Vot es arī iedomājos, ka jaunībā arī palikām lētajā viensīcā, jo prioritātes citas un kaut vai, ja es gribu uz operu, kur 20 gados cenas ir salīdzinoši iespaidīgas, tad, protams, prioritāte ir tas, nevis dārga gulta un pods, tā strikti ņemot. Bet nu savos 30 es jau domātu par normālāku viesnīcu, kur var apgriezties (šī gan viņiem neizskatas slikta, vienkārši es pirms tam teicu, ka viesnīcai nav īsti nozīmes, ja ceļo bez bērniem, bet nu ne jau 30-40-50 gados). Un arī tajos 20, ja zināju, ka braucu kaut kur, kur ir man tuvs apskates objekts (tā pati opera), ko gribu apmeklēt, tad plānotu ceļojumu tā, lai jau laikus ir biļetes un ap to datumu iečekotu citas apskates vietas, sastādītu maršrutu, kur un kas ir vaļā, kā apvienot pēc iespējas vairāk apskates objektus, atstātu ari brīvu dienu vienkārši pavazāties apkārt bez konkrēta galamērķa utt. Es gan neesmu profesionāla ceļotāja un varbūt tāpēc braucot cenšos saplānot, ko gribu apskatīt kamēr esmu tur, nevis tikai staigāt apkārt un priecāties par mākoņiem.
22
