Kā kurā laikā. Ir mierīgi laiki. Ir posmi ar milzīgu darba apjomu, vai smagām problēmām, ko nevari paredzēt, cik ilgā laikā vispār varēsi atrisināt. Pēdējās 2 nedēļas ir tādas, ka piecelies, sāc strādāt, un kad beidz, tad jau jāiet gulēt. Nezinu vai varu to saukt par ''stresu''. Kaut kādā ziņā jau jā, jo ja man tiešām būtu vienalga, tad to nedarītu. Bet man arī patīk mans darbs. Nav tā, ka šiem brīžiem eju cauri ar izteikti sliktu pašsajūtu utt. Miera laiki, protams, ir patīkamāki.
Par kļūdām - skatoties, kādas ir kļūdas. Nopietnas man laikam nekad vēl nav bijušas. Par sīkumiem īpaši nepārdzīvoju.