KIVI(ČU) par visu. BEZTĒMA

 
Reitings 22
Reģ: 11.07.2020
Izdomāju kad vajadzētu izveidot tēmu par KIVI SĀGU.
18.07.2021 14:48 |
 
Reitings 3002
Reģ: 15.07.2021
Susurrrrrs @ 07.01.2022 12:21
Tak taa stulbene nekad nav dariijusi elementaaras lietas, taapaac izmazgaat griidu un uzshmoreet kaut kaadu pljuru ir taaads wow, kaads citam buutu, nolkjuustot kaadaa kosmosa stacijaa.
Par dziivoklja lielumu, vai nu dirsh, vai nu paareejaas istabas ir tukshas, tur vismaz paaris palielaam guljamistabaam buutu jaabuut pie taada izmeera, gan jau guljamistabaa matracis uz griidas, jo nopirkt neko nevar, meebeles, kas ir, taas naaca iireejot.
To,ka kaads veel tur dziivo, nedomaaju, tad kaadaa storijaa vai bildee paraadiitos citu iirnieku trauki, vannasistabas piederumi, apavi, kaada svesha balss utt. Vai kaut kur kaadaa letinju grupaa buutu uzpeldeejis k.kas, ka dziivo kopaa ar Kivichiem. Vinja ir tizla, vinja focheejot un filmeejot nemaaceetu profesionaali nosleept citu personu mantas, balsis. Vinja pat sapishas taadaa elementaaraa lietaa, kaa komenteeshanaa no Kivicha vai no feikajiem profiliem, 100% nenosleeptu citu personu esamiibu.
Artriits? Tad pirms pisties uz Norgi, vajadzeeja nevis dzert, bet fizioterapeitu apmekleet un plaanu vingrojumiem dabuut. Greizais planks un 50 pietupieni artriitam neko nedos. Kaa arii kafijas spainja vietaa teejas dereetu un asinsaina, kas vispaar ar kalciju, magniju utt notiek. Bet taa kaa taa stulbene savas sapuvushaas smaganas neredz, tad ko tur vispar diskuteet.

Ja ir kā saki, tad priekš kam tik lielu dzīvokli viņiem?!
07.01.2022 13:06 |
 
Reitings 863
Reģ: 19.11.2014
Stephaniee @ 07.01.2022 13:06

Ja ir kā saki, tad priekš kam tik lielu dzīvokli viņiem?!

Varbuut dzemdees veel paariiti, Kivis buus nostradaajis 6 meen, pienaaksies pabalsti.
Nu varbuut tur nav nekaadi 100kvadraatmetri, Ļena piemet klaat piebraucamo celju.
07.01.2022 14:03 |
 
Reitings 278
Reģ: 13.02.2018
LilyLady @ 07.01.2022 12:57
Tā bilde ar netīro Mias gultiņu bija jau pasen ielikta un apspriesta cālī. Laikos, kad šie Varavīksnes namos Zoļikā dzīvoja. Mia tur bija aizmigusi uz vēdera savā gultā neērtā pozā, pampers kā vienmēr bija pilns, mugurā pelēcīgs bodijs, kas jau bija par mazu un attiecīgi neaiztaisīts saburzīts uzrāvies uz augšu, zem punča palikusi maisījuma pudele, kas izlijusi, atstājot slapjumu uz palaga. Arī bērnam neuzsegtā, saburzītā sedziņa bija redzami netīra, ar pleķiem. Vnk skats kā Degpunkta sižetos, kur nofilmē kaut kādas dzērāju ģimenes.
Un šitāda mātīte sušķene tagad stāsta par savu kārtīgo un tīrīgo dabu? Šobrīd, kad bērns jau tik liels, varētu pat saprast, ka nav ideāla kārtība, ka ir rotaļlietas apkārt un kāds izliets ēdiens pa grīdu, bet Miai nav nevienas viņas vecumam piemērotas attīstošas mantas, ko izmētāt: klucīši, lielās puzles, grāmatiņas. Ne reizi nav redzēts, ka bērns ēd normālu ēdienu. Un spēlējas. Māte "talantīgā māksliniece'' nespēj pat mazulim nopirkt pirkstiņkrāsas vai zīmulīšus un kopā kaut ko uzzīmēt, izkrāsot. ?

OMG!! Labi, man ir pārāk laba redzes glezna
07.01.2022 14:10 |
 
Reitings 737
Reģ: 14.12.2021
Kur tas solītais pārsteigums, kuru neviens nevarēja uzminēt? Atkal čiks.
07.01.2022 14:14 |
 
Reitings 737
Reģ: 14.12.2021
Ko tā Ļenka tur murgo par vainas izpirkšanu pie IG ieraksta? Es, diemžēl, neredzu pilnībā.
07.01.2022 14:26 |
 
Reitings 863
Reģ: 19.11.2014
Tur k.kaada polina iekomenteejusi, ka taas, kas neatbalsta Ļenu, apskauzh Ļenas dziivi.
Tieshaam, pilniigi taa gribeetos bez grasha pie dveeseles seedeet pie teftelja, kursh sit ar tabureti, veel traki gribeetos sapuvushus zobus un nojaaties ar barinju preceetu viirieshu. Tad jau bomzhus arii vareetu apskaust.
07.01.2022 14:39 |
 
10 gadi
Reitings 2480
Reģ: 20.06.2013
Vecā plekste jaunas kurpes sev pasūtījusi. Būtu labāk bērnam ko nopirkusi. Stulbene.
07.01.2022 14:39 |
 
Reitings 386
Reģ: 27.10.2021
Diez viņa tajās augstpapēžu sandales caur norvēģu sniegu plāno brist?
07.01.2022 14:40 |
 
Reitings 4759
Reģ: 22.10.2020
Ļenka ATKAL raksta grāmatu, kaut pagājušogad rakstīja, ka esot jau nodevusi tipogrāfijā uz druku!
Veltīju 5 minūtes laika, lai pārrakstītu uz viņas datora ekrāna redzamo. OMG! Piektās klases sacerējums "Ko es darīju pagājušajā vasarā". Būsim godīgi, nevienam tāds MĒSLS, ko Liene raksta, nav vajadzīgs, vismazāk jau tipogrāfijai. Un tie beigu uzmetumi, ka rakstīs par rētām, skvošu, nozagtiem zābakiem!!! Zeme atveries! Būtu kaut par apkopēju gājusi strādāt vismaz, nevis ar šito HUI** tagad nodarbojusies!
"..grims, pati veidoju sev matus - vakara un ikdienas frizūras, kā arī dejot uz 12cm augstajiem papēžiem. Katru nedēļas nogali, kad bija sacensības, cēlot pat 5 vai 6 no rīta, lai vismaz divas stundas veltītu frizūras izveidošanai un grima uzklāšanai. Tas man ir noderējis visu mūžu, katru dienu. Savulaik, kad vēl nebija matu putas, mēs meitenes, matus veidojām ar cukurūdeni. Pa virsu matu laka un aiziet! Tā kā man vienmēr bijuši ļoti biezi un smagi mati, audzēju tos līdz zināmam muguras garumam, jo sapūšot tos ar matu lakām, saspraužot ar miljons sprādzēm un matadatām, galva kļuva tik smaga, ka bija grūti to noturēt, nemaz nerunājot par tās grozīšanu dejas laikā. Dejošana man arī iemācījusi vienmēr smaidīt, jo nevienam nav jāzina cik grūti tev ir un jāapgrūtina otrs ar stāstiem par brīžiem, kad kaut kas nav tā. Tāpēc, iespējams cilvēkiem ir radies priekšstats, ka man viss dzīvē ir viegli nācis - jo daudz smaidu, kaut patiesībā esmu rijusi asaras un raudājusi spilvenā. Tikai pēdējos gados esmu atļāvusies būt patiesa un smaidīt, jo jūtos laimīga un ar dzīvi apmierināta.
Pati pirmā dejošanas nometne notika Viesītē. Man bija, šķiet, 7 gadi. Nometnes vispār ir ģeniāla lieta, tās iemāca bērniem patstāvību, rēķināšanos ar citiem un atbildības uzņemšanu pašam par sevi. Disciplīnu, kas mūsdienās klibo gan bērniem, gan pieaugušajiem. Stāsts ir par ko citu. Šajā nometnē es guvu pirmās nopietnās traumas. Brīvajā laikā mēs spēlējām tautas bumbu - uz asfalta. Ja kāds nezina, tad tā ir spēle, kur spēlētāji sadalās divās komandās un met pretiniekam ar bumbu. Tas, kurš nenoķer, izstājas. Uzvarētājs ir tas, kurš paliek …. (nav turpinājuma).
Pirmās nometnes, trauma, rēta, nozagtie zābaki, pirmais ārzemu brauciens, partneri, skvošs…"
07.01.2022 14:58 |
 
Reitings 737
Reģ: 14.12.2021
Kāda var ielikt, lūdzu, kas tur ir pirms tam rakstīts. Man rāda tikai šo
Otrs - intervija bija vienīgais veids, kā viņiem izpirkt savu vainu. Mēs pastāstām patiesību, viņi nopelna. Mēs nenopelnām ne centa no tā, ja kas. Daudziem cilvēkiem ir līdzīgas situācijas Latvijā, par kurām ir jārunā, jāpalīdz citiem. Cilvēku apmelošana un apspiešana man nav pieņemama. Vairāk neatbildēšu uz šīs intervijas jautājumiem. :)
07.01.2022 14:58 |
 
Reitings 737
Reģ: 14.12.2021
C00L Dzipsy @ 07.01.2022 14:58
Ļenka ATKAL raksta grāmatu, kaut pagājušogad rakstīja, ka esot jau nodevusi tipogrāfijā uz druku!
Veltīju 5 minūtes laika, lai pārrakstītu uz viņas datora ekrāna redzamo. OMG! Piektās klases sacerējums "Ko es darīju pagājušajā vasarā". Būsim godīgi, nevienam tāds MĒSLS, ko Liene raksta, nav vajadzīgs, vismazāk jau tipogrāfijai. Un tie beigu uzmetumi, ka rakstīs par rētām, skvošu, nozagtiem zābakiem!!! Zeme atveries! Būtu kaut par apkopēju gājusi strādāt vismaz, nevis ar šito HUI** tagad nodarbojusies!
"..grims, pati veidoju sev matus - vakara un ikdienas frizūras, kā arī dejot uz 12cm augstajiem papēžiem. Katru nedēļas nogali, kad bija sacensības, cēlot pat 5 vai 6 no rīta, lai vismaz divas stundas veltītu frizūras izveidošanai un grima uzklāšanai. Tas man ir noderējis visu mūžu, katru dienu. Savulaik, kad vēl nebija matu putas, mēs meitenes, matus veidojām ar cukurūdeni. Pa virsu matu laka un aiziet! Tā kā man vienmēr bijuši ļoti biezi un smagi mati, audzēju tos līdz zināmam muguras garumam, jo sapūšot tos ar matu lakām, saspraužot ar miljons sprādzēm un matadatām, galva kļuva tik smaga, ka bija grūti to noturēt, nemaz nerunājot par tās grozīšanu dejas laikā. Dejošana man arī iemācījusi vienmēr smaidīt, jo nevienam nav jāzina cik grūti tev ir un jāapgrūtina otrs ar stāstiem par brīžiem, kad kaut kas nav tā. Tāpēc, iespējams cilvēkiem ir radies priekšstats, ka man viss dzīvē ir viegli nācis - jo daudz smaidu, kaut patiesībā esmu rijusi asaras un raudājusi spilvenā. Tikai pēdējos gados esmu atļāvusies būt patiesa un smaidīt, jo jūtos laimīga un ar dzīvi apmierināta.
Pati pirmā dejošanas nometne notika Viesītē. Man bija, šķiet, 7 gadi. Nometnes vispār ir ģeniāla lieta, tās iemāca bērniem patstāvību, rēķināšanos ar citiem un atbildības uzņemšanu pašam par sevi. Disciplīnu, kas mūsdienās klibo gan bērniem, gan pieaugušajiem. Stāsts ir par ko citu. Šajā nometnē es guvu pirmās nopietnās traumas. Brīvajā laikā mēs spēlējām tautas bumbu - uz asfalta. Ja kāds nezina, tad tā ir spēle, kur spēlētāji sadalās divās komandās un met pretiniekam ar bumbu. Tas, kurš nenoķer, izstājas. Uzvarētājs ir tas, kurš paliek …. (nav turpinājuma).
Pirmās nometnes, trauma, rēta, nozagtie zābaki, pirmais ārzemu brauciens, partneri, skvošs…"
nu nē.. tiešām kā sacerējums. Cik to " grāmatu" nopirks? Tetovētāja, vedējmāte, tā Līga un kādas 10fanes, kas viņai ir.
Cik labi, ka viņa izstāsta tautas bumbas noteikumus. hahaha
07.01.2022 15:02 |
 
Patīk
Reitings 5041
Reģ: 17.04.2020
Cik tipiski Ļenkai uzskatīt, ka citi ir tik pat neattīstīti, cik pati, jo viņa sarunvalodas vārdus skaidro kā svešvārdus. Kas ir tautas bumba, kas ir fizkultūra, viņa rakstīja, ka tas tagad ir sports. Kad viņa šeit bija reģistrējusies, citā diskusijā, par idejām ko dāvināt, bija pieminējusi, ka laba dāvana būtu robītis, protams, iekavās ierakstot, ka tas ir putekļsūcējs, jo, ja nu mēs m@¥×@$ nesaprotam 😁
Jā, teica, ka grāmata tiks izdota maijā. Bet varbūt šī jau ir otrā daļa. Bet joprojām tālāk par skolas vecumu nav tikusi.
07.01.2022 15:10 |
 
Reitings 278
Reģ: 13.02.2018
C00L Dzipsy @ 07.01.2022 14:58
Ļenka ATKAL raksta grāmatu, kaut pagājušogad rakstīja, ka esot jau nodevusi tipogrāfijā uz druku!
Veltīju 5 minūtes laika, lai pārrakstītu uz viņas datora ekrāna redzamo. OMG! Piektās klases sacerējums "Ko es darīju pagājušajā vasarā". Būsim godīgi, nevienam tāds MĒSLS, ko Liene raksta, nav vajadzīgs, vismazāk jau tipogrāfijai. Un tie beigu uzmetumi, ka rakstīs par rētām, skvošu, nozagtiem zābakiem!!! Zeme atveries! Būtu kaut par apkopēju gājusi strādāt vismaz, nevis ar šito HUI** tagad nodarbojusies!
"..grims, pati veidoju sev matus - vakara un ikdienas frizūras, kā arī dejot uz 12cm augstajiem papēžiem. Katru nedēļas nogali, kad bija sacensības, cēlot pat 5 vai 6 no rīta, lai vismaz divas stundas veltītu frizūras izveidošanai un grima uzklāšanai. Tas man ir noderējis visu mūžu, katru dienu. Savulaik, kad vēl nebija matu putas, mēs meitenes, matus veidojām ar cukurūdeni. Pa virsu matu laka un aiziet! Tā kā man vienmēr bijuši ļoti biezi un smagi mati, audzēju tos līdz zināmam muguras garumam, jo sapūšot tos ar matu lakām, saspraužot ar miljons sprādzēm un matadatām, galva kļuva tik smaga, ka bija grūti to noturēt, nemaz nerunājot par tās grozīšanu dejas laikā. Dejošana man arī iemācījusi vienmēr smaidīt, jo nevienam nav jāzina cik grūti tev ir un jāapgrūtina otrs ar stāstiem par brīžiem, kad kaut kas nav tā. Tāpēc, iespējams cilvēkiem ir radies priekšstats, ka man viss dzīvē ir viegli nācis - jo daudz smaidu, kaut patiesībā esmu rijusi asaras un raudājusi spilvenā. Tikai pēdējos gados esmu atļāvusies būt patiesa un smaidīt, jo jūtos laimīga un ar dzīvi apmierināta.
Pati pirmā dejošanas nometne notika Viesītē. Man bija, šķiet, 7 gadi. Nometnes vispār ir ģeniāla lieta, tās iemāca bērniem patstāvību, rēķināšanos ar citiem un atbildības uzņemšanu pašam par sevi. Disciplīnu, kas mūsdienās klibo gan bērniem, gan pieaugušajiem. Stāsts ir par ko citu. Šajā nometnē es guvu pirmās nopietnās traumas. Brīvajā laikā mēs spēlējām tautas bumbu - uz asfalta. Ja kāds nezina, tad tā ir spēle, kur spēlētāji sadalās divās komandās un met pretiniekam ar bumbu. Tas, kurš nenoķer, izstājas. Uzvarētājs ir tas, kurš paliek …. (nav turpinājuma).
Pirmās nometnes, trauma, rēta, nozagtie zābaki, pirmais ārzemu brauciens, partneri, skvošs…"

nē, nu katra otrā sieviete viņas vecumā var pastāstīt tieši to pašu. Ļenka pastāsti kādas spēles bērnībā spēlēji un kādas importa koźļenes žvačkāji, nu kamon. turbo papīrīšus krāji? lol lol lol loooooool
Mums laikam paveicies, ka divas stundas nav jāveido mati un jāklāj grims. pizģets kāds bezsakars.
07.01.2022 15:23 |
 
Reitings 460
Reģ: 05.10.2021
Jajaja2 @ 07.01.2022 15:02
nu nē.. tiešām kā sacerējums. Cik to " grāmatu" nopirks? Tetovētāja, vedējmāte, tā Līga un kādas 10fanes, kas viņai ir.
Cik labi, ka viņa izstāsta tautas bumbas noteikumus. hahaha
Nu vispār jau,no bumbas ir jāizvairās un ja izdodas noķert,tad tā komanda var šaut pretiniekus.Bet Lienei jau labāk saprotami noteikumi,jāskrien un jāķer bumba.Droši vien,tad dabuja pa galvu,un tā ir tā nopietnā trauma?
07.01.2022 15:23 |
 
Patīk
Reitings 1628
Reģ: 16.07.2021
C00L Dzipsy @ 07.01.2022 14:58
Ļenka ATKAL raksta grāmatu, kaut pagājušogad rakstīja, ka esot jau nodevusi tipogrāfijā uz druku!
Veltīju 5 minūtes laika, lai pārrakstītu uz viņas datora ekrāna redzamo. OMG! Piektās klases sacerējums "Ko es darīju pagājušajā vasarā". Būsim godīgi, nevienam tāds MĒSLS, ko Liene raksta, nav vajadzīgs, vismazāk jau tipogrāfijai. Un tie beigu uzmetumi, ka rakstīs par rētām, skvošu, nozagtiem zābakiem!!! Zeme atveries! Būtu kaut par apkopēju gājusi strādāt vismaz, nevis ar šito HUI** tagad nodarbojusies!
"..grims, pati veidoju sev matus - vakara un ikdienas frizūras, kā arī dejot uz 12cm augstajiem papēžiem. Katru nedēļas nogali, kad bija sacensības, cēlot pat 5 vai 6 no rīta, lai vismaz divas stundas veltītu frizūras izveidošanai un grima uzklāšanai. Tas man ir noderējis visu mūžu, katru dienu. Savulaik, kad vēl nebija matu putas, mēs meitenes, matus veidojām ar cukurūdeni. Pa virsu matu laka un aiziet! Tā kā man vienmēr bijuši ļoti biezi un smagi mati, audzēju tos līdz zināmam muguras garumam, jo sapūšot tos ar matu lakām, saspraužot ar miljons sprādzēm un matadatām, galva kļuva tik smaga, ka bija grūti to noturēt, nemaz nerunājot par tās grozīšanu dejas laikā. Dejošana man arī iemācījusi vienmēr smaidīt, jo nevienam nav jāzina cik grūti tev ir un jāapgrūtina otrs ar stāstiem par brīžiem, kad kaut kas nav tā. Tāpēc, iespējams cilvēkiem ir radies priekšstats, ka man viss dzīvē ir viegli nācis - jo daudz smaidu, kaut patiesībā esmu rijusi asaras un raudājusi spilvenā. Tikai pēdējos gados esmu atļāvusies būt patiesa un smaidīt, jo jūtos laimīga un ar dzīvi apmierināta.
Pati pirmā dejošanas nometne notika Viesītē. Man bija, šķiet, 7 gadi. Nometnes vispār ir ģeniāla lieta, tās iemāca bērniem patstāvību, rēķināšanos ar citiem un atbildības uzņemšanu pašam par sevi. Disciplīnu, kas mūsdienās klibo gan bērniem, gan pieaugušajiem. Stāsts ir par ko citu. Šajā nometnē es guvu pirmās nopietnās traumas. Brīvajā laikā mēs spēlējām tautas bumbu - uz asfalta. Ja kāds nezina, tad tā ir spēle, kur spēlētāji sadalās divās komandās un met pretiniekam ar bumbu. Tas, kurš nenoķer, izstājas. Uzvarētājs ir tas, kurš paliek …. (nav turpinājuma).
Pirmās nometnes, trauma, rēta, nozagtie zābaki, pirmais ārzemu brauciens, partneri, skvošs…"

Stulbākais visā, ka materiāls jau šai dzīvē IR, lai uzrakstītu grāmatu. Kaut ko par “Vecrīgas aizkulisēm”, “Rīgas kurtizānes memuāri”, “es zinu ko Tavs vīrs darīja pagājušajā vasarā”.
Vai arī par Kiviča laiku “Latvijas rokstāra 4. Sieva”, “Madaras ēnā”, ģintermuiža, klosteris, lidojoši krēsli un šuves pierē…
Nu kā var ar tādu dzīves bagāžu un reputāciju dadomāties, ka kādam interesē deju nometņu atskaites 35+ gadus atpakaļ. 😁 Nu tak iegūglē savu vārdu un paskaties, at ko esi slavena savai auditorijai.
07.01.2022 15:26 |
 
Reitings 113
Reģ: 12.12.2019
alex48 @ 07.01.2022 15:23
Nu vispār jau,no bumbas ir jāizvairās un ja izdodas noķert,tad tā komanda var šaut pretiniekus.Bet Lienei jau labāk saprotami noteikumi,jāskrien un jāķer bumba.Droši vien,tad dabuja pa galvu,un tā ir tā nopietnā trauma?
Ari to piefikseju. Ja paskaidro noteikumus,vismaz butu to darijusi pareizi.
07.01.2022 15:31 |
 
Reitings 3481
Reģ: 28.12.2018
Varbut vina tas jaunas kurpes vilks uz gramatas izdosanas pasakumu.😍🤣🤣
07.01.2022 15:34 |
 
Reitings 1429
Reģ: 01.08.2021
LaikamGarlaicigi @ 07.01.2022 15:26

Stulbākais visā, ka materiāls jau šai dzīvē IR, lai uzrakstītu grāmatu. Kaut ko par “Vecrīgas aizkulisēm”, “Rīgas kurtizānes memuāri”, “es zinu ko Tavs vīrs darīja pagājušajā vasarā”.
Vai arī par Kiviča laiku “Latvijas rokstāra 4. Sieva”, “Madaras ēnā”, ģintermuiža, klosteris, lidojoši krēsli un šuves pierē…
Nu kā var ar tādu dzīves bagāžu un reputāciju dadomāties, ka kādam interesē deju nometņu atskaites 35+ gadus atpakaļ. ? Nu tak iegūglē savu vārdu un paskaties, at ko esi slavena savai auditorijai.

Pilnībā pievienojos, es pat varbūt nopirktu tādu grāmateli.
07.01.2022 15:35 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 4254
Reģ: 31.10.2010
To bulšitu viņa taisās izdot kā grāmatu? Kuram interesē, kā viņa kādreiz matus taisījusi un kādās nometnēs piedalījusies? Kas tur sevišķs? Kurš to grāmatu pirks un lasīs?
Par savu dzīvi var rakstīt tie, kuri kaut ko īpašu sasnieguši, kam bijis piedzīvojumu pilns mūžs, utt. Ne jau bāba, kura jēdz tikai precētiem večiem kaklā kārties.
07.01.2022 15:40 |
 
Reitings 1429
Reģ: 01.08.2021
Shayk @ 07.01.2022 15:34
Varbut vina tas jaunas kurpes vilks uz gramatas izdosanas pasakumu.???

Galvenais ka viņa vel pasaka ka piestavot zilajam džemperim 😁
Aļo, augstpapēžu sandales vai tad jānēsā kopā ar džemperi? Tie tākā nav vasaras apavi domāti? Varbūt viņa ir izdomājusi kāpt kalnos ar tām sandalēm😀
07.01.2022 15:40 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits