Debīli vecāki

Un beidz izraut vienu teikumu no visa konteksta. Es beigās to pateicu vispārināti, nevis tieši uz šo situāciju. Liekas,ka tev kāds doktora grāds,ka vari teikt ka citas neko nejēdz.

Man šķiet, ka problēma ir pieaugušajos mainīt savu domāšanu un paradumus, kad reāli mazais ir piedzimis. Jā, jā, zina, ka ikdiena mainīsies un gan jau pielāgosies. Bet reāli, kad mazais ir jau piedzimis un ikdienā saskaries ar reālo situāciju, ka pat nav laika sev - manuprāt, vecāks izvēlas ceļu, lai būtu vieglāk sev nevis mazajam. Es te nerunāju par palielu bērnu, bet gan par zīdaiņa vecumu. Jo, manuprāt, atslēga it visā ir tajā darbā kā izmainies un kļūsti par vecāku. Cik daudz gatavs esi upurēt savu veco "es" pret jauno. Apkārt bieži dzirdēju pārmetumus, ka midzināju zīdaini uz rokām, jo tā es viņu izlutināšu. Vajag likt un radināt tikko dzimušu mazuli jau savā gultiņā, tas nekas, ka raud, gan jau izraudāsies un aizmigs utt.,utjp. Mana mazā bija raudulīga un droši jutās tikai esot man tuvumā - meklēju un atradu viņai vispiemērotāko iemigšanas veidu. Šis viss man lika saprast, ka liela daļa nav gatavi mainīties un pielāgoties zīdainim un viņa vajadzībām, bet cenšas zīdaini pielāgot savām vajadzībām (negrib nēsāt uz rokām, negrib cīnīties ar viņa vēlmēm negulēt gultiņā, ratos utt). Nezinu kā man būs, kad bērns būs izaudzis, bet uzskatu, ka bērnam ir jāiemāca,ka vecāks ir dominējošais, kam nedrīkst kāpt uz galvas. Jo man bērnībā nekad nav bijusi doma zvanīt sociālajiem, un melot, ka man dara pāri, jo neļāva, piemēram, skatīties tv visu dienu vai lika kārtot savu istabu.
Lai arī kā tas var nepatikt, bērns ir manipulators - ja viņš ir sapratis, ka var panākt savu ar bļaušanu, sišanu utt, tad to viņš izmantos ne tikai esot mājās, bet arī veikalā, rotaļlaukumā utt. Tā pat, bieži pieaugušie aizmirst, ka bērni daudz ko atceras - ja esi kaut ko solījis vai vnk abi ar mazo esot vienojušies par kaut ko, tad abām pusēm ir jātur solījums. Citādi, arī mazais nākamreiz nedarīs to, par ko būsiet vienojušies. Šeit, protams, nav runa par bērna drošību, kā aprakstīja dalībniece lote_te par situāciju autostāvvietā. Turklāt, uzskatu, ka arī pliks "nedrīkst" neko nelīdz, ir jāizskaidro, kaut 100 x, kāpēc nedrīkst. Tu tak arī zini, kāpēc nevar plēst tapetes - jo kāds tev to ir izskaidrojis.

Un vēl, uzskatu, ka uz katru konkrēto bērna vecumposmu ir pašam jāizglītojas, lai ne tikai izprastu bērnu, bet arī pašam būtu vieglāk pieņemt "jaunumus" un iemācīties ar to tik galā. Tomēr ne katrs grib ko tādu darīt, vieglāk ir palaist visu pašplūsmā un tik galā kā pats prot ar domu, gan jau bērns pieradīs.

Lexxie @ 02.10.2021 13:02

Ja man mamma bērnībā nebūtu uzšāvusi pa dibenu,tad es vēl aizvien būtu viņai kāpusi uz galvas. Patēvs bija stingrs un tas labi, vismaz pārstāju darīt sūdus ko nevajag. Jo citreiz ar vārdiem-nedrīkst,vai nevar tā darīt,ir par maz lai bērns saprastu!

Izaudzini ar šitādu uzšaušanu pa pakaļu sev bērnus un paklausies, cik viņi būs pateicīgi tev nākotnē.
Sist bērnam nav normāli. Vispār dusmu lēkmēs sist otram nav pieņemami.

Runājot par to, ka ''jums nav bērnu, jūs nezināt kā tas ir'' - varbūt arī. Bet visas gājām skolā. Visām noteikti bija tās jaukās mīļās skolotājas, kuru stundās vienmēr bija haoss un troksnis, un viņas ne ar vienu nespēja tikt galā, pat vidusmēra bērniem pret viņām nebija nekāda respekta. Vismaz kamēr viņas nesāka kliegt u.tml., tad uz kādu brīdi klase nomierinājās, bet ne pārāk ilgi. Un tad bija tās 1-2 stingrās skolotājas, pie kurām pat klases huligāni sēdēja kā ūdeni mutē ieņēmuši un neatļāvās nekādas izdarības. Un ne tām skolotājām vajadzēja kādu sist, ne pašām krist histērijā, kliegt un draudēt zvanīt vecākiem vai vēl nezin ko. Nezinu kā jūsu skolās (tie gadījumi noteikti ir dažādi un var būt arī slikti), bet manējā skolēni viņas iebalsoja dažādos labāko skolotāju topos, kad bija tādi konkursi. Noteikti nebija tā, ka viņas visiem riebās un uzdzina šausmas. Patiesībā īpaši viena bija pat ļoti foršs cilvēks, bet sliktu uzvedību nepieļāva.
Īsumā - tas, ka viens cilvēks nespēj ar bērnu tikt galā, vēl nenozīmē ka audzināšana ir tik nenormāli sarežģīta un neiespējama, un dabūt labu uzvedību no tā konkrētā bērna vai bērniem vispār nav iespējams, ja nu vienīgi tikai sākot viņus sist.

Sisenis @ 02.10.2021 16:06

Izaudzini ar šitādu uzšaušanu pa pakaļu sev bērnus un paklausies, cik viņi būs pateicīgi tev nākotnē.
Sist bērnam nav normāli. Vispār dusmu lēkmēs sist otram nav pieņemami.

Tie bērni kas auguši 90s vai pat manī vecāki ar visu uzšaušanu pa pakaļu ir izauguši labi cilvēki, jo nav bērnībā bijuši izlaisti. Tagad bērniņš var vecākiem sejā iespļaut( ko es redzēju) un viņš būs da best ever! Wtf vienkārši?! Mūsdienās ir visādas eko šmeko mātes, pret bērnu vardarbību jo omg uzšaut pa dibenu ir katastrofa,un tā izaug nākamā Purčika narkomāni kam ir bijusi visatļautība. Savu viedokli pateicu,vairs neko neteikšu jo saprotu kādas vecenes šeit sēž. Lai bērniņš kāpj uz galvas jums arī turpmāk!

Lexxie @ 02.10.2021 19:18

Tie bērni kas auguši 90s vai pat manī vecāki ar visu uzšaušanu pa pakaļu ir izauguši labi cilvēki, jo nav bērnībā bijuši izlaisti. Tagad bērniņš var vecākiem sejā iespļaut( ko es redzēju) un viņš būs da best ever! Wtf vienkārši?! Mūsdienās ir visādas eko šmeko mātes, pret bērnu vardarbību jo omg uzšaut pa dibenu ir katastrofa,un tā izaug nākamā Purčika narkomāni kam ir bijusi visatļautība. Savu viedokli pateicu,vairs neko neteikšu jo saprotu kādas vecenes šeit sēž. Lai bērniņš kāpj uz galvas jums arī turpmāk!

Man pēc pēdējiem diviem teikumiem šķiet, ka tieši tu esi bijis tas bērns, kas kāpj uz galvas vecākiem, ja atļaujies šeit esošās saukt par vecenēm, tik tāpēc, ka atšķiras viedokļi. Acīmredzami, uzšaušana pa dirsu neatrisina problēmas, jo tev tas nav palīdzējis respektēt citus.

Vienmēr smiekli nāk klausoties, cik labi un pareizi agrāk audzināja bērnus un cik tagad mammas ir stulbas utt.
Bet tās jaunās, "stulbās" mammas ir tieši tās pašas it kā tik "pareizi audzinātās, kurām ar "pērienu autismu izsita"- ja jau agrākā audzināšana bija tik laba, kā tas nākas, ka izaudzināja tik "nemākulīgu " vecāku paaudzi. Pretrunas Jums pašiem te sanāk. 😁
Vajag nevis skatīties apkārt un citus nosodīt, bet audzināt savus bērnus (un katram bērnam pieeja ir atšķirīga).
Un piedodiet atvainojiet, ja bērni nav, tad bērnu audzināšanas jautājumos ar viedokli jādalās piesardzīgi- perfekti ir tikai vecāki, kuriem bērni nav. 😜
Vēl pirms 3 gadiem klausījos lekciju no meitenes, kura zināja, ka jebkuram bērnam iemācīt viengadnieku iet uz podiņu nedēļas laikā, izārstēt histērijas un mācīt sakopt māju, jo strādāja bērnudārzā- tagad pašai mājās kārtīga rukšu mājele, divgadnieks pampērī un histērijas iet uz urrā (kas viss ir ok, bet smieklīgi ņemot vērā iepriekšējo pārgudrību). 🤨

Autisms ir pārsvarā vīriešiem un arī ļoti reti. Vidusmēra sievieti noteikti bērnībā par autismu nesita, pat ne vidusmēra vīrieti ;)
Izmantotās metodes ir atsevišķs jautājums. Uz ko te tika norādīts, manuprāt, ir kas pilnīgi cits - agrāk bērni tika daudz vairāk disciplinēti. Ar 'agrāk' domājot jau Tavas vecmāmiņas un vēl agrākus laikus. Arī skolotājs varēja uzšaut par sliktu uzvedību un bieži to arī darīja. Bet tolaik vairākums skolotāju bija vīrieši, kas ir daudz vairāk tendēti ieaudzināt disciplīnu un cieņu pret sevi. Tagad daudzas skolotājas pašas cer, ka nedabūs pa ausīm no vecākiem, ja bērnam varbūt atzīme būs par zemu, vai viņa būs pateikusi kādu stingrāku vārdu. Skolotāju kā profesijas reputācija arī jau salīdzinot ar agrākiem laikiem ir kļuvusi ļoti zema. Jo visi bērni ir tik bezgala īpaši, un nedod dievs kāda ''učene'' to atļausies nenovērtēt utt. utt.

Mana uzsāktā diskusija un tās rezultāts tikai pierāda manis teikto.
Dažs labs nekad nemaz nespēs saprast, ko nozīmē audzināt mīlestībā, jo to nekad nav izjutis. Dienžēl. Viņš nespēj mīlēt pats sevi, kur nu vēl apkārtējos.
Un audzināšana mīlestībā NAV izlaišana. Visam ir robežas. Un robežas ir veselīgas un nāk par labu bērna attīstībai. Bet runa ir vairāk par to, kas emocionāli tiek nodarīts bērnam, kas tiek pazemots par to , ka viņš ir bērns..
Uzskatu, ka tieši tagad vairāk kā jebkad ir attīstījusies psiholoģijas izpratne un emocionālā attīstība un tā nozīme cilvēka dzīvē. Tieši tādēļ mūsdienu “eko šmeko” mammas noteikti ir tuvāk labai audzināšanai un laimīgiem nākotnes cilvēkiem.
Žēl, ka ir cilvēki, kas bremzē attīstību, bet tā tas ir noticis vienmēr un visos laikos. Vienmēr būs skaļie taurētāji, kas pat nezina par ko taurē un nemaz nespēj saprast kas ir kas.
Un par bērniem, kas ir izlutināti un skaļi bļauj veikalos un sit apkārtejos.
Pirmkārt, psiholoģiski iedzimti aspekti. (tajā gadījumā par skolnieci) un meitenei vajag palīdzēt nevis viņu sist. REDZIET, tieši mēs pieaugušie ar SAVU rīcību rādam kāda ir pasaules kārtība un kā šeit jauzvedās. Ja mēs bļaujam veikalā uz kasieri vai mājās uz vīru, tad tā darīs bērns uz jums un uz citiem, jo tas ir tas ko viņš redz.
Otrkārt, ir vecumaposmi kur bērns šādi var uzvesties, jo viņam tā nenopirktā manta ir dzīves beigas un viņš nemāk sevi nokotrolēt. Tāpat arī mums pieaugušajiem gadās (protams, mums savas problēmas liekas uberlielas un svarīgas 😒) tikai mēs mākam nokontrolēt (ne visi).
Katrā ziņā , mans points ir, ka tas ir jāmāca nevis jāsmacē bērns ar aizliegumiem, bļaušanām un šišanām. Mīlestībā uzklausot sava bērna emocījas un ikdienā rādot savu piemēru labā uzvedībā, mēs varam panākt brīnumus. Turklāt, visā kopumā uzaudzināt laimīgus, savas emocijas saprotošus pieaugušos.