Es neēdu kad man ir lielāks, mazāks stress. Paliek pretīgi no ēdiena, apetītes nav, slikta dūša paēdod vai domājot, ka jaēd. Taču vienmēr tieku ar to galā un nekad īsti neesmu par to tā aizdomājusies, jo veselais saprāts saka - ir taču jaēd. Nav tas uzkrītoši traucējoši, taču apzinos šo problēmu.