Man ir pārliecība, ka tad, kad Madara vēl bija ļoti jauna un naiva, viņa Andrī patiešām iemīlējās. Bet pagāja gadi, kļuva par mammu, nobrieda domāšana, rozā brilles nokrita un viņa ieraudzīja to, ka viņš nekas vairāk par prastu pļēguru nav, kurš viņu vēl piedevām vienā laidā krāpj un melo acis pat nepamirkķinājis. Tad arī visa lovīte pārgāja un to viņa arī Andrim godīgi acīs pateica. Bet Andrīša trauslais narcisa ego to nespēja sagremot un viņš izdomāja Madarai atriebties. Paņemšu ka nu es pašu misis Globe un tēlošu dvēseļu radiniekus, tad gan Madarai sāpēs. Un tāda lašara kā Liene to tik vien gaidīja, kā pareizajā brīdī novaktēt un iekārties tādam bezmugurkaulniekiem kā Andris kaklā. Andris gribēja, lai Madara lūdzās, lai viņš nāk atpakaļ pie ģimenes, bet šī nekā. Dzīvo skaisti un laimīgi! Tagad vēl iemīlējusies Jānī no Cēsīm un viņai viss ir sakārtojies. Andris nevar pārdzīvot, ka skaistā Madara tagad ir cita, par Andri daudz izskatīgā un naudīgāka vīrieša azotē. Nabaga Andris no greizsirdības sprāgst vai pušu, bet Lienei no skaudības un žults viss ģīmis tā piepampis, ka tur pat neviens filtrs vairs nelīdz.
Bet ticiet man, tad, kad pienāks tas brīdis, kad pašam Andrim tā pašludinātā visu jomu eksperte Lienīte ar savu plakano pēcpusi un tukšo pakulu pauri būs apnikusi, tad tik īstais šovs varēs sākties.