Covid situācija mūs pagaidām nav ietekmējusi finansiāli. Bet, protams, vīrs gatavojas lielajai krīzei, kas vēl tikai priekšā. Tā jau es to saprotu, un man arī nepatīk parādi, labāk patīk ka ir uzkrājumi, tāpēc to naudas krāšanu es atbalstu.
Bet, jā, man ir pagrūti... Tā jau pamatvajadzībām tie 100 eiro pietiek (pusdienas ārpus mājas, kāds našķis, šad tad kaut kas no kosmētikas vai apģērba, bērnam kaut kas nepieciešamais). Bet, ja iekrīt svātki (piemēram, Zsv dāvanas), kāds ārsta apmeklējums vai aptieka vai, kā šajā gadījumā, vēlme pēc fizioterapeita, tad ir čābīgi :(
Vakar ilgi domāju par to fizioterapeitu. A ja nu man tiešām nevajag... Bet šorīt izdomāju, ka tomēr vajag. Es negribu sabojāt savu veselību vēl vairāk. Ja vīrs nedos naudu, aizņemšos no tuvinieka.