Susurrrrrs @ 07.01.2022 12:21Tak taa stulbene nekad nav dariijusi elementaaras lietas, taapaac izmazgaat griidu un uzshmoreet kaut kaadu pljuru ir taaads wow, kaads citam buutu, nolkjuustot kaadaa kosmosa stacijaa.
Par dziivoklja lielumu, vai nu dirsh, vai nu paareejaas istabas ir tukshas, tur vismaz paaris palielaam guljamistabaam buutu jaabuut pie taada izmeera, gan jau guljamistabaa matracis uz griidas, jo nopirkt neko nevar, meebeles, kas ir, taas naaca iireejot.
To,ka kaads veel tur dziivo, nedomaaju, tad kaadaa storijaa vai bildee paraadiitos citu iirnieku trauki, vannasistabas piederumi, apavi, kaada svesha balss utt. Vai kaut kur kaadaa letinju grupaa buutu uzpeldeejis k.kas, ka dziivo kopaa ar Kivichiem. Vinja ir tizla, vinja focheejot un filmeejot nemaaceetu profesionaali nosleept citu personu mantas, balsis. Vinja pat sapishas taadaa elementaaraa lietaa, kaa komenteeshanaa no Kivicha vai no feikajiem profiliem, 100% nenosleeptu citu personu esamiibu.
Artriits? Tad pirms pisties uz Norgi, vajadzeeja nevis dzert, bet fizioterapeitu apmekleet un plaanu vingrojumiem dabuut. Greizais planks un 50 pietupieni artriitam neko nedos. Kaa arii kafijas spainja vietaa teejas dereetu un asinsaina, kas vispaar ar kalciju, magniju utt notiek. Bet taa kaa taa stulbene savas sapuvushaas smaganas neredz, tad ko tur vispar diskuteet.
Stephaniee @ 07.01.2022 13:06
Ja ir kā saki, tad priekš kam tik lielu dzīvokli viņiem?!
LilyLady @ 07.01.2022 12:57Tā bilde ar netīro Mias gultiņu bija jau pasen ielikta un apspriesta cālī. Laikos, kad šie Varavīksnes namos Zoļikā dzīvoja. Mia tur bija aizmigusi uz vēdera savā gultā neērtā pozā, pampers kā vienmēr bija pilns, mugurā pelēcīgs bodijs, kas jau bija par mazu un attiecīgi neaiztaisīts saburzīts uzrāvies uz augšu, zem punča palikusi maisījuma pudele, kas izlijusi, atstājot slapjumu uz palaga. Arī bērnam neuzsegtā, saburzītā sedziņa bija redzami netīra, ar pleķiem. Vnk skats kā Degpunkta sižetos, kur nofilmē kaut kādas dzērāju ģimenes.
Un šitāda mātīte sušķene tagad stāsta par savu kārtīgo un tīrīgo dabu? Šobrīd, kad bērns jau tik liels, varētu pat saprast, ka nav ideāla kārtība, ka ir rotaļlietas apkārt un kāds izliets ēdiens pa grīdu, bet Miai nav nevienas viņas vecumam piemērotas attīstošas mantas, ko izmētāt: klucīši, lielās puzles, grāmatiņas. Ne reizi nav redzēts, ka bērns ēd normālu ēdienu. Un spēlējas. Māte "talantīgā māksliniece'' nespēj pat mazulim nopirkt pirkstiņkrāsas vai zīmulīšus un kopā kaut ko uzzīmēt, izkrāsot. ?
nu nē.. tiešām kā sacerējums. Cik to " grāmatu" nopirks? Tetovētāja, vedējmāte, tā Līga un kādas 10fanes, kas viņai ir.C00L Dzipsy @ 07.01.2022 14:58Ļenka ATKAL raksta grāmatu, kaut pagājušogad rakstīja, ka esot jau nodevusi tipogrāfijā uz druku!
Veltīju 5 minūtes laika, lai pārrakstītu uz viņas datora ekrāna redzamo. OMG! Piektās klases sacerējums "Ko es darīju pagājušajā vasarā". Būsim godīgi, nevienam tāds MĒSLS, ko Liene raksta, nav vajadzīgs, vismazāk jau tipogrāfijai. Un tie beigu uzmetumi, ka rakstīs par rētām, skvošu, nozagtiem zābakiem!!! Zeme atveries! Būtu kaut par apkopēju gājusi strādāt vismaz, nevis ar šito HUI** tagad nodarbojusies!
"..grims, pati veidoju sev matus - vakara un ikdienas frizūras, kā arī dejot uz 12cm augstajiem papēžiem. Katru nedēļas nogali, kad bija sacensības, cēlot pat 5 vai 6 no rīta, lai vismaz divas stundas veltītu frizūras izveidošanai un grima uzklāšanai. Tas man ir noderējis visu mūžu, katru dienu. Savulaik, kad vēl nebija matu putas, mēs meitenes, matus veidojām ar cukurūdeni. Pa virsu matu laka un aiziet! Tā kā man vienmēr bijuši ļoti biezi un smagi mati, audzēju tos līdz zināmam muguras garumam, jo sapūšot tos ar matu lakām, saspraužot ar miljons sprādzēm un matadatām, galva kļuva tik smaga, ka bija grūti to noturēt, nemaz nerunājot par tās grozīšanu dejas laikā. Dejošana man arī iemācījusi vienmēr smaidīt, jo nevienam nav jāzina cik grūti tev ir un jāapgrūtina otrs ar stāstiem par brīžiem, kad kaut kas nav tā. Tāpēc, iespējams cilvēkiem ir radies priekšstats, ka man viss dzīvē ir viegli nācis - jo daudz smaidu, kaut patiesībā esmu rijusi asaras un raudājusi spilvenā. Tikai pēdējos gados esmu atļāvusies būt patiesa un smaidīt, jo jūtos laimīga un ar dzīvi apmierināta.
Pati pirmā dejošanas nometne notika Viesītē. Man bija, šķiet, 7 gadi. Nometnes vispār ir ģeniāla lieta, tās iemāca bērniem patstāvību, rēķināšanos ar citiem un atbildības uzņemšanu pašam par sevi. Disciplīnu, kas mūsdienās klibo gan bērniem, gan pieaugušajiem. Stāsts ir par ko citu. Šajā nometnē es guvu pirmās nopietnās traumas. Brīvajā laikā mēs spēlējām tautas bumbu - uz asfalta. Ja kāds nezina, tad tā ir spēle, kur spēlētāji sadalās divās komandās un met pretiniekam ar bumbu. Tas, kurš nenoķer, izstājas. Uzvarētājs ir tas, kurš paliek …. (nav turpinājuma).
Pirmās nometnes, trauma, rēta, nozagtie zābaki, pirmais ārzemu brauciens, partneri, skvošs…"
C00L Dzipsy @ 07.01.2022 14:58Ļenka ATKAL raksta grāmatu, kaut pagājušogad rakstīja, ka esot jau nodevusi tipogrāfijā uz druku!
Veltīju 5 minūtes laika, lai pārrakstītu uz viņas datora ekrāna redzamo. OMG! Piektās klases sacerējums "Ko es darīju pagājušajā vasarā". Būsim godīgi, nevienam tāds MĒSLS, ko Liene raksta, nav vajadzīgs, vismazāk jau tipogrāfijai. Un tie beigu uzmetumi, ka rakstīs par rētām, skvošu, nozagtiem zābakiem!!! Zeme atveries! Būtu kaut par apkopēju gājusi strādāt vismaz, nevis ar šito HUI** tagad nodarbojusies!
"..grims, pati veidoju sev matus - vakara un ikdienas frizūras, kā arī dejot uz 12cm augstajiem papēžiem. Katru nedēļas nogali, kad bija sacensības, cēlot pat 5 vai 6 no rīta, lai vismaz divas stundas veltītu frizūras izveidošanai un grima uzklāšanai. Tas man ir noderējis visu mūžu, katru dienu. Savulaik, kad vēl nebija matu putas, mēs meitenes, matus veidojām ar cukurūdeni. Pa virsu matu laka un aiziet! Tā kā man vienmēr bijuši ļoti biezi un smagi mati, audzēju tos līdz zināmam muguras garumam, jo sapūšot tos ar matu lakām, saspraužot ar miljons sprādzēm un matadatām, galva kļuva tik smaga, ka bija grūti to noturēt, nemaz nerunājot par tās grozīšanu dejas laikā. Dejošana man arī iemācījusi vienmēr smaidīt, jo nevienam nav jāzina cik grūti tev ir un jāapgrūtina otrs ar stāstiem par brīžiem, kad kaut kas nav tā. Tāpēc, iespējams cilvēkiem ir radies priekšstats, ka man viss dzīvē ir viegli nācis - jo daudz smaidu, kaut patiesībā esmu rijusi asaras un raudājusi spilvenā. Tikai pēdējos gados esmu atļāvusies būt patiesa un smaidīt, jo jūtos laimīga un ar dzīvi apmierināta.
Pati pirmā dejošanas nometne notika Viesītē. Man bija, šķiet, 7 gadi. Nometnes vispār ir ģeniāla lieta, tās iemāca bērniem patstāvību, rēķināšanos ar citiem un atbildības uzņemšanu pašam par sevi. Disciplīnu, kas mūsdienās klibo gan bērniem, gan pieaugušajiem. Stāsts ir par ko citu. Šajā nometnē es guvu pirmās nopietnās traumas. Brīvajā laikā mēs spēlējām tautas bumbu - uz asfalta. Ja kāds nezina, tad tā ir spēle, kur spēlētāji sadalās divās komandās un met pretiniekam ar bumbu. Tas, kurš nenoķer, izstājas. Uzvarētājs ir tas, kurš paliek …. (nav turpinājuma).
Pirmās nometnes, trauma, rēta, nozagtie zābaki, pirmais ārzemu brauciens, partneri, skvošs…"
Nu vispār jau,no bumbas ir jāizvairās un ja izdodas noķert,tad tā komanda var šaut pretiniekus.Bet Lienei jau labāk saprotami noteikumi,jāskrien un jāķer bumba.Droši vien,tad dabuja pa galvu,un tā ir tā nopietnā trauma?Jajaja2 @ 07.01.2022 15:02nu nē.. tiešām kā sacerējums. Cik to " grāmatu" nopirks? Tetovētāja, vedējmāte, tā Līga un kādas 10fanes, kas viņai ir.
Cik labi, ka viņa izstāsta tautas bumbas noteikumus. hahaha
C00L Dzipsy @ 07.01.2022 14:58Ļenka ATKAL raksta grāmatu, kaut pagājušogad rakstīja, ka esot jau nodevusi tipogrāfijā uz druku!
Veltīju 5 minūtes laika, lai pārrakstītu uz viņas datora ekrāna redzamo. OMG! Piektās klases sacerējums "Ko es darīju pagājušajā vasarā". Būsim godīgi, nevienam tāds MĒSLS, ko Liene raksta, nav vajadzīgs, vismazāk jau tipogrāfijai. Un tie beigu uzmetumi, ka rakstīs par rētām, skvošu, nozagtiem zābakiem!!! Zeme atveries! Būtu kaut par apkopēju gājusi strādāt vismaz, nevis ar šito HUI** tagad nodarbojusies!
"..grims, pati veidoju sev matus - vakara un ikdienas frizūras, kā arī dejot uz 12cm augstajiem papēžiem. Katru nedēļas nogali, kad bija sacensības, cēlot pat 5 vai 6 no rīta, lai vismaz divas stundas veltītu frizūras izveidošanai un grima uzklāšanai. Tas man ir noderējis visu mūžu, katru dienu. Savulaik, kad vēl nebija matu putas, mēs meitenes, matus veidojām ar cukurūdeni. Pa virsu matu laka un aiziet! Tā kā man vienmēr bijuši ļoti biezi un smagi mati, audzēju tos līdz zināmam muguras garumam, jo sapūšot tos ar matu lakām, saspraužot ar miljons sprādzēm un matadatām, galva kļuva tik smaga, ka bija grūti to noturēt, nemaz nerunājot par tās grozīšanu dejas laikā. Dejošana man arī iemācījusi vienmēr smaidīt, jo nevienam nav jāzina cik grūti tev ir un jāapgrūtina otrs ar stāstiem par brīžiem, kad kaut kas nav tā. Tāpēc, iespējams cilvēkiem ir radies priekšstats, ka man viss dzīvē ir viegli nācis - jo daudz smaidu, kaut patiesībā esmu rijusi asaras un raudājusi spilvenā. Tikai pēdējos gados esmu atļāvusies būt patiesa un smaidīt, jo jūtos laimīga un ar dzīvi apmierināta.
Pati pirmā dejošanas nometne notika Viesītē. Man bija, šķiet, 7 gadi. Nometnes vispār ir ģeniāla lieta, tās iemāca bērniem patstāvību, rēķināšanos ar citiem un atbildības uzņemšanu pašam par sevi. Disciplīnu, kas mūsdienās klibo gan bērniem, gan pieaugušajiem. Stāsts ir par ko citu. Šajā nometnē es guvu pirmās nopietnās traumas. Brīvajā laikā mēs spēlējām tautas bumbu - uz asfalta. Ja kāds nezina, tad tā ir spēle, kur spēlētāji sadalās divās komandās un met pretiniekam ar bumbu. Tas, kurš nenoķer, izstājas. Uzvarētājs ir tas, kurš paliek …. (nav turpinājuma).
Pirmās nometnes, trauma, rēta, nozagtie zābaki, pirmais ārzemu brauciens, partneri, skvošs…"
Ari to piefikseju. Ja paskaidro noteikumus,vismaz butu to darijusi pareizi.alex48 @ 07.01.2022 15:23Nu vispār jau,no bumbas ir jāizvairās un ja izdodas noķert,tad tā komanda var šaut pretiniekus.Bet Lienei jau labāk saprotami noteikumi,jāskrien un jāķer bumba.Droši vien,tad dabuja pa galvu,un tā ir tā nopietnā trauma?
LaikamGarlaicigi @ 07.01.2022 15:26
Stulbākais visā, ka materiāls jau šai dzīvē IR, lai uzrakstītu grāmatu. Kaut ko par “Vecrīgas aizkulisēm”, “Rīgas kurtizānes memuāri”, “es zinu ko Tavs vīrs darīja pagājušajā vasarā”.
Vai arī par Kiviča laiku “Latvijas rokstāra 4. Sieva”, “Madaras ēnā”, ģintermuiža, klosteris, lidojoši krēsli un šuves pierē…
Nu kā var ar tādu dzīves bagāžu un reputāciju dadomāties, ka kādam interesē deju nometņu atskaites 35+ gadus atpakaļ. ? Nu tak iegūglē savu vārdu un paskaties, at ko esi slavena savai auditorijai.
Shayk @ 07.01.2022 15:34Varbut vina tas jaunas kurpes vilks uz gramatas izdosanas pasakumu.???