Brīvais laiks un otra pusīte

Parasti tie ir darba dienu vakari, taču par laika pavadīšanu kopā es to nenosauktu. Abi esam saguruši, paēdam kopā, padaram kaut ko vai paskatamies kādu seriālu/filmu.
Brīvdienās tās var būt vai nu visas brīvdienas kopā vai nu kādreiz arī tikai vakari. Abiem ir savi darbi, hobiji un tt. Manuprāt tāda visu laiku kopā salipšana ir vienā brīdī neveselīga. Neesam jau vairs tīņi.

Piekrītu, ka nav jābūt kā salīmētiem, bet..... ja viņš man nespēj nedēļas laikā veltīt pat vienu dienu sava laika, tad rodas sajūta, kam es vispār viņam vajadzīga (Bet varbūt tie ir "tarakāni" manā galvā).

Mums vakari sanāk kopīgi. 2 gadi kopā nu jau. Ir bijis periods uz kādiem 3, 4 mēnešiem, kur viņam laiks ir atlicis tikai veikalam, jo ir otrs darbs. Pa cik es pati esmu vienpate, pretenzijas neceļu. Bet jā, ja kādu laiku nav būts kaut kur kopā, izdomāju paskatīties kādu filmu, Robyworks jūtub kanālu ( tas jau kā mūsu kopīgais atpūtas mirklis), aizbraucam kaut kur. Izbraukumi notiek varbūt reizi divās nedēļās.
Man šķiet ir ok reizi nedēļā veltīt abiem lai būtu kopā.

Nu jā, vienkārši viņš mani brīžiem liekas, ka nesaprot, it kā grib būt kopā , bet viņam tik daudz darīšanu, interešu, hobiju , ka nu dažreiz liekas, ka esmu atstāta novārtā. Gribētos, lai viņš iemācītos vairāk balansēt savu laiku sev, starp laiku ar mani (esam to 100x izrunājuši, ar rezultātiem nu tā ..) . Laikam vēl gribu pārliecināties vai pārspīlēju vai arī tomēr ir iemesls prasīt uzmanību vairāk 😀

Līdz apmēram 25 gadu vecumam mums abiem bija katram savs deju kolektīvs un citas lietas, bieži sanāca, ka vienam koncerts vienu nedēļu, otram otru. Vai jābrauc uz laukiem pie vecākiem utt, attiecīgi tāda laikā pavadīšana kopā sanāca reti. Gan jau arī par šo kādreiz strīdējāmies, bet neatceros vairs tik sīki.
Pēdējos gados dzīves ritms ar bērna ienākšanu ģimenē mainījies un mainīsies vēl (tūlīt klāt 2.bērns). Nav vairs tik daudz dauzīšanās apkārt, bet reti kad nekas nav brīvdienās ieplānots. Izbraucam pārsvarā ar draugiem, vai draugi pie mums. Reizēm uz laukiem. Reizēm katrs tikties ar saviem draugiem. Lielākoties sanāk kopīgi vakariņot un brīvdienās tad visbiežāk visādas kopīgas lietas, bet ne divatā.
Divatā randiņus un iziešanas plānojam, bet sanāk samērā reti.

man ar savējo ikdiena kopā, darbs nē, bet katrs vakars un bieži arī brīvdienas. citās brīvdienās tieši priecājos, ja sanāk pavadīt laiku atsevišķi 😄

ko kopā darām tas kā nu kuro reizi. šad tad pa māju, bieži kopā ciemos kautkur braucam, vnk pavadām dienu citur.

Esam kopā 5 gadus, ar laika pavadīšanu sanāk visādi. Ir bijis arī tā, ka nedēļas laikā nav neviena diena ar kopīgām darīšanām, laika pavadīšanu, katram savas lietas. Skatamies pēc situācijas un vajadzībām. Ir bijis, ka vienu sestdienu kopā dodamies pie maniem vecākiem, aiznākamo svētdienu braucam pie viņa ģimenes. Manuprāt, jāsaprot kas abiem strādā. Man ir bijis arī tā, ka visa ir par daudz un tieši pretēji, gribas laiku sev. Ja jūti, ka vēlies vairāk pavadīt laiku kopā, par to ir jārunā! Jo galu galā, kā jau te pirms tam minēja, nafig tad vispār tev tādas attiecības?

Šķiries!

Godīgi sakot, mēs gandrīz visu darām kopā jau 5 gadus, tagad esam precējušies! Darba dienu vakarus un brīvdienas pavadām kopā - gatavojam ēst, skatāmies seriālus, izbraucam ārpus mājas, arī mājasdarbi un iepirkšanās - to visu lielākoties darām kopā. Mums tā patīk un tā esam pieraduši jau kopš sākām dzīvot zem viena jumta. Un nekas nekaitina, netracina, nebesī!

Esam piecus gadus kopā, dzīvojam kopā un nu jau 2 gadus strādājam no mājām abi. Esam divatā gandrīz visu laiku, 1-2x nedēļā katram savas darīšanas. Pirms pandēmijas bija citādi, bet esam mājās sēdētāji, tāpēc arī agrāk vakarus un brīvdienas pārsvarā pavadījām kopā.
Ko darām - vakarā varam aizbraukt uz zāli, bet trenējamies atsevišķi. Ēdam vakariņas, skatāmies seriālus, staigājam ar suni. Brīvdienās es izdomāju pastaigu maršrutus, vai arī tiekamies ar viņa vai maniem draugiem, dažreiz atsevišķi. Pa māju arī sanāk daudz darīšanu.

Esam attiecībās jau 4 gadus. Ir bērniņš. Mums diezgan daudz laika sanāk pavadīt kopā, jau no attiecību sākuma, jo ātri sākām dzīvot kopā. Brīvdienās vienmēr cenšamies kaut ko ieplānot, aizbraukt, apskatīt vai paciemoties kaut kur. Darba dienas vakarus ar pavadam kopā ēdot, ar mazo spēlējoties. Vienu reizi nedēļā (dažreiz vairāk) viņam ir studija un savas darīšanas līdz vēlam vakaram. Man tagad esot ar mazo mājās ir kā ir. Itkā jau nestrādāju, nekas īsti nav jādara, bet tai pat laikā mums bieži sanāk sakašķēties tieši par to laiku sev..
Es teikšu tā, ka šodien es būtu darījusi savādāk. Būtu vairàk laika terējusi tieši priekš sevis, nevis dzenusies pēc tā, ka visu laiku jāpavada laiks kopā. Šis domas pašas par sevi jau ir diezgan kaitīgas attiecībām, manuprāt. Ja jau esat pāris, tad noteikti sailgojaties un tad jau arī sadomājat ko kopā padarīt. Un vēl jau var kādu kopīgu hobiju izdomāt, kaut ko jaunu , kas nav mēģināts.

Galīgi nedzenos pēc tā , lai visu brīvo laiku pavadītu kopā , taču liekas, ka vismaz vienu dienu nedēļā nu gribas gan , jo liekas , nu ja jau nevar veltīt tik daudz laika , kam tad vispār vajag otru pusīti - ja viņš tikai pastāv līdzās … tad jau tik pat labi atrodi sev dzīvokļa biedru un viss 😀
Bērnu mums šobrīd vēl nav , attiecībās esam vairāk kā 6 gadus , dažreiz kad sanāk sakašķēties par šo , esmu jautājusi vai arī tad , kad mums būs bērni , Tu tik skriesi apkārt un man būs jāsēž vienai mājās ar bērnu . Viņš gan saka , ka ne , bet nezinu vai tam ticēt - vai kādai arī šādā situācijā tas tiešām ir mainījis vīrieša prioritātes , viņš iemācījies vairāk laika pavadīt ar savu ģimeni , un mazāk savam interesēm (nesaku , ka tādas nevajag un nedrīkst veltīt laiku , bet nu mazliet pārkārtot savas prioritātes noteikti vajag ).

Esam 5us gadus kopā.
Ikdienā viņš strādā no mājām,es eju uz darbu. Vakarus pavadām kopā,paēdam vakariņas, izejam pastaigāties,citreiz kādu filmu noskatamies,nekas īpašs.
Brīvdienas arī pavadām kopā,reti,ļoti reti sanāk,ka esam atsevišķi. Kopā braucam pārgājienos,pie dabas pabūt,ziemā kopā braucam snovot,satiekam manus vai viņa draugus,uztaisam vīna vakaru.
Ir arī katram savi hobiji,bet tie netraucē pavadīt laiku kopā. Man laikam būtu grūti,ja nebūtu kopīgais laiks,esmu no tām,kam patīk čubināties ap otru

Mēs kopā gandrīz 2 gadus. Sākām dzīvot kopā, kad bijām pazīstami 3 mēnešus. Daudz laika pavadām kopā. Ja braucam pie vecākiem, tad kopā. Ļoti reti braucam pa vienam.. pārsvarā vieni tikai tad, ja kādas darīšanas darba dienās vecāku pusē, ne ciemošanās vai strādāšana. Mājās mums ir sava veida rutīna. Vispirms vakariņas, kaut ko paskatamies, pārrunājam dienas notikumus. Dažreiz visu vakaru pavadam pie tv, dažreiz katrs daram savas lietas, bet vārtamies dīvānā kopā. Kā kuru reizi. Brīvdienās dalam laiku. Mēs esam pāris, kurš viens otram ļauj elpot. Un ziniet.. tam ir zemteksts... jo mazāk ieliekam viens otru kaut kādos rāmjos un dodam vairāk telpas, kur elpot, jo vairāk viens pie otra tiecamies.

Pavadām vakarus kopā, brīvdienas visbiežāk arī. Parasti viens vai otrs ierosina kaut ko padarīt(aizbraukt kaut ko apskatīt), mums diezgan līdzīgas intereses, varam arī vienkārši aizbraukt uz mežu pastaigāties. Esmu arī no tam kurām vajag brīvību un laiku sev un viņš to zin, tapec mēdz brīvdienas uz pāris stundam aizbraukt medības vai pamakšķerēt. Varam arī brīvdienas pavadīt uz dīvāna pidžamā, pasūtīt ēdienu un visu dienu skatīties filmas un vēl šo to :) un arī tā ir labi. Bet par šo visu būtiskāk (ko esmu arī sapratusi no savām un viņš no savam kļūdām iepriekšējās attiecības) ir atrast laiku viens otram, nevar būt visu laiku kaut kas svarīgāks. Un arī tas ko meitenes te jau minēja, ka jāļauj elpot. Nekad neesmu viņam aizliegusi ar draugiem iet patusēt vai paskatīties hokeju, ir jābūt kaut kam arī priekš sevis. Uzticība ir visa pamats. Esam kopā 2+, gadus, manuprāt, ļoti harmoniskās attiecības :)

Esam piecus gadus kopā, dzīvojam kopā un nu jau 2 gadus strādājam no mājām abi. Esam divatā gandrīz visu laiku, 1-2x nedēļā katram savas darīšanas.

Kamēr ir pāri, kas pandēmijas dēļ mēnesi nodzīvojot kopā mājās teju izšķiras, tikmēr citi mierīgi to var darīt gadiem. Vaina ir pāru saderībā/nesaderībā?

Esam kopā 6 gadus, dzīvojam kopā 1,5 (jauni satikāmies). Darba dienu vakaros mēdzu ilgi strādāt, tāpēc vairāk kopīga seriālu skatīšanās, ēšana un dienas notikumu izrunāšana. Taču lai būtu arī darba dienās kvalitatīvāks laiks, 1x nedēļā ejam uz deju nodarbībām. Brīvdienas pārsvarā kopā pavadām kopā izbraukt kaut kur, ciemos vai tāpat pa māju. Protams, arī pavadām laiku atsevišķi ( es, piemēram, kopā ar savu māsu divatā). Gan kopā, gan atsevišķi, kas tomēr neliek nekad apvainoties vai strīdēties par šādu tēmu.

esam kopā 12 gadus. laikam. :D Par darba dienu vakariem - lielāko daļu pavadām kopā, bet ir reizes, kad tikai es izeju ar bērnu laukā, jo otrs atpūšas vai dara citas lietas un mēdz būt arī otrādi. Aukstajā sezonā reizēm vienkārši esam kopīgi pa māju darba dienu vakaros.
Par brīvdienām - cenšamies ieplānot kopīgu atpūtu - parasti kur aizbraukt, pastaigāties, izbaudīt sauli.
Mēdz būt, kad bērns ir slims vai vīrs saguris, tad es dodos viena laukā, jo man vienkārši to vajag. :)
arī suni citreiz tikai es izvedu, jo man patīk garas pastaigas un iet laukā jebkurā laikā un apstākļos.
Tu saki, ka vīrietis bieži ir aizņemts. arī man ir tā, ka fotogrāfēju un bieži tas iekrīt tieši brīvdienās. Tad es cenšos ieplānot fotosesijas rītos vai vakaros, lai diena ir brīva un varam pavadīt laiku kopā. bieži jautāju, kad būtu labāk, lai otrs ir informēts un varam ko kopīgi saplānot . arī viņš nepriecājas, ka esmu ko saplānojusi tikai sev brīvdienās, bet nu tāda ir tā darba specifika. tomēr ļoti cenšos meklēt kompromisu un informēt, apstiprināt visus savus darbiņus, ja tie plānoti ārpus ierastā cilvēku "darba laika". Domāju, ka vienkārši ir svarīgi piedomāt arī par otru un ar otru rēķināties+ kopīgi plānot, ja tiek plānoti darba dienu vakari un brīvdienas. :)