Tas ir kaut kāds fenomens. ''Nepamosties bez kafijas.''
Man personīgi riebtos ideja, ka esmu atkarīga no kāda,
un vienreiz arī ko līdzīgu piedzīvoju nesaprotamu iemeslu dēļ, bet tas pārgāja, kad pārtraucu kafijas dzeršanu uz neilgu brīdi.
Kafija manā gadijumā ir baudīšana, rīta labākā un garšīgākā daļa, baudīšanai, ne piecelšanai.
Līdzīgi kā dzosefinei, ir vajadzīgs laiks pavārtīties, ideālā gadijumā stunda, līdz jūtos gatava kaut ko sākt darīt. Nepatīk no rītiem skriet, steigties, vai stresot. Visu pārējo dienu varu pavadīt kaut haotiski, bet rītos vēlos mieru un savu laiku.