Turpinājums atbildei, jo komentāru norādīja kā pārāk garu:
"Naida skatīšanās" (Hate-watching) un ziņkāre: Cilvēkiem patīk vērot drāmu no malas. Pat ja cilvēks nosoda konkrēto slavenību, viņš tik un tā var noklausīties dziesmu vai noskatīties interviju, lai vienkārši saprastu, "par ko visi runā", vai lai varētu atstāt negatīvu komentāru. Platformām (Spotify, YouTube) ir pilnīgi vienalga, vai tu klausies dziesmu ar mīlestību vai naidu – klikšķis ir klikšķis, un par to maksā naudu.
Līdzjūtības kārts un nometņu sadalīšanās: Iestudētos strīdos sabiedrība bieži sadalās divās nometnēs ("Team A" pret "Team B"). Fani kļūst vēl lojālāki savam elkam un pērk produktus dubultā apjomā, lai pierādītu savu atbalstu "netaisnīgi apvainotajam".
Drāma kā izklaide: Lielākā daļa cilvēku popkultūras skandālus neuztver pārāk nopietni. Viņi to patērē kā realitātes šovu vai ziepju operu. Negācijas ir daļa no šova "sižeta".
Svarīga nianse: Šovbiznesa menedžeri rūpīgi nošķir drošus skandālus (piemēram, reperu strīdi jeb beef, dīvains apģērbs, izaicinoši izteikumi, romānu simulēšana) no karjeru iznīcinošiem skandāliem (reāli noziegumi, smaga vardarbība). Drošie skandāli tiek iestudēti, jo tie pārdod. Īstie noziegumi gan var novest pie boikota.
Kopumā iestudēta drāma ir instruments, lai izsistu cilvēkus no apātijas un liktu viņiem pievērst uzmanību produktam trokšņainā tirgū.