Tagad vasarā daudz maz biju sakārtojuši režīmu, līdz atkal sākās bezmiegs.
Studiju laikā sanāca gulēt ļoti maz(jo paralēli strādāju) un tagad rudens atka man dara bažas, jo būs darbs jāapvieno ar studiām maģistros.
Kad strādāju pēdējo bakalaura kursu, tad gulēt sanāca iet ap 01.00 - 01.30 un cēlos 6.30. Protams, ka juta. Sākumā jau nekas, sākumā šķita, ka esmu stipra un savu ziemas sesiju izvilku pat diennakti guļot ap 3-4h, jo vairsk nebija laika, mācījos naktī. Taču tad sākās problēmas, ko sāku pamanīt arī pati - es biju viegli aizkaitināma, dusmīga, man parādījās trauksme un kopumā diez gan idragāju mentālo veselibu, arī fiziski bieži galva sāpēja un es tik riju ibumetinu, mr visu šī apstskļu iespaidā bija sāpīgākas un nepatīkamāks bija šis process.
Nu jā, labi, ka salīdzinoši laicigi “pamodos”
144
