Labrīt,jauna diena-jaunas atbildes.
Visu nakti spriedelēju,galvā rakstīju +\- kāpēc jāpaliek kopā,līdz pie manis atnāca atbilde-tā mīlestība,pēc kuras es ilgojos,patiesībā,pieaugušo partnerattiecībās, nav iespējama,jo es pati esmu izveidojusi modeli-es no kaut kā atsakos,ielieku Tevi savas dzīves centrā,lai pretī saņemtu to pašu-arī Tev jāatsakās,jāmainās un jāmil mani ar beznosacījuma mīlestību.Mammas,gan jau savilks loģiku,ka tā patiesībā ir vecāku mīlestība pret bērnu,kad mamma un tētis sajūt,kad bērnu vajag samīļot,kad nopirkt kādu konču,kad paņemt pie sevis gultā un kad aizvest atpūsties pie omas uz laukiem.Vienīgais ko es esmu izdarījusi,lai galvā tas liktos daudz maz loģiski,par problēmu ielikusi kaisli,kura arī piegušiem cilvēkiem,ar 101 lietu,kas dienā jāizdara,tik tiešām nevar būt tik spontāna kā randiņu periodā.Iedomājieties,es sešus gadus esmu sevi mocījusi,kā māla pikuci lipinājusi kopā kā man šķiet būtu pareizi un centusies to pašu darīt ar vīru,tikai vīrs nav māls,vīrs ir koks,kurš turpina augt,kā tam lemts,un es vienkārši smērējos gar mizu.
Lai arī uzrakstījusi esmu ļoti gari,bet problēmas secinājums-izmīliet un izlutiniet meitas,kad viņas ir maziņas,lai viņas izaug pašpietiekamas un neieliek mīlestību kā vienīgo,ap ko grozās pasaule un to pašu dariet ar dēliem,lai viņi redz un iemācās,kā to tālāk nodot savai ģimenei.Neviens,nekad mūs nepieņems un nemīlēs kā mūsu vecāki un tie kuriem nepaveiksies,dzīve buksēs tikai tāpēc,ka tērēs visu enerģiju,lai atrastu kādu kurš viņu mīlēs ar TO spēku.Es savu sāpi beidzot esmu sapratusi un kā pieaudzis cilvēks domās pateikšu mammai un tētim ,,es jums piedodu,jo arī jūs gan jau nemācējāt" un vīram ,,paldies,ka tieši Tu esi bijis mans skolotājs,kurš licis to saprast". Kā es mīlu grūtniecības.Hormoni izsceļ ārā lielākās sāpes un veselajam saprātam beidzot neatliek nekas cits,kā viņas izprast!
Paldies par jūsu atbildēm!🙏