Bailes palikt par "viduvējību"

Kāpēc notiek? Nevar būt visi augstākā līmeņa vadītāji un nebūt ne visiem ir vēlme vai motivācija. Kā nezaudēt degsmi? Jāatrod darbs kas patīk, vai jātiecas uz to

parunasimparlaiku @ 04.08.2020 18:12

Kad beidzam vidusskolu, ticam, ka studēsim un būs diža karjera, sasniegumi, bet vairums kļūst par biroja planktonu vai viduvējībām kā citādi. Kāpēc tā notiek un kā nepazaudēt izaugsmes degsmi?

Manuprāt, jau esi palicis (pēc iepriekšējiem ierakstiem liekas, ka jāuzrunā vīriešu dzimtē, bet droši labo, ja kļūdos) par viduvējību. Nezinu nevienu sevi cienošu un dzīvē patiesi cienījamu cilvēku, kas kaut kādā veidā būtu noniecinājis cilvēkus, kas dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, sāksim kaut vai no Brensona. Arī LV ir cilvēki, kas saprot to, ka augstākā vadība bez apkopējas vai sētnieka nav nekas, jo var pats sev iztēloties, ka visi pārējie ir aizvietojami, bet galu galā, ja tavā miljonu vērtajā ofisā neviens nedēļu neuzkops, tad principā skats tāds pats kā motelī par 15 EUR par nakti... Izaugsme, kā arī vēlme attīstīties un sasniegt ko vairāk (šeit es runāju par intelektuālo nevis materiālo izaugsmi) ir iespējama tikai pieticīgiem cilvēkiem - lasi, cilvēkiem, kas apzinās, ka viņi daudz ko nezin, nesaprot, bet vēlas izprast, vēlas augt sev kā arī pilnveidot savu apkārtni un domāt globāli.

Jo parasti labākais skolā priekšmetā būs viduvējība specialitātē tajā pašā jomā. Galu galā uz specialitāti parasti iet un tajā noturas tie, kuriem kaut cik tā padodas. Un līdz ar to agrākais teicamnieks starp tādiem pašiem viduvējība vien būs.
Līdz ar to viss ir relatīvi. Agrākajā vidē, salīdzinot ar citiem, iespējams cilvēks šķiet veiksmīgs (lielāki ienākumi, strādā labākā darbā/ir bizness), bet jaunajā vidē šis cilvēks starp līdzīgiem ne ar ko īsti neizceļas.

Piekūns @ 04.08.2020 22:58

Jo parasti labākais skolā priekšmetā būs viduvējība specialitātē tajā pašā jomā. Galu galā uz specialitāti parasti iet un tajā noturas tie, kuriem kaut cik tā padodas. Un līdz ar to agrākais teicamnieks starp tādiem pašiem viduvējība vien būs.
Līdz ar to viss ir relatīvi. Agrākajā vidē, salīdzinot ar citiem, iespējams cilvēks šķiet veiksmīgs (lielāki ienākumi, strādā labākā darbā/ir bizness), bet jaunajā vidē šis cilvēks starp līdzīgiem ne ar ko īsti neizceļas.

Uz specialitāti iet cilvēks, kuram padodas. Bet vienlaicīgi viņš ir viduvējība? Kas tad ir tas, kuram nepadodas un neinteresē? :D Grants slānis?

Kāpēc tāda sajūta, ka pats autors ir biroja planktons, m? :)
Tu uz visu skaties pārāk subjektīvi. Tas kas Tev liekas sūdīgs darbs, piem biroja, kā minēji, tas citam varbūt arī ir tas viss ko vēlas. Un tas nebūt nenozīmē, ka vainīgs ir motivācijas trūkums vai cilvēks uzreiz ir viduvējība. Viena mana draudzene ir grāmatvede, viņai tas ir sapņus darbs. Māsīca strādā birojā - jau pēc 12. Klases zināja, ka gribēs tieši to darbu un to arī laimīga dara. Jā, ir cilvēki, kuri varbūt dara kaut ko darīšanas pēc, lai būtu nauda, bet tad viņiem ir arī citas svarīgākās vērības dzīvē un karjera varbūt nav tā nr.1. Ir visādi. Tev ieteiktu skatīties uz lietām ar atvērtāku prātu. Pēc visām diskusijām atstāj ļoti aprobežota cilvēka iespaidu.

Nu lielākais cilvēku procents arī ir viduvējības, tā tas ir iekārtots.
Ja gribi būt kas vairāk, bet nav nekāda īpaši izcila talanta, jādara kkas, ko lielākā daļa cilvēku nedara. Bet tas, protams, saistās ar riskiem, un reti kurš gatavs tādus uzņemties.

Balamute @ 05.08.2020 00:18

Uz specialitāti iet cilvēks, kuram padodas. Bet vienlaicīgi viņš ir viduvējība? Kas tad ir tas, kuram nepadodas un neinteresē? :D Grants slānis?

Tie, kam nepadodas un neinteresē, parasti uz attiecīgo jomu neiet. Ja aiziet, tad jā, visticamāk viņš starp pārējiem jomā būs lejasgalā un ilgi nenoturēsies.

Arī skolas laikā,lielākā daļa,ir viduvējības...?

Bet protams. Vienkārši tie, kas nav, gūst ilūziju, ka viņi ir vairāk kā viduvējības arī visur citur.
Tiesa, eksistē cilvēki, kas tiešām ir izcili savās spējās, bet tādu ir ļoti maz un tādi nav lielākā daļa, kas par tādiem uzdodas.

Pēc vidusskolas Tava izaugsme un potenciāla realizācija pilnībā kļūst par Tavu atbildību pēc principa “Ko sēsi, to pļausi”. Otrs - kas Tavā izpratnē ir “izaugsme” un “viduvējība”, kā to var izmērīt? Šeit Tu vairāk saisti šos jēdzienus ar profesionālo attīstību, bet tik plaši jēdzieni ir skatāmi personības attīstības veselumā. Kāpēc gan, piemēram, apkopēja vai piemērā minētais biroja darbinieks nevarētu būt krietni zinošāks, pieredzējušāks, sagatavotāks kādā citā jomā vairāk kā viņa “Lielais” priekšnieks? Vai tādēļ, ka kāds ir biroja darbinieks uzreiz to ierindo starp pelēcībām un planktoniem? Iespējams, ikdienā darba vietā šis cilvēks ir mazs zobratiņš, kas sinhroni ar vēl 100 zobratiņiem kustina lielo mehānismu un izskatās kā puteklis uz kopējā fona, jo tāda ir konkrētā darba specifika, bet tas neko neliecina par katra indivīda attīstības līmeni. ?