Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, ārā pagalmā un saulītē gulēt nevaru. :D
Esmu iesprūdusi ar darbiem - prezentācijas, studiju darbs, gatavošanās kontroldarbiem, semināri, lekcijas... un ārā tik labs laiks. Labi, pat vainīga, ka tikai semestra beigās pamostas manī piespiedu centība savilkt galus, bet tas nemaina faktu, ka tā gribas pa āru dzīvoties... Baudīt saulīti, būt svaigā gaisā.
Katru pavasari pozitīvā nozīmē apskaužu tos cilvēkus, kuri dzīvo privātmājā un var izvilkt atpūtas krēslu, apgulties, malkot kafiju vai nu ko nu kurais, strādāt svaigā dabā. 2 zaķi ar vienu šāvienu :D
Logu atveru ik pa laikam, bet tāpat gribas ārā
Kā jūs sevi motivējat tādā laikā? Samierinaties, ka nu jāstrādā ir, jāmācās ir, atpūta būs nedēļas nogalē?
Es labprāt tagad gribētu, lai līst, ducina pērkons utml, tad nebūtu žēl iekšā būt un brīvdienās pasūtītu saulīti