Attīstības traucējumus bērnā parasti pamana vecāki, un parasti jau ļoti agri, man pazīstamajiem pāriem pirmais signāls bija bērna neatsaukšanās uz vārdu, un , nē, nebij tas Mias vecums, bet gan daudz agrāk, ģimene un draugi vēl mierināja un bez maz vai paranoju pārmeta, un, jā, man arī likās, ka nekā nav, jo tie bērniem pat tādu kliedzošu pazīmju kā Miai nebija. Bet diemžēl vecākiem bij taisnība, abos gadījumos autiskā spektra traucējumi, ar kuriem cīnās, darbojas mājās, ved uz nodarbībām, ved pie ārstiem, un tas būs ilgs process.
Te nolādētie morālie kropļi vnk uzlikuši ignoru, jebkurš ārsts pateiks, jo ātrāk sāk ar bērnu strādāt, jo lielāka iespēja, ka problēma tiks kontrolēta vai uzveikta. Un, nē, te nevienai nerādās, un neviena neuzstāda diagnozes, jo Kiviči riebjas, tā vienkārši ir realitāte un katra, kurai pašai ir bērni vai saskare ar radu/draugu bērniem, redz, ka, nē, nav ok. Konkrētu diagnozi, protams, var uzstādīt tikai ārsts, bet VISMAZ attīstības traucējumi tur ir un punkts. Tā nav ne normāla bērna uzvedība, ne normālas bērna grimases vai standarta tirināšanās/vaikstīšanās. Ir milzīga atšķirība, kā to dara veseli bērni.
Un, nē, es neticu, ka Liene ir akla, viņa ir pustraka, bet ne akla, un viņai ir 3 normālas meitas, pamatzināšanas tā tik ātri nepazūd. Un Kivičs arī ir redzējis pietiekoši savas meitas, kā viņas attīstījās, neraugoties uz to, ka bieži nebija mājās vai bija pālī. Pieauguši cilvēki, ja vien nav 24/7 smagos narkotiku reibumā, NEVAR NEREDZĒT, tur vnk ir uzlikts ignors, lai sevi neapgrūtinātu.
22
