Katrā ziņā ar tādiem cilvēkiem īsti nav ko runāt. Izklausās, ka esi naivā pareizā... Uzaugot alkaholiķu ģimenē, redzot Tēvs, ka var pazust uz dienu, nedēļu, mēnes vai pat pusgadu, nekas no tā man kā mazam esot nebija saprotams. Un vēl vairāk nesapratu kāpēc māte viņu nepameta... Protams stāsts ar laimīgām beigām, manā gadījumā tika iets prom no ģimenes un to alko lietošanu neredzēju, līdz ar to dzerot liekas, ka līdzinos tēvam un ir tāda nepatīkama sajūta.... Stāsts beidzās ar to, ka cilvēks savos 50+ nodzērās tik tālu, kamēr bija sirds mazspēja, tad gāja ārstēties... pa vidu daži gadi ir bijuši ar nedzeršanu, laikam pat 5, kad "kodējās"... Pirmais jautājums - ko tad viņš dzer? Alu? šņabi? kokčikus? Alkahols ir antidepresants ar īslaicīgu efektu un efekts ir ar atsitienu, kas savukārt jānomērdē atkal ar alkaholu... uzdod sev jautājumu - vai tiešām gribi šāda veida attiecības? Vai gribi, lai bērni ir līdzīgi vai pretēji? Jo te var sanākt 50 uz 50, ka galā bērni var tādi paši it īpaši puikas izaugt. Alkaholisms nav izārstējams, bet toties tas ir apturams un kontrolējams ar ārsta palīdzību, sistēmas laišanu un antidepresantiem, ja tie nepieciešami. Mans tēvs iet atzīmēties ik pēc 3-6mēn joprojām nu jau gadiem, speciālists ir vīrietis ar psihiatra/psihologa/narkologa izglītību, ja vajag PM varu nosūtīt kontaktus, bet manā gadījumā pats pēds sirds mazspējas gribēja ārstēties jo bija pārbijies līdz baltajām pelītēm. Nav jāzāģē viņš par cieņu pret bērniem vai sievu, tas ir tas pats, kas ķieģeļu sienai mēģināt iestāstīt, ka ir koka siena. Izlem vai nu esi līdzatkarīgā un ved viņu pie prāta ar ārstu - lieki teikt, ka tas maksā naudu, bet lētāk nekā nodzert. Vai arī sapekelē savas mantas un tin makšķeri, jo būtībā esi līdzatkarīgā. Tad nu padomā vai bērniem tādā vidē vajag un vai ir vērts uzaugt. Sēdēt un teikt - es sākšu dzert tāpat kā viņš baigais prāta darbs arī nebūs. Grūti katrā situācijā pateikt vienotu atrisinājumu, jo katra lieta ir individuāla un savādāka, tāpēc risinājums var būt katrā reizē savādāks. Un visi šitie paņēmieni - "vai Tu spētu izturēt, ja mēs būtu mainītām lomām" bla bla bla... Tak attopies Tu runā ar slimu cilvēku, tur nav jēga runāt, vienīgais Tu vari ar sapratni un mierīgi teikt, ka jāiet ārstēties. Nedraudi arī ar aiziešanu, atstāj to pēdējā vietā. Vēl nav slikti, ja viņam ir kāds draugs, kas nedzer un var atbalstīt, lai iet ārstēties. Nezinu par AA kā ir Latvijā, varbūt pat tie, bet mūsu gadījumā kas bija, joprojām pietiek ar to visu ārstu, viņš arī uzdod jautājumus:"vai tev negribas iedzert? utt...". Tāpēc apdomā ko vēlies un cik nervu, alkaholisms ir tikpat debīla lieta kā azarspēles, ja ne sliktāks/labāks. Tavā gadījumā bērni - nu smagi es padomātu. Es atminos tūkstošās reizes kā māte runāja ar Tēvu un kādu tik kosmosu viņš viņai nesolīja, ka darīs, strādās utt... un nedzers vairs... reāli iz****a bērnība. Tur nav nekas spīdošs ko atcerēties.
46
