Šovasar saaukstējos, atnācu pie sava ģimenes ārsta, viņa man izrakstīja zāles un slimības lapu. Tā kā viņai nākamdien bija jādodas atvaļinājumā, viņa uzreiz arī aizvēra to slimības lapu ar datumu uz priekšu (vēl dusmojas, ka es viņai nesamaksāju par divām vizītēm, jo nebiju paņēmis līdzi pietiekami naudas – kā es varēju zināt, ka viņa dodas atvaļinājumā?).
Bet sanāca tā, ka man radās nepieciešamība to slimības lapu pagarināt, jo es joprojām stipri klepoju un negribēju tādā stāvoklī iziet darbā. Mans ārsts joprojām bija atvaļinājumā, tāpēc mani pieņēma masiņa. Viņa piezvanīja ārstei un teica, ka esot atnācis Burkāns un grib pagarināt slimības lapu. Ārste teica viņai: vai tad es viņam jau neizrakstīju zāles?
Māsiņa pārbaudīja caur datoru recepti un ieraudzīja, ka es vispār neesmu tas zāles pat izņēmis ārā 😂 Tā bija tiesa, jo es ieredzu dzert antibiotikas. Bet tajā pašā laikā es joprojām stipri klepoju un man bija vajadzīga tā slimības lapa, jo šādā stāvoklī es nevarēju iet uz darbu. Bet ieraugot, ka es vispār neesmu pat nopircis tas zāles
(priekš kam man tērēt naudu, ja es vienalga viņas nedzeršu? 🤷), ārste, kā arī māsiņa, ne uz joku sadusmojas. Tā ārste teica māsiņai caur klausuli: ja viņš dzertu tās zāles, kuras es viņam izrakstīju, sen būtu izveseļojies, tā ka knipi viņam degunā nevis slimības lapu. Es mēģināju iebilst, bet māsiņa mani pārtrauca: kā jums nav kauns? Lūdzu, pametiet telpu! Tūlītās!
P.S. Vai manai ārstei bija tiesības tā rīkoties?
1072
