Minhauzene savā prātā, protams, pat neiedomājas, ka nevienam tas viņas f…ing seklais dzīvesstāsts nav vajadzīgs. Tak gribi rakstīt grāmatu, nu izdomā kaut kādus stāstiņus, romāniņu, vēlams ar erotikas piesitienu un aizies tā lieta, pat kāds nodrukās un varbūt atradīsies savs lasītāju loks. Varēsi saukt sevi par Rakstnieci un ar laptopu tēlot kafejnīcās Keriju Bredšovu līdz mūža galam. Bet nē, ieciklējusies uz sevi, sevi un tikai sevi. Grandioza sava esībā. Da kuru Tu bez mums rozā lezbēm interesē? (Un pat mums TIKAI tāpēc, ka lien citu ģimeņu gultās un savus bērnus pamet). Mēģina gadiem kaut kādas jaunas nodaļas likt un likt klāt, lai tā viņas tukšā, bezjēdzīgā eksistence izskatītos interesantāka, bet kā ņau tā ņau tur nekā.