Īsuma atbildot uz taviem jautājumiem:
Konspektus rakstu reti. Parasti lasot pasvītroju grāmatā ar zīmuli svarīgāko un tad pirms semināra/kontroldarba eju cauri pasvītrotajam. Retu reizi kaut ko izrakstu. (Agrāk konspektēju daudz, tagad atmetu, jo atņem par daudz laika/eneeģijas)
Studiju stress tik pat kā nav. Agrak bija izteikts, bet tad man bija studijas un vakaros darbs bārā, biju pārgurusi, neizgulējusies, pa roku galam sagatavojusies un ārkārtīgi nelaimīga, jo atpūsties tik pat kā nesanaca.
Uz lekcijam eju apmeram 80% gadījumu. Ir studiju kurss, kur paslaik lekcijas neapmeklēju, jo neuztveru pasniedzēja stāstījumu.
Mana “mācīšanas metode” nav dizi spīdoša. Mācos es pašā pēdējā brīdī. Mācos galvenokārt no lekcijām/semināriem, lasu svarīgāko papildus. Kārtīgi izguļos(vismaz censos katru nakti 7h miega un brīvdienās vaieak), eju katru dienu pastaigas, tas palidz atslēgties no mācībām. Nedēļas nogalēs abas dienas vai vismaz vienu atpūšos.
Piespiezu sevi mācīties ar te jau minēto plānošanu. Sarakstu visu, kas man konkrētajā nedela jasamacas, jāsaraksta utml. Citeiz saskaldu mazākos gabaliņos darbus . Un kad kaut ko izdaru - svītroju ara. Man ie liela bauda, ja var izsvītrot :D + tā ka mīlu gatavot, ja esmu cītīgi mācījusies - palutinu sevi ar garšīgu pašgatavotu ēdienu.
Kad macos telefonu lieku uz ariplane mode.
Cilveku mācīšanas metodes ir dazadas. Tas, ka kursa biedrenes zubrās auromatiski nenozime, ka ie gudras. Var jau 5h nosēdēt pie grāmatām, lasot lasīšanas pec avotus, bet var arī 2h pārskriet cauri galvenajam un saprast konceptu labāk, neka “atsēžot”
Esmu par efektīvu mācīšanos, nevis laika notriekšanu. Ja zinu, ka man, piemēram, pēc garas dienas ir totāls besis, sap galva vai vēl, kas - nemacos. Šodien man bija 5 lekcijas pec kārtas(!) un es neko nemācījos pēc tam, lai gan rītdien pēcpusdienā ir seminārs. Gatavošos tam rīt, nevis centīšos ieborēt smadznēs, kad vairs nesrāda tās.
Lai veicas !