Situācija sekojoša. Es strādāju uz pusslodzi no mājām (man maz bērniņš). Mums uzņēmumā nupat notika ļoti liela kampaņa, pie kuras daudz nācās strādāt. Pēdējo nedēļu man faktiski nācās aizmirst, ka strādāju uz pusslodzi, bet pieslēgties visu dienu un pat vairāk, pat vēlu vakaros un naktīs. Manuprāt, es tiešām daudz ieguldījos un atdevu visu savu enerģiju šim projektam.
Cerēju pat uz piemaksu. Bet pēc kampaņas vadītājs izsūtīja e-pastu ar lielu paldies visiem, kas iesaistījās, paldies tam un tam, paldies tam un tam, nu, daudzus pieminēja. Un es tur vispār neesmu minēta. Ne ar vienu vārdu. Man bija tāds wtf. Pēc tā visa pat pliku paldies nesaņemu. Jūtu, ka iekšā ir aizvainojums.
Es zinu, cik slikti ir sevī attīstīt šādas emocijas. Vienmēr cenšos dzīvot ar tīru enerģētiku. Bet šis notikums mani duļķo no iekšienes. Nezinu, ko darīt ar to kamolu. Kā jūs iesakat tikt ar to galā?