Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Perfekcionisms

 
Reģ. 28.07.2021
Labvakar!
Man nenāk miegs un gatavoties kontroldarbam ir noriebies, tāpēc pajautāšu te par to, kas man aktuāls un noteikti daudziem arī. :)
Par PERFEKCIONISMU.
Esmu perfekcioniste. Vienmēr esmu bijusi. Kādreiz līdz tādam līmenim, ka skolā regulāri pārrakstīju stundā veiktos pierakstus, jo nevarēju skatīties un neglītu rokrakstu, arī sekmes visur centos turēt 7 un uz augšu, lai gan sapratu, ka atzīme ir tikai skaitlis. Arī izskata ziņā. Labi, nekrāsojos baigi daudz, bet man katru dienu vajadzēja “labo matu dienu”, vajadzēja, lai koptēls labi izskatas uc. Visam jābūt perfektam kā sakās. :)
Bakalaura studijās bija līdzīgi. Nevienu reizi neko nebiju labojusi, neviena parāda man nebija. Visus 3 gadus biju budžetā. Atceros, ka man nebija nekad domāšana “galvenais 4”, vienmēr biju prasīga.
Tagad maģistru studijas un darbs, gribu vēl uz sporta zāli iet. Es sarotu, ka es tā varu izdegt, jo es dzenos pēd kaut kā pat nezinu priekš kā..... Tagas rakstīt 101 konspektu studiām nav laika un reizēm fiziski un mentāli nākas nedaudz padoties, nenokārtot kaut ko un tad pārkārtot, bet nu... iekšējais perfekcionisms tāpat manī sēž
Es censos sev skandēt galvā, ka vajag apstaties un ņemu regulari dienas off, mierinu sevi, ka nevajag jau perfekti un dabūt kontroldarbā 5 nav pasaules gals, bet iekšējs balss uzmācīgi saka “ tu neesi gana laba!”, “ tu nedarīju uz visiem 100%”, “tu neesi gana gudra”.
Domāju, ka tas saistīts ar kādreizējo spiedienu no vecākiem, skolotājiem uc. Spiedienu no sabiedrības. Ar nespēju pieņemt sevi? Vēlmi būt par katru cenu pirmajai?
Saprptu, ka skan stulbi, bet reizēm šķiet, ka es pārtieku no uzslavām, labām atzīmēm, prēmijām darba uc. Man vienksrši tad ir sajūta, ka es daru kaut ko pareizi. Prieks, gandarījums. Bet tie upuri reizēm šķiet nesamērīgi....
Bet nu fun fact - cilvēki apkārt domā, ka esmu chill un man par visu veinalaga, bwt vienkarsi dabiski viss sanāk labi :D, daudiz ir teikuši to, bet nu patiesiba ir pavisam otrādi... neesmu chill, tikai reizēm tēloju, lai pati noticu un citi

Kā jūs cīnāties ar perfkecionismu?
Ar to uzmācīgi domu galvā, ka - varēji ieguldīt vairāk laika, varēji labāk, bet izdarīji kā viduvējība vai pat sliktāk?

Kā domājat kas ietekme ti, ka cilvēks kļūst par perfekcionismu?
24.11.2021 00:30 | Saite
 
Reģ. 24.03.2018
arī sekmes visur centos turēt 7 un uz augšu

Perfekcionisms būtu 9 un uz augšu.
"tu neesi gana laba!”, “ tu nedarīju uz visiem 100%”, “tu neesi gana gudra”."

Nu tad uzdod sev jautājumu: "Pietiekami gudra kam?". Jo vienmēr kaut kur būs kāds centīgāks un gudrāks cilvēks par tevi.
24.11.2021 05:58 | Saite
 
Reģ. 28.07.2021
Nellija12 @ 24.11.2021 05:58

Perfekcionisms būtu 9 un uz augšu.
Nu tad uzdod sev jautājumu: "Pietiekami gudra kam?". Jo vienmēr kaut kur būs kāds centīgāks un gudrāks cilvēks par tevi.

Pietiekami gudra kam? Nezinu.
Vienkārši šķiet, ka semināros kursa biedri var diskutēt labāk, padziļinātāk, citi “dabiski” gudrāki, apķērīgāki un vēl miljons citas lietas.
Varbūt tāpēc, ka man vienmēr ir gribējies būt labākai, nav paticis samierināties ar viduvējību. Nu, es saprotu, ka laikam “nav ko lekt augstāk par galvu”, bet tomēr vienmēr ir gribējies iekārot dzīvi tā, lai man un citiem liktos ‘viņa gan ir malacis’. Nezinu, es nevaretu samierināties ar vidusmēra latvieša dzīvi - darbs, televizors. Man gribas piepildīt katru dienu pēc iespējas vērtīgāk, būt labā fiziskā formā, gūt labas sekmes, būt “neaizvietojamam darbiniekam”(lai gan neaizvietojamu darbinieku nav :)) utml.
Vienkārši vēlme, lai viss ir ideāli, bet ne vienmēr sanāk, jo cilvēkam ir spēju robeźas.... tad sanāk tuvu izdegšanas un reizēm, lai neizdegtu es ļauju lietām norisināties pašplūsmā(pēc tam gan nožēloju)
Cīņa ar sevi :)
24.11.2021 10:13 | Saite
 
Reģ. 01.11.2021
Es neredzu problēmu. Visu to pašu varu attiecināt uz sevi un par perfekcionisti sevi neuzskatu. Vienkārši visam jābūt līmenī. Tu gribi kļūt par nolaidīgu pohujisti vai ko tieši tavuprāt, būtu jāmaina?
24.11.2021 14:19 | Saite
 
 
Reģ. 24.11.2021
Perfekcionisms , bet raksti ar tādām kļūdām. Interesanti. :D
24.11.2021 14:30 | Saite
 
Reģ. 14.05.2020
Te kā vienmēr, lai tik "neceļ savu asti" un lieku reizi "nepaslavē sevi", uzreiz piezemēs un atradīs 101 iemeslu, kāpēc neesi perfekcioniste.
Perfekcionists nenozīmē to, ka perfekcionista dzīvē viss ir nevainojami, neviena kļūdiņa, neviena zemāka atzīme par 9, kā te norādīja, bet gan tieši šāda pastāvīga un uzmācīga doma, ka nav pietiekami labs sev un svešiniekiem.
Pacenties nospļauties uz tādiem cilvēkiem kā šeit komentētājas un koncentrēties tikai uz sevi. Ja tev konkrētā lietā liekas, ka tavs sniegums nespēlē tik nozīmīgu lomu, tad centies neuztvert to tik nopietni. Bet lietas, kur vērts censties, tur jau piestrādāt vairāk.
24.11.2021 14:41 | Saite
 
Reģ. 21.02.2015
Tev vajag atzinību no citiem, jo pati neesi pārliecināta, ka esi laba, gudra un apbrīnas vērta. Tāpēc vajag, lai tam ir pierādījums - atzīmes un uzslavas. Iesaku pamainīt mazliet redzējumu uz dzīvi, un mēģināt sevi realizēt arī citās jomās ārpus skolas. Manuprāt, cilvēki, kas ir tikai un vienīgi iekšā akadēmiskajā, ir ļoti garlaicīgi.
24.11.2021 14:51 | Saite
 
Reģ. 13.05.2021
Perfekcionists nenozīmē to, ka perfekcionista dzīvē viss ir nevainojami, neviena kļūdiņa, neviena zemāka atzīme par 9, kā te norādīja, bet gan tieši šāda pastāvīga un uzmācīga doma, ka nav pietiekami labs sev un svešiniekiem.

Piekrītu katram vārdam. Es arī sevi uzskatu par perfekcionisti. Es tagad studēju neklātienē. Es neklātienē maksāju, jo nav te budžeta. Kad gāju pēc vidusskolas studēt, tad biju pilna laika klātienes grupā un biju budžetā. Dažādas situācijas. Toreiz attaisnoju perfekcionismu ar to, ka es esmu budžetā un tāpēc man svarīgi darīt pēc iespējas ideālāk, lai neizlidotu. Bet zin' ko? Tagad es neesmu budžetā un tāpat man svarīgi izdarīt līmenī. Tāpat es mācos kontroldarbiem uz labu vērtējumu, nevis uz 4, tāpat man katru reizi, kad neizdodas ir pārmetumi sev, ka neesmu gana laba. Un neuzskatu, ka perfekcionistiem sanāk perfekti. Visi cilvēki. Arī perfekcionists un arī nesanāk.
Vienkārši tā ir tāda domāšana, kritika pret sevi, vēlme būt labākam, gūt iekšēju gandarījumu. Nespēja samierināties ar kļūdām utml., nevis perfekcionisms kā izdošanās vienmēr.
24.11.2021 15:06 | Saite
 
Reģ. 24.03.2018
Perfekcionists nenozīmē to, ka perfekcionista dzīvē viss ir nevainojami, neviena kļūdiņa, neviena zemāka atzīme par 9, kā te norādīja, bet gan tieši šāda pastāvīga un uzmācīga doma, ka nav pietiekami labs sev un svešiniekiem.

Ieteicēja atradusies...
Nu tad arī parādi man vismaz vienu perfekcionistu, kurš mācas tikai uz 2! Zinātāja, kas ir un kas nav perfekcionists...
24.11.2021 19:45 | Saite
 
Reģ. 16.03.2016
būt “neaizvietojamam darbiniekam”(lai gan neaizvietojamu darbinieku nav )

Nu re, pati ļoti labi saprati. Cilvēkiem, kas tikko beiguši universitāti, ir tendence baigi cepties par darbu, parasti kādus dažus pirmos gadus, kamēr saprot, ka nav jēgas to darīt. Ja kompānija varēs tevi ekspluatēt (piemēram, regulāri dot vairāk darba, lai tu paklausīgi strādā neapmaksātas virsstundas par pliku uzslavu, cik neaizvietojama esi utt.) - viņi to izdarīs ar prieku. Un darbinieks pārsvarā no tā neiegūst neko.
Neaizvietojama tu varēsi būt gados 50, kad varbūt būsi viena no ļoti retām ekspertēm kādā jautājumā Latvijā, un cilvēki tev būs gatavi maksāt jebkādu naudu, ko tu prasīsi. Pārliecība, ka svaigs students var būt ''neaizvietojams'' ir vienkārši melošana sev ;) Svaigu studentu aizvietot ir elementāri.
Tas tā, nemēģinu tevi nolikt, tikai varbūt pateikt, ka nav vērts maniakāli strādāt šādu iemeslu dēļ. Ja tev patīk maniakāli strādāt tāpat vien, tad dari to. Bet cerībā, ka kāds tevi, nepieredzējušu darbinieku, uzskatīs par ''neaizvietojamu''? Tas ir naivi.
24.11.2021 20:13 | Saite
 
Reģ. 01.10.2016
Jā, dažreiz der atcerēties, ka mēs katrs tāda sīka vienība vien esam, un tā perfekcija nevienam citam neko nenozīmē, tikai tev pašam :) Itkā mazliet drūmi, bet toties liek padomāt, ka visu jādara sev, nevis tādēļ, lai citu acīs izskatītos labāks
24.11.2021 20:21 | Saite
 
Reģ. 16.03.2016
Perfekcionistu problēma ir tajā, ka viņi ļoti bieži nodarbojas ar bezjēdzīgām lietām, jo ir uz kaut ko ieciklējušies. Piemēram, pierakstu pārrakstīšana ir tīra laika izmešana. Kā Nellija rakstīja, loģiskāk būtu mācīties, lai dabūtu 9, nevis pārrakstīt pierakstus, jo tur ir nekārtīgs rokraksts. Darbs autori gan jau laika gaitā izmācīs. Ir svarīgas lietas, kas jāizdara obligāti, un vēlams arī maksimāli labi. Bet ja cilvēks regulāri ieciklējas uz nevienam nesvarīgiem sīkumiem un nosit tur nezin cik laika... Man ir viena tāda kolēģe. Tas ir tipiskais stāsts - regulāras virsstundas, zema produktivitāte, nodarbošanās ar nesvarīgām lietām. Varētu būt ļoti laba darbiniece, ja nedarītu šādas lietas.
24.11.2021 20:31 | Saite
 
Reģ. 28.07.2021
Paldies par viedokļiem!
Gribu piebilst - pašlai es nepārrakstu klades vai vēl ko tik sīkumainu nedaru, toreiz tas bija skolas gados. Tagad patiesībā man studiju materiālos ir deiz gan liels haoss, jo pierakstu tur, kur ērtāk konkrētajā brīdī, nozaudēju tad uc. Bet ne par to tas stāsts.
Darbā jā, censos darīt maksimāli labi - neizlaist termiņus, laicīgi atbildēt uz e-pastiem, pareizi noformēt dokumentus, kurus man jānoformē uc., bet nu virsstundas tik bieži nemaz neņemu un uz mājām darbu vel jo vairāk. :)
Vienkārši kaitina tā mana iekšējā pārliecība - varēji labāk. Par jebko un visur. Principa, ja es nevaru būt labākā, tas nav vērts pat sākt.
TAČU es cīnos ar to un skatos no dažādiem rakursiem uz lietām. Cenšos dot sev dienas off, vismaz reizi nedēļā tādas taisu, reizēm sanāk ar vainas apzinu aiziet gulēt, piemeram, neatverot pat lekciju pierakstus pirms semināra, neizlasot uzdoto utml., bet man sajutas, ka es neizdarīju, nesagatavijos utml. liekas kaut kas pretdabiks.
Censos domat, ka mana centība visiem pie dirsas un ka labklājība svarīgāka par tituliem, bet ne vienmer sanāk .:)
24.11.2021 23:29 | Saite
 
Reģ. 19.11.2021
Bordo @ 24.11.2021 14:51
Tev vajag atzinību no citiem, jo pati neesi pārliecināta, ka esi laba, gudra un apbrīnas vērta. Tāpēc vajag, lai tam ir pierādījums - atzīmes un uzslavas. Iesaku pamainīt mazliet redzējumu uz dzīvi, un mēģināt sevi realizēt arī citās jomās ārpus skolas. Manuprāt, cilvēki, kas ir tikai un vienīgi iekšā akadēmiskajā, ir ļoti garlaicīgi.

Piekrītu katram vārdam.Kk ir nogājis greizi bērnībā.Vecāki,skolotāji?!iespējams biji olipmiāžu bērns?
Veiksmīgi,vadoši cilvēki nekad nepārakstīs pierakstus,jo bezjēdzīga laika tērēšana.tā vietā laiku var lietderīgi izmantot pildot galveno uzdevumu,nevis ap un par!te jau to minēja.
25.11.2021 10:08 | Saite
 
Reģ. 31.10.2010
Laikam ļoti grūti ar tādu apmātību dzīvot. Man tā nav, par laimi.
25.11.2021 11:16 | Saite
 
Reģ. 01.11.2021
Jo vairāk atklāj par sevi, jo mazāk tas izklausās pēc perfekcionisma. Darbā papildus tāpēc nekavējies, studiju pierakstos haoss... kkāda nenopietna tā problēma izklausās:/
25.11.2021 11:56 | Saite
 
Reģ. 19.05.2021
Tev vajag atzinību no citiem, jo pati neesi pārliecināta, ka esi laba, gudra un apbrīnas vērta. Tāpēc vajag, lai tam ir pierādījums - atzīmes un uzslavas.

Tieši tā, tavs perfekcionisms ir vienkārši nepārliecinātība par sevi.
25.11.2021 12:48 | Saite
 
Reģ. 13.03.2013
Es neteiktu, ka es sevi uzskatu par perfecionisti, noteikti ne. Bet es apmēram saprotu to iekšējo "balsi" ,ja nu nav gana labs tas materiāls, kas nāk ārā. Skolas laikā lkm man tā nebija, bet darba uzdevumos reizēm tāds stresiņš vai tas projekts, līgums aizies kā pa diedziņu un ir tāds drusku uz edge moments, kad tie projekti ir gadiem un izmaksas miljonos.🤣 Kamēr skatos ir kolēģi kam viss ir chill, pat ja es redzu, ka projekts ir konkrētā tūtā sagājis, un lai visu pacelt ir vnk šausmas, bet ir chill un kaut kā izpeld beigās.
25.11.2021 12:59 | Saite
 
Reģ. 27.01.2021
Vai esi apsvērusi domu aiziet uz terapiju? Lai saprastu savas uztveres, domāšanas pašus pirmsākumus, paanalizētu sevi. Neviens nevar nodzīvot dzīvi perfekti, būs ļoti grūti, ja netiksi galā ar savām prasībām pret sevi. Ļoti iesaku pamēģināt parunāt par to ar terapeitu, domāju, Tev būtu noderīgi. Noderīgāk par forumu, te tikai citu pieredzes izlasīsi, bet pie vainas jau ir cēlonis, kas katram ir savs.
25.11.2021 14:55 | Saite
 
Reģ. 16.03.2016
Censos domat, ka mana centība visiem pie dirsas un ka labklājība svarīgāka par tituliem, bet ne vienmer sanāk

Titulus jau tu vari dabūt :D No maģistra noteikti neizkritīsi. Bet kad tev būs 30, 40, 50 gadi, tad pateikt, ka tev ir tāds maģistra grāds, nenozīmēs neko. Tad cilvēkus interesēs, ko tu reāli vari izdarīt, vai tiešām strādā labāk nekā kāds ar bakalauru vai nepabeigtu augstāko.
Kā saprotu, tev ir pilna laika darbs + maģistrantūra. Zinu, ka Latvijā daudzi tā dara. Bet tas NAV normāli. Kā pati redzi, labākajā gadījumā vari kaut kā izbraukt. Kāda jēga no tāda grāda? Reālistiski būtu nemaz negaidīt labākus rezultātus par viduvējiem, vismaz ja tā programma ir kaut kā vērta.
25.11.2021 18:39 | Saite
 
Reģ. 01.03.2015
Es ieteiktu psihologu,psihiatru, problēma ir dziļāka, iespējams kāda trauma bērnībā, jāatrod problēmas galveno sakni, tad varēs tevi izārstēt
25.11.2021 18:51 | Saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Emojis are from "Twemoji" by Twitter - Graphics are licensed under CC-BY 4.0 Open Source.