KIVI(ČU) par visu. BEZTĒMA

Kafija ar kalogenu???😵

Kafija ar kalogenu???😵

Kolagēnu var dzert ar jebko. Jo bez garšas.
Es arī esmu mēģinājusi ar kafiju - sliktākais lēmums mūžā. 😁

ganesha @ 17.11.2021 15:05

Kolagēnu var dzert ar jebko. Jo bez garšas.
Es arī esmu mēģinājusi ar kafiju - sliktākais lēmums mūžā. ?

Ok nezināju to 😁

Nu tagad tik liek staastus par Miu, atkal iepostojusi, ka dejojot, dziedot un speeleejoties ar Miu katru briivu briidi. Vairaak kaa gadu neko taadu neraxtiija, kad kaads pasoliija barnevaret, momentaa tjipa ideaalaa maamule. Nu vnk smiekliigi.
Kaut kaads Tenerifes shmotkas atkal uzvilktas, pus koferis, braucot uz Norgi, noteikti bija ar Tenerifes shmotkaam.

Pizģec tur top 3. klases domrakstu šedevrs Lienei. Tāda garlaicīga atskaitīšanās par pilnīgi nesvarīgiem notikumiem. Ķipa "skolotājam es patiku, jo es labi mācījos. Vienreiz gan mani izdzina no klases, jo man bija smieklu lēkme. No matemātikas skolotājas visiem bija bail."

Grāmatas šedevrs! Izcili! Sēdies, 5, mīzaliene!
https://en.files.fm/f/373nzbvan

"Kājās bija botas, baltas ar zilām strīpiņām"
Šis gāzīs no kātiem visus grāmatu bestsellerus. Daiļskanība! Gramatika! Tik sirsnīgi uzrakstīts! Tik nozīmīgi faktori iz slavenās dāmas dzīves! Ak! 🥰

"Jāsaka, ka toreiz no filmas maz ko atceros, jo nevarēju saprast, kas tā paralēli ir par skaņu - tāds kā peļu saiets. Izrādās - cilvēki grauza popkornu filmas laikā. Nesapratu, kāpēc citā laikā nevar paēst. Tas bija ļoti dīvaini."
ahahhahaa tik slikti, es nevaru.. 😁😁😁

Ak jēziņ. OK. Fragments no Ļenkas šedevra. Stulba atskaitīšanās par nesvarīgiem sīkumiem.
"... man dažkārt šķiet nesaprotami, kā gan vispār ir iespējams pabeigt skolu ar tādām gramatiskām kļūdām, valodas zināšanām.
Lai gan nē, bija dažas smieklīgas epizodes no skolas laikiem arī vecākās klasēs. Pamatskolā mums latviešu valodu un literatūru pasniedza skolas direktors, nu jau nelaiķis Valdis Bērziņš, mana tēva draugs. Viņš bija ļoti stingrs un labākais direktors kādu vien skola var vēlēties. Atceros, reiz latviešu valodas stundā viņš pārskaities metās pie loga, atrāva to vaļā un kliedza tā. ka visa skola rībēja, uz puisi, kurš staigāja pa zālāju: 'Ko tu kā vecs krievu tanks slāj pa to zāli? Tu neesi cienīgs būt latvietis' Tādā garā viņš vienmēr izpildījās, bet skolēni un skolotāji viņu cienīja par stingrību un kārtību. Mani viņš labi ieredzēja, tā pat kā brāli un māsu, es labi mācījos un biju kārtīga, tomēr reiz arī mani viņš izdzina no klases, jo mums ar klasesbiedreni uznāca histēriska smieklu lēkme, bijām pārlasījušas literatūras tekstu. Direktors bija pārskaities, bet mēs nevarējām rimties.
Algebru un ģeometriju mums pasniedza skolotāja Grosberga, šķiet Ieva vārdā. Ļoti kolorīta skolotāja jau gados, no kuras visi baidījās. Vēl tagad man dažkārt rādās murgi par viņas stundām - kā esmu iemācījusies ne to uzdoto vielu. Principā skolotāja bija ļoti laba, bet arīdzan apsmiekla objekts no skolēnu puses..."

LaikamGarlaicigi @ 17.11.2021 18:11

Ak jēziņ. OK. Fragments no Ļenkas šedevra. Stulba atskaitīšanās par nesvarīgiem sīkumiem.
"... man dažkārt šķiet nesaprotami, kā gan vispār ir iespējams pabeigt skolu ar tādām gramatiskām kļūdām, valodas zināšanām.
Lai gan nē, bija dažas smieklīgas epizodes no skolas laikiem arī vecākās klasēs. Pamatskolā mums latviešu valodu un literatūru pasniedza skolas direktors, nu jau nelaiķis Valdis Bērziņš, mana tēva draugs. Viņš bija ļoti stingrs un labākais direktors kādu vien skola var vēlēties. Atceros, reiz latviešu valodas stundā viņš pārskaities metās pie loga, atrāva to vaļā un kliedza tā. ka visa skola rībēja, uz puisi, kurš staigāja pa zālāju: 'Ko tu kā vecs krievu tanks slāj pa to zāli? Tu neesi cienīgs būt latvietis' Tādā garā viņš vienmēr izpildījās, bet skolēni un skolotāji viņu cienīja par stingrību un kārtību. Mani viņš labi ieredzēja, tā pat kā brāli un māsu, es labi mācījos un biju kārtīga, tomēr reiz arī mani viņš izdzina no klases, jo mums ar klasesbiedreni uznāca histēriska smieklu lēkme, bijām pārlasījušas literatūras tekstu. Direktors bija pārskaities, bet mēs nevarējām rimties.
Algebru un ģeometriju mums pasniedza skolotāja Grosberga, šķiet Ieva vārdā. Ļoti kolorīta skolotāja jau gados, no kuras visi baidījās. Vēl tagad man dažkārt rādās murgi par viņas stundām - kā esmu iemācījusies ne to uzdoto vielu. Principā skolotāja bija ļoti laba, bet arīdzan apsmiekla objekts no skolēnu puses..."

O bože..šis viss izklausās pēc pamatskolas sacerējuma "ko es darīju vasarā". No viņas rakstniece tā pati kā pavāre un pilote...Dievs nogrābsties..

Vēl viens fragments:
"
Atceros, ka klasē biju īsākā vai otra īsākā meitene un tikai pēdējā klasē izaugu līdz 1,70 m. Biju ļoti veikla fizkultūrā, ko tagad skolās dēvē par sportu, un man nebija saprotams, kā īpaši puiši tizlojās un nevarēja izpildīt fiziski, manuprāt, elementārus uzdevumus. Daudzi bastoja fizkultūru, man gan tā ļoti patika un līdz pat šai baltai dienai esmu pārliecināta, ka tikai fiziski aktīvs cilvēks var būt vesels un laimīgs. Kustības sakārto prātu un ķermeni, un mani nevar pārliecināt par pretējo. Kustības dzen cilvēku uz priekšu gan burtiski, gan pārnestā nozīmē. Manuprāt, par to vispār nevar būt nekādu diskusiju.
Kā skolniece paspēju piedzīvot arī piecu ballu sistēmu, un uz liecības man bija vieni piecinieki. Vienu gadu pat pabiju oktobrēnos, atceros skolas formas, baltas apkaklītes un nozīmītes. Man patika, ka bērniem bija jāģērbjas vienādi, jo tolaik lielākoties nebija lielas rocības nevienam, un tas neļāva kādam izcelties un būt pārākam, noniecinot citu, kurš ir trūcīgāks. Kā mēs zinām, bērni ir nežēlīgi. Atceros epizodi. kad viens mans klasesbiedrs piečurāja portfeli (skoals somu) meitenei, kura bija paņēmusi viņa zīmējumu...
"

Omg.. Kuram gan interesēs, kuru palīgskolu madāma apmeklēja un kurā gadā viņa skaitījās Titāniku. Andrim gan jau po, ko viņa tur dara, vismaz ir aizņemta un nekrīt viņam uz nerva. Turklāt, ja nebūtu Madaras, tad gan jau tāds bukletiņš vien sanāktu.

Kaut kaada totaals “naivisma” stils taa toposhaa graamata. Nu tikpat kruta taa graamata kaa vinjas krutie eedieni. Nu reaali vinja NEKO neprot. Tikai suniishpozu.

Nu ja viņa raksta grāmatu par sevi, tas nav nemaz tik neloģiski, ka sāk ar bērnību, bērnības spilgtākajām atmiņām. Cita lieta, cik tas kādam šķiet interesanti un aizraujoši pasniegts.

Tad jau jebkurš var uzrakstīt grāmatu par savu dzīvi. Who cares?

3. (un pēdējais) fragments, ko varēju noķert skrīnšotā:
"... Skolā bez angļu valodas mācījos arī vācu valodu. Atzīme bija laba, bet neko daudz no tās neatceros, man ne visai gāja pie sirds. Atzīšos, ka bija reizes, kad nobastoju pāris stundas, jo man bija jāiet uz kino skatīties 'Mūzikas skaņas' vairākas reizes pēc kārtas - ziemas salā, vienai pašai, pa kluso. Tolaik filmu rādīja 'Palladium' kinoteātrī. Kino man vienmēr ļoti paticis, un, jo īpaši - skatīties vienai. 1997. gadā gāju uz kinoteātri skatīties izslavēto 'Titāniku', atkal jau viena pati. Atceros, ka man nenormāli sāpēja vēders, tomēr es izstāvēju garo rindu. āasaka, ka toreiz no filmas maz ko atceros, jo nevarēju saprast, kas tā paralēli ir par skaņu - tāds kā peļu saiets. Izrādās - cilvēki grauza popkornu filmas laikā. Nesaprotu, kāpēc citā laikā nevar paēst. Tas bija ļoti dīvaini.
Lai gan es nācu no normālas izglītotas ģimenes, bagātnieki mēs nebijām tomēr daudzi tā uzskatīja, jo skolā ģērbos moderni. Mums radi no ārzemēm, vairāk no ASV, sūtīja drēbes un visādus labumus, kurus nevarēja viegli dabūt. To reto reizi, kad nebija dejošanas treniņa, devos uz diskotēku skolā, un man kājās bija 'Adidas' botas - baltas ar zilām strīpiņām. Biju ļoti lepna un jutos glauni. Vispār jebkurš varēja mazliet pašikot, ja tika pie tāda deficīta un ekstrām. Visi to spēja...
"

OK, varbūt daļēji var to bezjēdzīgo vāvuļošanu norakstīt uz to, ka tas ir sacepts 2-3 naktī. Varbūt. Man bija interese redzēt, kā tad multimāksliniece Ļenka raksta. Nu... tāds 2. klases vasaras atskaites domraksta līmenis. JA grāmata da jebkad iznāks (nu jau es ĻOTI šaubos), tad Andrim vai kādam nabaga grāmatas izdevējam būs daudz jāstrādā, lai to bezjēdzīgo saturu kaut kā sakārtotu.

LaikamGarlaicigi @ 17.11.2021 18:11

Ak jēziņ. OK. Fragments no Ļenkas šedevra. Stulba atskaitīšanās par nesvarīgiem sīkumiem.
"... man dažkārt šķiet nesaprotami, kā gan vispār ir iespējams pabeigt skolu ar tādām gramatiskām kļūdām, valodas zināšanām.
Lai gan nē, bija dažas smieklīgas epizodes no skolas laikiem arī vecākās klasēs. Pamatskolā mums latviešu valodu un literatūru pasniedza skolas direktors, nu jau nelaiķis Valdis Bērziņš, mana tēva draugs. Viņš bija ļoti stingrs un labākais direktors kādu vien skola var vēlēties. Atceros, reiz latviešu valodas stundā viņš pārskaities metās pie loga, atrāva to vaļā un kliedza tā. ka visa skola rībēja, uz puisi, kurš staigāja pa zālāju: 'Ko tu kā vecs krievu tanks slāj pa to zāli? Tu neesi cienīgs būt latvietis' Tādā garā viņš vienmēr izpildījās, bet skolēni un skolotāji viņu cienīja par stingrību un kārtību. Mani viņš labi ieredzēja, tā pat kā brāli un māsu, es labi mācījos un biju kārtīga, tomēr reiz arī mani viņš izdzina no klases, jo mums ar klasesbiedreni uznāca histēriska smieklu lēkme, bijām pārlasījušas literatūras tekstu. Direktors bija pārskaities, bet mēs nevarējām rimties.
Algebru un ģeometriju mums pasniedza skolotāja Grosberga, šķiet Ieva vārdā. Ļoti kolorīta skolotāja jau gados, no kuras visi baidījās. Vēl tagad man dažkārt rādās murgi par viņas stundām - kā esmu iemācījusies ne to uzdoto vielu. Principā skolotāja bija ļoti laba, bet arīdzan apsmiekla objekts no skolēnu puses..."

LaikamGarlaicigi @ 17.11.2021 18:24

Vēl viens fragments:
"
Atceros, ka klasē biju īsākā vai otra īsākā meitene un tikai pēdējā klasē izaugu līdz 1,70 m. Biju ļoti veikla fizkultūrā, ko tagad skolās dēvē par sportu, un man nebija saprotams, kā īpaši puiši tizlojās un nevarēja izpildīt fiziski, manuprāt, elementārus uzdevumus. Daudzi bastoja fizkultūru, man gan tā ļoti patika un līdz pat šai baltai dienai esmu pārliecināta, ka tikai fiziski aktīvs cilvēks var būt vesels un laimīgs. Kustības sakārto prātu un ķermeni, un mani nevar pārliecināt par pretējo. Kustības dzen cilvēku uz priekšu gan burtiski, gan pārnestā nozīmē. Manuprāt, par to vispār nevar būt nekādu diskusiju.
Kā skolniece paspēju piedzīvot arī piecu ballu sistēmu, un uz liecības man bija vieni piecinieki. Vienu gadu pat pabiju oktobrēnos, atceros skolas formas, baltas apkaklītes un nozīmītes. Man patika, ka bērniem bija jāģērbjas vienādi, jo tolaik lielākoties nebija lielas rocības nevienam, un tas neļāva kādam izcelties un būt pārākam, noniecinot citu, kurš ir trūcīgāks. Kā mēs zinām, bērni ir nežēlīgi. Atceros epizodi. kad viens mans klasesbiedrs piečurāja portfeli (skoals somu) meitenei, kura bija paņēmusi viņa zīmējumu...
"

LaikamGarlaicigi @ 17.11.2021 20:00

3. (un pēdējais) fragments, ko varēju noķert skrīnšotā:
"... Skolā bez angļu valodas mācījos arī vācu valodu. Atzīme bija laba, bet neko daudz no tās neatceros, man ne visai gāja pie sirds. Atzīšos, ka bija reizes, kad nobastoju pāris stundas, jo man bija jāiet uz kino skatīties 'Mūzikas skaņas' vairākas reizes pēc kārtas - ziemas salā, vienai pašai, pa kluso. Tolaik filmu rādīja 'Palladium' kinoteātrī. Kino man vienmēr ļoti paticis, un, jo īpaši - skatīties vienai. 1997. gadā gāju uz kinoteātri skatīties izslavēto 'Titāniku', atkal jau viena pati. Atceros, ka man nenormāli sāpēja vēders, tomēr es izstāvēju garo rindu. āasaka, ka toreiz no filmas maz ko atceros, jo nevarēju saprast, kas tā paralēli ir par skaņu - tāds kā peļu saiets. Izrādās - cilvēki grauza popkornu filmas laikā. Nesaprotu, kāpēc citā laikā nevar paēst. Tas bija ļoti dīvaini.
Lai gan es nācu no normālas izglītotas ģimenes, bagātnieki mēs nebijām tomēr daudzi tā uzskatīja, jo skolā ģērbos moderni. Mums radi no ārzemēm, vairāk no ASV, sūtīja drēbes un visādus labumus, kurus nevarēja viegli dabūt. To reto reizi, kad nebija dejošanas treniņa, devos uz diskotēku skolā, un man kājās bija 'Adidas' botas - baltas ar zilām strīpiņām. Biju ļoti lepna un jutos glauni. Vispār jebkurš varēja mazliet pašikot, ja tika pie tāda deficīta un ekstrām. Visi to spēja...
"

Kaut kāds sviests. Pamatskolas skolnieks labāk domrakstus raksta.😂

Dievietes Laumiņa labākus stāstus raksta. Liene, Tev augt vēl tālu, tālu ar savu "šikošanu", "nobastošanu", "glauni", lai Tev priecīgs prāts,😅
Sorokovņikā pirmo reizi cept lielās pankūkas ir kaut kas wow, tā tik turēt!
Fizkultūras skaidrojums, ka tas ir sports 🤦‍♀️ āāā, tā būs bērnu grāmata, jo, iespējams, jaunākās paaudzes nesaprot, kas ir fizkultūra.

Tā ir Liene. Liene ir iedomajusies, ka ir rakstniece. Neesi kā Liene.