Ja kāds var pateikt pareizo scenāriju, kas būtu jādara un kā jārīkojas lai pandēmija neturpinās.
Taču par to jau no sākta gala tika runāts un malts dienu un nakti. Vairāk kā gads ir pagājis, bet daļa joprojām kā no Mēness nokrituši. Jau no paša sākuma bija zināms, kas ir riska grupas, kur būs koncentrētas praktiski visas hospitalizācijas un nāves. Ļoti veci cilvēki + jaunāki, bet slimi. Situācijā, kad riska grupas ir elementāri identificējamas, neveikt nekādus viņiem specifiskus pasākumus, bet ierobežot pilnīgi visu sabiedrību, slēgt ekonomiku un tad kaukt, ka 'ekonomika nevar gadiem palikt slēgta, vakcinējiet VISUS!!111' ir stulbi (un tas tiešām ir maigi sakot).
Bet tas ir valdību kompetences līmenis. Un attiecas ne tikai uz kovidu, bet arī uz citām sfērām. Ar vislielāko resursu patēriņu, vislielākajām izmaksām sabiedrībai (gan dzīves kvalitātē, gan ekonomiski, tostarp iepērkot milzīgu kvantumu vakcīnu priekš cilvēkiem, kam tās vispār nav vajadzīgas, ražojot vakcīnu mājaslapas, aplikācijas un pases, vakcīnu birojus un reklāmas utt.) mēs sasniedzam iespējami mazu rezultātu.
Latvija vienkārši akli skrien pakaļ jebkam, kas tiek darīt ES. Kā jau iepriekš rakstīju - Latvija *nekad* nebūtu uzdrošinājusies būt vienīgā valsts Eiropā, kas būtu uz tik ilgu laiku slēgusi ekonomiku, vienīgā no kādas kompānijas nopirktu tikko uzražotas eksperimentālas vakcīnas, vienīgā mestos vakcinēt visus - pat nepilngadīgos -, vienīgā, kas aizliegtu ieiet pat sporta zālē bez vakcīnas utt. Tas vienkārši nekad nenotiktu, jo tas nav attaisnojami un sabiedrība to nepieņemtu. Tagad tas notiek, jo cilvēki ir bara dzīvnieki, tā ir masu psihoze.
Jā valdības lēmumi un solījumi atšķiras no tā ko viņi teica iepriekš.
Vispār es tajā komentārā nerunāju par valdības lēmumiem, bet daļas sabiedrības viedokļiem, kas mainās no histēriskas rēkšanas par visu, kas nesakrīt ar meinstrīma mediju dogmām, līdz vienaldzīgai tā paša viedokļa pieņemšanai par faktu vienu gadu vēlāk. Tā tieši nav domāt spējīga cilvēka uzvedība, bet emocionāla skriešana pakaļ baram.