Nevaru izteikt vārdiem cik ļoti man riebjas cilvēki, kuri vienmēr iztaisās par upuriem un nekad neuzņemas vainu vai pat necenšas pasēdēt un padomāt, ka varbūt ir situācijas, kurās paši vien bija vainīgi. Dzīves laikā, diemžēl, esmu saskārusies ar pietiekami daudz tādiem tipāžiem, lai saprastu, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgi tādiem kaut ko teikt vai aizrādīt, jo viņi dzird un redz tikai to, ko grib. Šijā gadījumā, ja es būtu Andris, man, pirmkārt, būtu šausmīgs, šausmīgs kauns par faktu vien, ka mana dalība festivālā tiek atcelta ar nopietnu pamatojumu. Es šo notikumu ņemtu sev līdzi kapā, nevis taisītu KĀRTĒJO ierakstu, kur pasaku NEKO. 😀 Jo tā jau arī ir. Viņš neko nepateica. Ja sauc sevi par pieprasītu un cienītu mūziķi, tad vai nu nebūtu licis nekādus ierakstus par šo tēmu, vai ielicis kaut vai - diemžēl, festivālā neuzstāšos tādu un tādu apstākļu dēļ. Nevis atkal kaut ko sāk kaukt par Latviju, vārda brīvību, nabaga Lauri Reiniku, gejiem un bērniem 😀 Šie ir viņa # , jo neskatoties uz situāciju, vienmēr šīs tēmas tiks iepītas. Nesaprotu tikai, kādēļ Laurim tā uzbrūk 😀
Un vēl par tiem bērniem. Kāds sakars visur iepīt bērnus?
Vienkārši Andri aizver muti vienreiz, lai nav jābrīnās visu laiku, ka tevi cancelo.
22
