santa1992 @ 21.12.2021 10:07

Es pati par savam sajutām mazāk uztraucos. Ja mums viss ir OK un vins cenšas, tad tas ir pietiekamas lai ko veidotu. Es vispār neesmu no tam kas baigi samilas. Esmu daudzreiz domājusi, ka drusku pat apskaužu tos kas mēdz baigi samileties..

Ak dievs kā es apskaužu tevi.. jo es esmu tā, kas samīlas, bet gribas būt mierīgākai. Jo no otras puses bieži ir tas kā tu apraksti savu vīrieti. A gribas, lai viņš kā traks būtu aplidotu, romantiku. Bet ir tas mērenais, jā ir ķīmija, jā, grib satikt. Bet man vajag action. Un tad kā parasti samīlējusies pardzivoju, ka nav tās iemīlēšanās no otras puses ar visu uguņošanu 🔥 😢 It kaa ne pamest, jo patik, bet griti pienemt, jo tu tik vien kà pārdzīvo gaidot no otra ❤️apliecinājumus

Es viņam neesmu neko atklāti teikusi par savam sajutām, bet vins teica, ka nedomā, ka es pati esmu iemīlējusies, jo nekad nerakstu un neaicinu tikties. Bet šaubos, ka tas ir iemesls viņam tā justies. Bet esmu piespiedusies biku arī iniciatīvu sākt vairāk izrādīt. Negribas vairāk izrādīt, jo tā komunikācija nav ļoti intensīva. Sarakstāmies katru otro dienu, dažkārt biežāk. Tiekamies ar nakšņošanu divreiz nedela. Baigi intensīvi nav, bet it ka pietiek.

Par džeka atbildi- īsti nesaprotu atšķirību starp ''ieķēries" un "iemīlējies", es liktu vienādības zīmi.
Varbūt džeks vēlējās būt vēsais, dzirdot, ka tu neesi iemīlējusies, tāpēc arī uzrezi pateica, ka nav iemīlējies un izdomāja lietot citu vārdu.
Bet lai vai kā, to jau parasti jūt pēc darbiem, ikdienas saziņā- vai dienas laikā izrāda intresi, kā tev iet un ko dari, vai vēlas bieži tikties, pavadīt laiku kopā. Ja jā, tad domāju, ka viss ir ok. Ja nē, tad laikam gan bēdīgi.

Nez, man jau liekas, ka ar gadiem, visu, kas noticis, visiem pārdzīvojumiem, tās iemīlēšanās sajūtas notrulinās. Vismaz man. Nu nav man vairs tā, kā, kad man bija 18, rozā brilles uz acīm un vairs nekas nav svarīgs. Manas pirmās 2 mīlestības tādas bija. Bet viss, kas ir bijis pēc tam, arī pieslēdzas prāts, es izvērtēju un tā iemīlēšanas nenotiek tik strauji. Viss vairāk ar apdomu. Bet es pat priecājos par to- mazāk kļūdu izvēloties partneri un veidojot attiecības. Nav salauzta sirds un vieglāk izšķirties, ja nu kas. Bet tas nenozīmē, ka tas ir kaut kas sliktāks sajūtu ziņā. Vienkārši vairāk apdomāts, "gudrāk", es pat teiktu kvalitatīvāk. Ja 18gados tā ir tīrā ķīmija, tad tagad ir arī pieslēdzies prāts un visu izvērtējis, tā teikt ir izturēta dubultpārbaude.

Lovisa @ 21.12.2021 11:41

Ja jūtas ir, tad vēl jo dīvaināk šķiet teikt, ka jūtu nav. Manuprāt ļoti nesmuki tā pateikt - neesmu tevī iemīlējies. Varēja jau paklusēt vai samelot. Jo tagad izskatās, ka viņam īsti jūtu nav, bet tomēr grib meiteni paturēt kā rezerves variantu un vēlāk būs - bet es taču teicu, ka neesmu iemīlējies. Un it kā neko pārmest viņam nevarēs. Es tāpēc ieteiktu padomāt kārtīgi vai tāds vīrietis ir vajadzīgs.

Nē...nē,nav jābūt kopā,ja nav abpusējas jūtas.
Bet man šķiet,ka jūtu intensitāte mums visiem nav vienāda.

Naktsputns, Tu biku izklausies (uzskatu zina) pēc mana tagadējā drauga :D cik žēl, ka es uzskatu tomēr savādāk, bet paldies par viedokli.
Dažreiz liekas, ka tādas neviennozīmīgas situācijas man tiek piespēlētas lai mani izaicinātu :D

Manuprāt, attiecībām nevajag lielo ''iemīlēšanos''. Es ar savu tagadējo puisi sagāju kopā ''nejauši'', mēs bijām labi draugi, arvien biežāk pavadījām laiku kopā un tad tas kaut kā dabiski aizgāja. Es laikam pat sākotnēji nejutu tādu kā iemīlēšanos, tauriņus vēderā... vienkārši tu zini, ka cilvēks uzticams, tev labi ar viņu, tu redzi kopīgu nāktotni...vai es nemīlu tāpēc, ka nebija ''iemīlēšānās''? Mīlu! Man gribas darīt labu un rūpēties - gatavot viņam ēdienu, ko ņemt līdzi uz darbu, samīļot un negaidīti iepriecināt, piemēram, nopērkot jaunu vizuli(viņām hobijs ir makšķerēšana). Mīlu es ļoti un katru reizi, kad sanāk uz ilgāku laiku šķirties(piemēram, es braucu padzīvot pie vecākiem atvaļinājumā), tad ir ļoti skumji un negribas laist vaļā.
Bet patiesībā saprotu, ka tas jau ir svarīgākais - ka tev ir labi ar cilvēku, nevis iemīlēšanās kā pusaudžu gados, kad patīkams satraukums, ka viņš ir un gribas pasaulei rādīt , liekot bildes, ka attiecībās esi :D

Annija35 @ 21.12.2021 11:13

Bet ķīmija/pievilkšanās taču nav ar kuru katru,tātad viņam ir jūtas pret tevi.
Un ja viņš izrāda rūpes par tevi,grib pavadīt laiku kopā,tad tu esi viņam svarīga.
Man šķiet,ka jūtas izrāda arī ar darbiem,nevis plikiem vārdiem...

Ja jūtas ir, tad vēl jo dīvaināk šķiet teikt, ka jūtu nav. Manuprāt ļoti nesmuki tā pateikt - neesmu tevī iemīlējies. Varēja jau paklusēt vai samelot. Jo tagad izskatās, ka viņam īsti jūtu nav, bet tomēr grib meiteni paturēt kā rezerves variantu un vēlāk būs - bet es taču teicu, ka neesmu iemīlējies. Un it kā neko pārmest viņam nevarēs. Es tāpēc ieteiktu padomāt kārtīgi vai tāds vīrietis ir vajadzīgs.