akadēmiskais/profesionālais maģistrs tiesību zinātnē

Neredzu nekādu jēgu akadēmiskajam maģistram. Tu jau nesaņem jurista kvalifikāciju (=nevari strādāt par juristu), bet tikai grādu, kas pa lielam, nevienam nav vajadzīgs.

Neredzu nekādu jēgu akadēmiskajam maģistram. Tu jau nesaņem jurista kvalifikāciju (=nevari strādāt par juristu), bet tikai grādu, kas pa lielam, nevienam nav vajadzīgs.

fluffy, sludinājumos redzams, ka tiek prasīta vienkārši augstākā izglītība, ja vēlas strādāt par juristu, kas būtībā sevī ietver arī bakalaura grādu. No kurienes ir izveidojies priekšstats, ka šobrīd par juristu nevar strādāt ar akadēmisko grādu?

https://www.augstskola.lv/?parent=156&lng=lva - šeit lasot pie studiju rezultātiem ir redzams, ka pat ar akadēmisko bakalauru var strādāt par juristu. Ja tā skatās, tad kāda jēga ir no akadēmiskā maģistra?

Protams, ir iestādes un uzņēmumi, kuros pietiek tikai ar 1.līmeņa augstāko izglītību vai bakalaura grādu, vai to, ka esi students, bet jāņem vērā, ka pēc iepriekš minēto izglītību iegūšanas persona vēl neskaitās "īsts" jurists. Persona ir tikai juriskonsults jeb jurista palīgs. Ja Tavs mērķis ir nākotnē kļūt par advokātu, tiesnesi vai notāru, tad obligāts priekšnosacījums ir maģistra grāda, kā arī jurista kvalifikācijas iegūšana. Baidos, ka absolvējot akadēmisko studiju programmu, jurista kvalifikācija netiks iegūta. Zinu, ka LU un RSU piedāvā iegūt profesionālo maģistra grādu kopā ar jurista kvalifikāciju. Jāņem gan vērā, ka, lai iegūtu jurista kvalifikāciju, bez maģistra darba rakstīšanas un aizstāvēšanas, vēl būs jānokārto arī jurista kvalifikācijas eksāmens. Manuprāt, ja esi izvēlējusies studēt maģistros, tad labāk uzreiz iet uz programmu, kas piedāvā iegūt arī jurista kvalifikāciju, jo, pat ja šobrīd šķiet, ka nevēlies kļūt par advokātu, notāru vai tiesnesi, dzīvē viss var mainīties. Pie tam, nedomāju, ka studiju ilgums krasi atšķiras. Protams, ja Tavs mērķis 100% nav kļūt par advokātu, tiesnesi vai notāru, tad vari apgūt programmu, kurā nepiedāvā jurista kvalifikāciju. Tādā gadījumā Tu iegūsi tikai maģistra grādu, kas arī nav slikti, jo ir darba vietas, kas atkarībā no iegūtā grāda var palielināt algu. Ja pareizi atceros, tad viena no atšķirībām starp akadēmisko un profesionālo programmu bija arī tā, ka profesionālajā programmā ir arī prakse.

Akadēmiskais arī saņem jurista kvalifikācija.
Akadēmiskais ir bez prakses, profesionālais ar praksi.
Varbūt kļūdos.

Nesajēdzu šajās lietās, bet cik zinu LU ir tas akadēmiskais maģistrs, kas saucas - Tiesību organizācijas un pārvaldība(vai kaut ka tā) un ir profesionālais maģistrs. Profesionsla maģistra beigās kārto kvalifikācijas eksāmeenu un iegūsti jurista kvalifikāciju. Tā pirmā gadījumā nu tika maģistra grādu, bet jurists neesi, tur man viena kolēģe studē, teica, ka ieskats tiesībās, vairāk organizācijubvaditajien, kuriem sīkumaini nevajag un juristu karjeru neveidos. :)
Bet nu cil dzirdēts gan - juristam vajag praksi iziet un akadēmiskais grāds to nepiedāvā.

Bet nu neklausies mani, nezinu :)

Jāskatās kāds ir tavs bakalaurs.
Ja tev ir bakalaurs kā jurista palīgam ( akadēmiskais ar 3 gadiem) vai kā juristkonsulta (profesionālais ar 4 gadiem). Vismaz manā laikā bija , ja tev ir bakalaurs kā jursitkonsultam šķiet, ka varēja studēt akadēmisko un kārtot kvalifikāciju. Bet ja tev ir akadēmiskais un turpini maģistrantūrā akadēmisko tu nesaņem kvalifikāciju jurist .

Ja nu vienīgi ir profesionālais bakalaurs tiesību zinātnē no RSU, tad laikam ar akadēmisko grādu pietiek, lai tiktu pie jurista kvalifikācijas. Respektīvi vismaz vienam grādam ir jābūt profesionālajam, lai kļūtu par juristu.
Ja nav mērķis iegūt jurista kvalifikāciju, manuprāt, nav jēga studēt kaut kādā akadēmiskajā maģistrantūrā. Neviens nopietns jurists tevi neņems par pilnu, jo standarts tomēr ir iegūt kvalifikāciju ar maģistru. Itkā ar akadēmisko grādu var darboties zinātnē, bet neesmu dzirdējusi, ka kāds tiešām ietu tādu ceļu... Nevar tomēr augstu kāpt tikai ar pliku teoriju. Turklāt tev priekšā būs 100 jaunie juristi ar profesionālo maģistru, kas kotējas augstāk.
Ar akadēmisko izglītību var strādāt dažādās valsts iestādēs, kurās neprasa konkrēti jurista kvalifikāciju. Vari būt, teiksim, jaunākais referents kādā ministrijā, bet ne jurists. Turklāt ir virkne juridisko profesiju, kur nepieciešama jurista kvalifikācija - advokāts, tiesnesis, prokurors utt.
Tāpēc atbildot uz tavu jautājumu - akadēmiskais grāds tiesību zinātnē nav diez ko vērtīgs un nesniegs plašākas iespējas kā pliks bakalaura grāds.

Salokeja-ministrijā ņem arī bez kvalifikācijas, papēti pati. Arī daudz kur citur, gan privātajā, valsts un pašvaldību sektorā. Tikai par advokātu, notāru, prokuroru nevar strādāt ar pliku grādu.

Nevajag maldināt cilvēkus ar nepatiesu informāciju!

Nevis salokeja bet salomeja, rakstu no telefona.

Varbūt rūpīgi izlasi, ko es rakstīju. Juristiem tas būtu jāprot.
Valsts civildienesta likums paredz, ka uz ierēdņa amatu var kandidēt persona ar augstāko izglītību, līdz ar to ar akadēmisko izglītību atsevišķiem amatiem var pietikt, piemēram, jaunākais referents, juriskonsults/jurista palīgs. Vienlaikus ir amati, kuros amata apraksts paredz nepieciešamību pēc jurista kvalifikācijas!
Protams, privātajā sektorā var ņemt, ko grib. Tik pat labi arī cilvēku ar pamatskolas izglītību. Bet augstākiem, labāk apmaksātiem darbiem tāpat prasa kvalifikāciju. Kā jau teicu, tas ir standarts. Tas, ka teorētiski var paņemt cilvēku ar akadēmisko maģistru, nenozīmē, ka šo izglītību pielīdzinās profesionālajām grādam. Tas tikai radīs jautājumus, kāpēc cilvēks nav gājis uz kvalifikāciju. Tas netieši norādīs uz slinkumu vai nevarību kļūt par juristu. Skarbi, bet tā ir patiesība! Kāpēc izvēlēties tādu, kas nav spējīgs iziet praksi, ko visi citi juristi var?
Fakts ir tāds, ka kvalifikācijas neesamība kaut kādā mirklī ierobežo karjeras izaugsmi. Ja vēlies būt tikai juriskonsults, tad, protams, nav ko iespringt...
Intereses pēc, vai pati plāno studēt tiesību zinātni?

Salomeja-ieej lūdzu sludinājumos un paskaties, par juristu ņem personu, kam ir arī akadēmiskais, t.sk. ministrijās ar atsevišķiem izņēmumiem. Praksi cilvēks iziet arī dzīvē, tā ir daudz vērtīgāka nekā skolā izietā. Par sliņķi jau viegli kādu nosaukt, jo skaties tikai no sava skatu leņķa.

Es sniedzu jurista skatu leņķi :) Esmu arī piedalījusies jauno censoņu atlasēs.
Piedod, bet man pirmais pretjautājums uz tavu jautājumu ir - kāpēc? Kāpēc izvēlēties tīri akadēmiskas studijas? Katrs jurists, kam ir gājis cauri studijām zina, ka ir jāiegulda liels darbs un laiks, lai sasniegtu mērķi. Un cilvēki ar kvalifikāciju novērtē tos, kam tāda ir. Tas ir zināms atskaites punkts, kas apliecina tavu kvalitāti. Izvēlēties vidusceļu ar tikai akadēmisko maģistru ir "ne šis, ne tas". Ko tu no tā plāno iegūt? Neizklausās, ka tevi interesē akadēmiskais ceļš, bet valsts un privātās struktūras.
Ja gribi tikai pazīmēties, ka tev ir ''maģistrs tiesību zinātnē'', tad OK. Bet nozares cilvēkiem maģistrs bez kvalifikācijas ir tukša vieta, jo tu gluži vienkārši neesi kvalificēts jurists un punkts :)
Un par praksi - protams, dzīves prakse ir galvenā. Bet kā tu iztēlojies darba meklējumus? Principā tev būs jāorientējas uz juriskonsulta amatiem, un ejot cauri "juristu" sludinājumiem, pārīti jau atradīsi, kur pieteikties. Bet rēķinies, ka uz tiem pieteiksies arī cilvēki ar kvalifikāciju, ko, grozies kā gribi, vērtēs augstāk.
Par slinkumu runājot, jā, tā ir mana pirmā asociācija. Standarts, ka jurists studē piecus gadus. Visi ar to rēķinās. Un tad ir cilvēki, kas meklē īsceļus, kur ''atsaucīgāki'' pasniedzēji, vairākkārt var pārlikt eksāmenus utml. muļķības. Šādi meklējumi neiet kopā ar perspektīva jurista profilu, un nozarē esošie to labi apzinās. It kā jau maģistrs vienmēr būtu pluss, bet konkrētajā gadījumā tas liktu uzdot jautājumu, kāpēc cilvēks nenobeidz darbu līdz galam. Un tici man, arguments par dzīves skolu nevienu nepārliecinās, jo dzīves skolu iegūst arī kvalificēti juristi.

Salomeja sniedz nepareizu informāciju.
Bez jurista kvalifikācijas (jeb profesionālā maģistra), tas ir, esot tikai akadēmiskajam bakalauram, profesionālajam bakalauram vai akadēmiskajam maģistram, gan valsts pārvaldē, gan privātā sektorā var strādāt par juristu (nevis tikai par jurista palīgu, juriskonsultu utt). Ir tiešām vietas, kur prasa jurista kvalifikāciju, taču valsts pārvaldē tās ir mazākumā, privātajā - kā kurš pats izdomā, vari paskatīties darba sludinājumus. Ja arī sludinājumā rakstīts, ka meklē ar kvalifikāciju, tāpat vari sūtīt ar bakalauru, iespējams, paņems.
Principā, ja negribi ieņemt tādus amatus kā tiesnesis, prokurors, zvērināts advokāts utt. (kam vajag ne tikai jurista kvalifikāciju, bet vēl 5 gadus jāpaiet pēc tās iegūšanas strādājot par juristu un laiks, kurā strādāji pirms kvalifikācijas iegūšanas, neskaitās (gadu skaits atkarīgs no amata, piemēram, rajona tiesnešiem jābūt 5 gadiem), tu vari visu mūžu nostrādāt par juristu ar akadēmisko bakalauru.
Tas, vai tu esi labs vai slikts jurists, vai tev būs laba alga, nav atkarīgs no tā, kāds un vai tev ir diploms, bet gan no paša prāta spējām, apņēmības, mērķtiecības utt. Pilnveidoties, apmeklējot dažādus savai jomai specifiskus seminārus, var arī ar parasto bakalauru.
Neatkarīgi no iepriekšminētā vai varbūt pat tieši tāpēc es varu pateikt, ka neiesaku studēt akadēmisko maģistru. No tā praktiskas jēgas nav, jo visu, ko darīsi ar akadēmisko maģistru, tu vari darīt arī ar bakalauru. Ja ej studēt, tad uz profesionālo maģistru.
Izņēmums varētu būt šeit pieminētā jaunā LU JF programma, kas nesagatavo īsti juristus, bet vairāk par vadības zinībām? Tā ir tapusi pēc manām studijām un tikai pa ausu galam biju dzirdējusi.
P.S. Runāju no savas pieredzes, esmu juriste, kas pēc bakalaura aizgāja strādāt par juristu valsts pārvaldē un pēc tam vēlāk iestājās maģistros. Apkārt ir dažādi kolēģi gan valsts pārvaldē, gan privātajos.

Jāņem vērā, ka juristu vidū ir tādi zīmuļi kā Salomeja, kam ir īpatnēji uzskati, piemēram, ja neesi mācījies R1Ģ, tu esi nulle, studējis LU - tu esi nulle, ja ar pirmo reizi nenoliki kvalifikāciju - tu esi nulle utt. :D Valsts pārvaldē viss notiek saskaņā ar likumu un šādas personiskās interpretācijas netiek ņemtas vērā izlemjot par ierēdņa ņemšanu darbā, bet privātajā sektorā var gadīties saskrieties ar šādiem cilvēkiem. Taču ir daudz sakarīgu darba vietu un darba devēju. Turklāt kuri nevis tikai grib saņemt jau sagatavotu juristu, bet ieguldīt viņā zināšanas, apmaksāt kursus utt.

Iegūt profesionālo maģistru ir labi, jo pašai tad ir laba sajūta, ka visu esi pabeidzis, ka, ja plāni pamainās un pēkšņi izdomā iet uz prokuroriem, tad vari to izdarīt bez problēmām utt. Taču reālā dzīvē LIELĀKOTIES (jo, protams, ir izņēmumi kā acīmredzami uzņēmums, kur strādā Salomeja) strādājot uz tavu diplomu paskatās tikai vienreiz - pieņemot tevi darbā, tad uztaisa kopiju un ieliek tavā lietā. Pēc tam ir nozīme tam, cik labi sevi pasniedz darbā, no tā ir atkarīgs algas paaugstinājums utt. Turklāt, ja vēlāk nāks apziņa, ka jānobeidz studijas - nekad nav par vēlu iestāties! Man darba vieta pat apmaksāja daļēji maģistra studiju maksu.

Sevdaliza-paldies par īstu atbildi! Piekrītu katram Tavam vārdam, jo šajā nozarē arī neesmu pirmo gadu. Un par salomeju piekrītu, tādi īpatņi vienmēr ir un būs, kas savu diplomu visiem grūdīs kā baigo sasniegumu, bet dzīvē lielākoties tādi netiek augstu novērtēti, jo ne jau papīrs parāda to, cik labs jurists esi vai neesi. Un par studiju procesu no pieredzes varu teikt, ka jāmācās vairāk ir akadēmiķiem, kamēr profesionāļi tikmēr iet praksē, bet mēs jau visi zinām kā lielākoties notiek prakse, jo nevienu praktikantu pie nopietniem darbiem nelaiž. Līdz ar to, te arī salomejai nav taisnība, ka ieguldās vairāk profesionāļi. Es šo diskusiju izveidoju ar domu, lai noskaidrotu, vai cilvēkam, kurš neplāno kļūt par advokātu, notāru, prokuroru vai tiesnesi pietiek ar akadēmisko, un principā tikai savdaliza sniedza visreālāko atbildi uz to. PALDIES!🙂