Kā palikt vienai šajos apstākļos?

Paldies meitenes :) tiešām vērtīgi, kontrastaini viedokļi. Būs vien jātaisa dublis divi sarunai.

Problēmas var būt ir attiecībās , ka tevi trigero otrs cilvēks

JJana @ 03.02.2021 16:23

Paldies meitenes :) tiešām vērtīgi, kontrastaini viedokļi. Būs vien jātaisa dublis divi sarunai.

Nu, protams, cik cilvēku, tik viedokļu.
Vai zini, ka esi introverts, tā līdz kaulam? Jo ja tā, tad visas atbildes ir Tavās rokās, iespējams, nepazīsti sevi līdz galam, + vai vēl pirmās attiecības?

Es pasaku uzreiz, neizlasīju nevienu komentāru šai diskusijai, bet pateikšu savas domas.
Es ar savu vīrieti non-stop esam kopà. Mājās, darbā. Mums tas nesagādā problēmas, esam pat palikuši tuvāki.
Tev nav kur aizbraukt?
Varbūt ej paskrien krosiņu, pastaigājies. Ja ir tik liela tā problēma noteikti var ko izdomāt.
Agrāk kad nebiju attiecībās, man bija 3h garas pastaigas ar austiņām ausīs, izvēdināt pràtu. Vari pameginat.

Nu nezinu gan. Introverts nav tāds, kam visu laiku konstanti jābūt vienam, ka pat partneri jāsuta no mājas ārā un jālūdz lai vēlāk iet gulēt. Es arī esmu introverta. Taču nav tā ka nepatīk sabiedrība. Kad mani tā izsmeļ, man vajag laiku kai uzlādētos, pietiek vienu dienu pabūt ilgstošā vannā ar svecēm un viss čotka
Man ir tikai viens jautājums, ja ir šādas situācijas ka gribi būt viena, viena un vienmēr viena (neesmu lasījusi neko par jūsu kopā pavadīto laiku, kas ir pozitīvs) tad kādēļ stājies attiecības un uzsāki kopdzīvi? Manuprāt tev piemērotākie apstākļi būtu dzīvot vienai...

Vispār diez gan skumji, ja sāk besīt otrs cilvēks. Varbūt vienkārši nav Tavs?

Ja jūti,ka ir Tavs cilvēks,mēģini runāt skaidru valodu un pasaki,ka Tev vajag laiku/telpu sev.Es Tevi pilnībā saprotu,man arī patīk brīvība un laiks tikai sev.man ir paveicies,ka vīrs ir tieši tāds pats.Bet pusotrs gads attiecības ir maz-viss vēl var samainīties,cilvēki pieaug,saprot viens otra vajadzības.Neskrien ar emocijām pa priekšu šajā situācijā.

+šie pandēmijas apstākli ir nomācoši.Nekur nevar aiziet,rutīna utt.Nav labākais laiks,lai pieņemtu saprātīgus lēmumus.

Redrose @ 03.02.2021 19:25

Vispār diez gan skumji, ja sāk besīt otrs cilvēks. Varbūt vienkārši nav Tavs?

Iespraukšos te pa vidu un piekritīšu,ka tas ir skumji un vēl skumjāk ir,ka tur neko nevar padarīt, pat ja liekas,ka baigi gribas. Vismaz man tā ir, ļoti besī viss ko draugs dara, kaitina ļoti daudz lietas, lai arī kā man gribētos,lai mani tas nekaitina, bet kaitina. Un tā sajūta ir tiešam skumja, jo īsti nav tā,ka gribētu šķirties.

Katz @ 03.02.2021 19:05

Nu, protams, cik cilvēku, tik viedokļu.
Vai zini, ka esi introverts, tā līdz kaulam? Jo ja tā, tad visas atbildes ir Tavās rokās, iespējams, nepazīsti sevi līdz galam, + vai vēl pirmās attiecības?

Attiecības trešās. Iepriekšējās bija garas +- desmit gadi, bet tādas, kur otrs vai es darba dēļ nebijām 24/7 kopā, bet varējām būt pat mēnesi šķirti.

Tweek @ 03.02.2021 19:15

Nu nezinu gan. Introverts nav tāds, kam visu laiku konstanti jābūt vienam, ka pat partneri jāsuta no mājas ārā un jālūdz lai vēlāk iet gulēt. Es arī esmu introverta. Taču nav tā ka nepatīk sabiedrība. Kad mani tā izsmeļ, man vajag laiku kai uzlādētos, pietiek vienu dienu pabūt ilgstošā vannā ar svecēm un viss čotka
Man ir tikai viens jautājums, ja ir šādas situācijas ka gribi būt viena, viena un vienmēr viena (neesmu lasījusi neko par jūsu kopā pavadīto laiku, kas ir pozitīvs) tad kādēļ stājies attiecības un uzsāki kopdzīvi? Manuprāt tev piemērotākie apstākļi būtu dzīvot vienai...

bet tieši par to arī runāju. Man nav šīs dienas, vai stundas, vai pat pusstundas ;D
Man pilnīgi pietiktu ar vienu tādu dienu nedēļā, bet kā to pateikt kādam, kuram kopā bušana ir nepieciešama kā gaiss.
Elina9 paldies par komentāriem, ņemšu vērā.
Blacke, tev ir vēl trakāka situācija, kā manaējā, jo tevi kaitina viss ko dara. Man paveicies un nekaitina, viņš varētu nez ko sadomāt, bet tas viss nebesītu, bet pats fakts, ka neesmu viena, pat stundu tas ir kaitinošais.
Domā šķirties?

Viņam ir jāieskaidro, ka tev vajag laiku un telpu sev vienatnē. Manās attiecībās mēs abi esam introverti un varam sēdēt blakus open space, bet pilnīgi nepievērst viens otram uzmanību un darīt savas lietas. Vai sēdēt atsevišķās istabās. Vai ielikt austiņas un vispār viens otru nedzirdēt.
Man dažreiz darbā ir tāds stress, ka pēc tam gribas vienkārši gulēt un tupi blenzt youtube, un man ļauj to darīt. Ja man tādos brīžos prasītu, vai esmu apvainojusies vai dusmīga, gribētu mest skaņas virzienā kaut ko smagu 😄
Prom gan es nedzītu, ietu pati prom. Pati ej ārā pastaigāties, vai pati ej vēlāk gulēt, nemoki cilvēku.

Varbūt paņem viesnīcu uz 24h? 🤔
Minēji , ka pietiktu kaut ar vienu dienu.

Viņam ir jāieskaidro, ka tev vajag laiku un telpu sev vienatnē. Manās attiecībās mēs abi esam introverti un varam sēdēt blakus open space, bet pilnīgi nepievērst viens otram uzmanību un darīt savas lietas. Vai sēdēt atsevišķās istabās. Vai ielikt austiņas un vispār viens otru nedzirdēt.
Man dažreiz darbā ir tāds stress, ka pēc tam gribas vienkārši gulēt un tupi blenzt youtube, un man ļauj to darīt. Ja man tādos brīžos prasītu, vai esmu apvainojusies vai dusmīga, gribētu mest skaņas virzienā kaut ko smagu 😄

Mums ir precīzi tas pats.
Autores gadījumā neuzskatu, ka ir tik traki, lai šķirtos. Jebkurš cilvēks laika gaitā apnīk, ja esi 24/7 kopā. Man arī bija līdzīgi, bet toreiz pavadījām kopā tikai 2 nedēļas stingrā karantīnā, izejot uz veikalu uz 20 min pāris reizes nedēļā. Modāmies kopā, brokastojām kopā, gatavojām ēst kopā un praktiski visu laiku bijām blakus viens otram, jo dzīvojām vienistabas dzīvoklī. Pārsvarā bija jauki, bet bija tādi paši brīži kā tev - izbaudīju katru reizi, kad viņš bija dušā; bija reizes, kad gribējās izmest otru pa logu. Tāpēc priecājos, kad atgriezāmies darbā, jo ierastais ritms daudz sniedz. Protams, "pa nerviem deva" arī tas fakts, ka bija jāsaprot, kā strādāt attālināti, kā arī tas, ka nevari iziet no mājām jebkurā laikā.
Esmu introverta, tāpēc bieži vien negribas redzēt nevienu cilvēku, katra minūte tikai ar sevi ir svēta, tāpēc autores gadījumā es laikam nošautos. :D

Nepiekrītu tam, ka ja nevar sadzīvot kopā dienu dienā, tad tur kaut kas nav riktīgi. Ir cilvēki, kuriem vajag to savu telpu, laiku savām lietām.

Piekrītu šim! Es te pirms kāda laiciņa jau rakstīju par savu attiecību modeli. Saprotu, ka tāds modelis neder visiem, taču toreiz nebiju gaidījusi, ka manis rakstītais izsauks tādu sašutumu un nosodījumu. Man tomēr gribētos, lai cilvēki būtu mazliet atvērtāk domājoši un, tikai tāpēc, ka nepiekrīt tādai nostājai vai attiecību modelim, nelamātos un neizdarītu aplamus spriedumus.
Pagātnē esmu ar otru pusīti dalījusi vienu dzīvesvietu (pat divreiz, divās dažādās attiecībās), es zinu ko nozīmē kopdzīve un tagad zinu arī to, ka kopdzīve man neder, un tam nav nekāda sakara ar mīlestības trūkumu vai nevēlēšanos būt kopā. Tā ir neizskaidrojama, grūti aprakstāma iekšēja sajūta, kura manī bijusi jau kopš agras bērnības. Man nepietiek ar lielāku dzīvokli vai stundiņu vienatnē. Man šī vienatne ir vajadzīga ikdienā. Ja godīgi, es vienmēr ticēju, ka tā arī pavadīšu mūžu viena kopā ar saviem tarakāniem galvā, līdz neiepazinu otru tādu pašu cilvēku. Mēs esam laimīgi, kad esam kopā. Mēs mīlam viens otru un izbaudām laiku, ko pavadām divatā. Mēs kopā izklaidējamies, gatavojam, apmeklējam dažādus pasākumus, ceļojam, ejam uz kino un daram vēl simtiem citu lietu, ko dara citi pāri. Atšķirība tikai tajā, ka mēs dzīvojam katrs savā mājā, pāris kilometru attālumā viens no otra. Un es nekad savā dzīvē attiecībās neesmu jutusies laimīgāka kā tagad.
Es negaidu, ka kāds mani sapratīs. Tikai lūdzu iztikt bez lamāšanās un manu attiecību iztirzāšanas/nosodīšanas/diagnožu uzstādīšanas. Es zinu, ka esam tik ļoti dažādi, ka tas, kas der man, nederēs jums, savukārt tas, kas der jums, nederēs man. Un tas ir tikai normāli. Tas, ko gribēju ar šo visu teikt, ir tas, ka attiecībās ir jārunā vienam ar otru, jārunā par savām domām, vēlmēm, bažām. Jo tikai caur atklātām sarunām var nonākt pie kopsaucēja un saprast kāds attiecību modelis derēs jums. Varbūt tā būs vienošanās par noteiktu laiku dienā vai nedēļā, ko pavadāt šķirti. Varbūt noruna netraucēt vienam otru mirklī, kad vēlies pabūt viena. Varbūt noruna, ka gadījumā, ja puisis respektēs tavu vēlmi pabūt vienai, atdarīsi pretī ar to pašu un respektēsi viņa vēlmi kādu reizi pastaigā iziet kopā. Visa panākumu atslēga ir komunikācijā vienam ar otru. Lai izdodas! :)