Šaurā līnija starp krāpšanu vai nē?!

Gan čata sarakste gan kas vairāk. Uzzināju pēc aptuveni gada. Rezumē - cilvēki nemainās. Nevajag palikt attiecībās cerot. Un pat ja tiešām vairs nekas nenotiks, paliks šauba un tā balss aiz ausīm - un ja nu? Kam bojāt sev dzīvi un šaubīties?

Neesmu krāpusi, bet cik zināms ļoti daudzi nožēlo un piedzīvo pretīgu pēcgaršu. Īpaši vīriešiem raksturīgs, jo viņi vairāk krāpj pārguļot ar citu un atā, nevis kā sievietes, biežāk, jo nejūtas laimīgas attiecībās, un meklē savu laimi citur.
Labāk jau ir pamest un tad ar citu, lai nebūtu sirds pārmetumi, vai krāpi vai nē.

Man pirmajās attiecībās krāpa pašās beigās, kad bijām uz šķiršanos. Uzzināju uzreiz, jo zināju, ka kkas nav tā, un beigās storijos ar meiteni. Ar to arī viss beidzās. Bet viņš to nožēloja un gribēja atpakaļ pēc kāda mēneša. Un to savu nožēlu viņš man rakstīja 3 gadus, viņš man neinteresēja, bet pienāca brīdis līdz es viņu nobloķēju. Kopsavilkumā, viņš gribēja lai es viņam piedodu, jo izrādijās, ka mūsu attiecības bija labas, un viņš nedomājot ar galvu pieļāva kļūdu, pēc kā viņš kļuva depresīvs, kas man vispār po*, jo es otro iespēju nedevu.

Par sevi varu teikt, ka tas bija 16 gados un 17 gados. Ar vienu bijām vienu vasaru kopā, sweet sixteen, bet nu nekas tālejošs. Abi jauni,zaļi. Mūs šķīra liels attālums,tikāmies nedēļas nogalēs. Kad jutu, ka vairs nav īsti jēga,gribēju rakstīt, lai paliekam draugi, nevarēju saņemties. Vienas ballītes iespaidā ,"salaidu" ar citu. Pēc neilga laika, viņš pats uzrakstīja mīļu atvadu vēstuli. Palikām paziņas uz kontaktiem. Par sānsoli neuzzināja.
Otrs gadījums bija 17 gados. Biju mēnesi kopā ar puisi. Sapratu, ka nav tās jūtas, ka tas tik apmāns bija. Draudzenei bija ballīte un , lai gan puisi neaicināja , viņš ar kopīgiem draugiem arī ieradās. Tobrīd , jau vairs neuzvedāmies kā pāris. Bijàm atsvešinàjušies. Konkrēti es. Tajā vakarā draudzenes izdomāja plānu. Bija atnācis viņas paziņa, ļoti simpātisks puisis. Viņam palūdza notēlot, ka ir mana jaunā otrā pusīte. Izdevās. Mans bijušais puisis neko neteica, klusēja. Ticu, ka bija šokā un neizpratnē. Neteicu ar vārdiem viss, bet parādīju ar darbiem, ka viss. Ar to puisi "aktieri " bija dzirksteles pa gaisu un kļuvām pāris.
Abos gadījumos,bijām pārāk jauni. Attiecības bija bērnu līmenī. Nekādas intīmas attiecības. Pirmajā gadījumā neizjutu vainas apziņu, biju atvieglota, ka pats uzrakstīja, lai paliekam draugi. Otrā gadījumā, es sajutos slikti. Ilgi izjutu pretīgu sajūtu. Vairs nekad dzīvē neesmu bijusi neuzticīga. Ar puišu neuzticību neesmu saskārusies.Ir bijuši citi iemesli attiecību pārtraukšanai.