Pļāpa par skaistumu, par vērtībām, par tēriņiem. Visu kopā.

Heyaa. Arī pievērsu uzmanību mičules teiktajam. Tākā man maamma nekad nav ļāvusi krāsoties, tad man mājās patreiz 25gados ir tikai viena palete , tonālais un pa pāris spīdumiem lūpām, kosmētika mani nesatrauc un nepatīk sajūta ar kosmētiku. Vienu brīdi biju atmetusi roku dušas želejām bet nu jau atkal sāku pirkt. Mājas man no kremiem ir nivea krēma , kokosriekstu eļļa un pāris matu eļļas, bet viss universāls kas domāts visiem ģimenes locekļiem.
Taču mana atkarība ir drēbes jo tās daudz vecāki nevarēja atļaities nopirkt, kā arī gardžeti, labs telefons, viepulkatenis utt. Taču drēbes atrodu bieži humlalās nevis normālos veikalos, normālos veikalos pērku bikses vai arī apavus un protams apakšveļu. Alieekspres glābj uz aksesuāriem.
Manliekas ir jārod kāds budžeta plānojums kas palīdzēs saplānot ko un kā pirkt un cik var atļauties pirkt.jebkuram patīk pirkt uttt, bet kaut kā jāseko arī līdz. Parasti izlemju vienmērigi budžetu veltīt gan apģerbam gan kādam kosmētikas līdzeklim. Bet manā gadījumā tas vairāk aiziet apģērbam vai ēšanai ārpus mājas .

Šodien aizdomājos tieši par to pašu. Personīgi man ideālais būtu vairāk uz Alises pusi, bet ne tik ļoti.
Atzīšos, ka arī man lietas sagādā prieku. Un labi apzinos, ka tas ir uz vienu dienu, tas prieks nav ilgtermiņā , vēlāk jau vajadzēs vēl kaut ko nopirkt, lai to prieku pagarinātu.
Didrihsones variants (atsaukšos uz šo piemēru, jo autore pieminēja) liekas galīgi garām, tik "matiņi, nadziņi, drēbītes" es nekad negribētu būt. Drausmīgi.
Manuprāt dzīvot tādā riktīgā minimālismā ir vieglāk, ja arī dzīvo vietā, kur neko nevajag daudz, laukos, līdzīgā vietā kā Alise ar Mārtiņu šobrīd. Dzīvojas abi kopā, sev, nav ļaužu daudz. Un ak, man tas liekas super forši. Es dzīvoju pilsētā, strādāju pilsētā, un tas tomēr kaut kā prasa mazliet sevi "ietērpt". Pašlaik eju uz-maz, bet kvalitatīvi. Skapī nevis visādas lupatas, kuras varbūt kādreiz noderēs, bet drēbes, kuras tiešām patīk un zinu, ka vilkšu. Jaunas drēbes cenšos nepirkt tikai tāpēc, ka smukas, bet tad, ja ir iemesls. Saprotu, ka pietiek arī ar 1 smaržām. Krāsojos minimāli, vairāk rūpējos par to, lai pati āda ir skaista, nevis skaists un spilgts meikaps. Tā teikt - par kvalitatīvu minimālismu!

Skolas laikos bija svarīgas lupatas un visādi kosmētikas štrunti, gribēju kā tām meitenēm no youtube, kam ir skapji kā istabas un plaukti pilni ar kosmētiku.
Aizgāju studēt diezgan radošā nozarē, iepazinos ar visādiem interesantiem cilvēkiem un sapratu, ka laime nav mantās. Cenšos pirkt tikai to kas ir nepieciešams vai ir beidzies. Drēbes cenšos pirkt labas, nevis kaudzēm sūdiņus no lētajiem veikaliem. Tā kā es par mantām rūpējos, man nav problēmu nopirkt 1 labas saulesbrilles pa 100€ nevis 10 pa 5€.
Izlasīju Mičules rakstīto, man līdzīgi uzskati jau bija sen.
Daudzi jautā kā es varu atļauties to un to.. ļoti vienkārši - vnk nepērku liekus krāmus - lupatas, 100 lūpu spīdumu, 50 krēmiņu, auskariņus, saulenes pa 5€, svecītes, spilventiņus utt.
Vēl tiešām ļoti svarīgi ir kādu sociālo tīklu saturu lieto, ja saskatās uz visādām fashion beibēm tad nav brīnums, ka visus tos loriņus gribas.
Es kaut kā palieku pie uzskata, ka smukas drēbes Un tonna kosmētikas smukāku nepadarīs. Labāk parasts t krekls un džinsenes, bet kopti mati, laba āda, laba fiziskā forma, sakopti nagi, kopti zobi un dzīvīgums acīs.

Aizmirsu piebilst, ka mēs dzīvojam patēretāju pasaulē un mums mēģina ieprogrammēt, ka mums vajag pirkt pirkt un tērēt tērēt, jo citādi nebūsi laimīgs.
Ieteiktu kādreiz paskatīties dokumentālās filmas par patērētāju mārketingu.

Agrāk baigi patika tērēties visādām skaistumlietām, un bija pat reizes, kad nedēļu pirms algas dienas makā svilpoja vējš, un jaunas kurpes un kārtējā kosmētikas palete uz mani lūkojās kā tāds mēms pārmetums. Daudz ko pirku arī tāpēc, ka "lēti, atlaide", "varbūt noderēs", "šodien algas diena/slikts garīgais/gribas ko jaunu utt. Nu jau vairākus gadus tā ir pagātne. Agrāk sapņoju par to, ka es varētu atļauties iepirkties dārgos zīmolu veikalos un vienmēr izskatīties kā perfekta modes dāma no papēžiem līdz matu galiņiem. Tagad tāda ideja necik nesaista. Patīk ģērbties ērti, komfortabli, pat vienkārši. Protams, ir reizes, kad uzpucējos, bet man ir svarīgi, lai apģērbs ir glīts un situācijai atbilstošs, nevis brenda ar uzpūstu cenu. Tagad arī staigāšana pa veikaliem šķiet nogurdinoša, lielākā daļa apģērbu nepatīk kā izskatās, šķiet pārcenoti utml. Laikam savu domāšanu mainīju tāpēc, ka satiku savu dzīvesbiedru, kurš iemācīja, kā apieties ar naudu un citas vērtības. Noteikti nozīmi spēlē arī tas, ka lielākoties strādāju no mājām, līdz ar to ar dažiem apģērba komplektiem pietiek un nav kur tos nonēsāt. Rotaslietām naudu netērēju vispār, vienmēr nēsāju tikai vienu zelta komplektu. Kosmētiku dārgu nepērku. Man vannasistabā ir tikai bērnu ziepes ķermenim un viens šampūns, viena matu maska. Nesen gan atļāvos nopirkt vannas putas, kas man liekas baigā ekstra ? Man, piemēram, būtu žēl naudas Stendera vannas bumbām, kas nav lētas, bet zinu, ka citas pērk priekš sevis.
P. S. Pārāk daudz naudu bieži tērējam ēdienam un našķiem, kafejnīcām, take away kafijām, bez kā bieži vien varētu iztikt.

Agrāk biju kā Didrihsone, tagad kā Alise. Jā, bija manā dzīvē tāds posms, kad varēju pirkt un pirkt kosmētiku, drēbes, jaunus apavus. Tolaik diezgan lielos apmēros lietoju kosmētiku, jo cīnījos ar drausmīgiem mazvērtības kompleksiem un likās, ka tonna kosmētikas palīdzēs kļūt un justies skaistākai, pārliecinātākai par sevi. Tad kaut kādā brīdī kaut kas notika. Bez maz vai uz līdzenas vietas. Kā ar bomi pa pieri iesita doma, ka es taču patīku pati sev, tikai kaunos iziet sabiedrībā bez kosmētikas uz sejas, jo kauns, ja kāds pamanīs manu nelīdzeno sejas ādu vai ieraudzīs kādu pumpas atstātu rētiņu uz vaiga. Kad sapratu, ka mīlu sevi ar visām savām nepilnībām, ļoti krasi mainījos. Tas bija laiks, kad pārcēlos uz citu valsti, sāku ceļot un kaut kā tas viss sakrita vienlaicīgi. Sapratu, ka daudz svarīgāk par lupatām un jaunām kurpēm man ir sajūtas, kuras sniedz ceļošana, jauna hobija attīstīšana, valodu mācīšanās. Nu, tie kā piemēri. Tad arī sāku tērēt naudu tam, lai attīstītu savu iekšējo pasauli, kuras attīstīšanai manās acīs ir lielāka vērtība kā jaunām mantām. Bet nevienam neko nepārmetu, tās ir tikai manas domas.
Tagad dzīvoju ļoti, ļoti pieticīgi. Apavus un drēbes pērku tikai tad, ja tiešām vajag. Pēdējos trīs gadus man ir viens zābaku pāris un viena jaka ar kuru staigāju gan ziemā, gan rudenī, gan agrā pavasarī. Varu visu vasaru nostaigāt ar vienu, diviem t-krekliem un vienu džinsu pāri. Jauna apģērba iegāde tagad sagādā mokas. Ja arī iepērkos, tad tikai lietoto apģērbu veikalos. Esmu tāds kā dabas bērns, tāpēc tāda cacošanās un pucēšanās nav priekš manis. Uzauju kājās kedas, džinsus, jaku mugurā un aidā pasaulē. Rotas nevalkāju, nepatīk. Kosmētiku ikdienā vairs nelietoju vispār, matus nekrāsoju, skaistumkopšanas salonā neesmu bijusi ne reizi savas dzīves laikā, jo visas skaistumkopšanas procedūras (manikīrs, pedikīrs, vaksācija, matu griešana u.c.) jau no laika gala mājās daru pati. No higiēnas līdzekļiem uz mēnesi nopērku vienu šampūnu un dušas želeju. Dzīvoju viena, ēdu maz, pārtikas produktus iegādājos tik daudz, lai nekas nebūtu jāmet ārā. Ja ir iespēja, tad uz akcijām, jo neesmu ēdiena fane, ēdu tikai tāpēc, lai nenomortu badā. Ārpus mājas ēdu labi ja reizi gadā, pēdējā laikā arī izklaides vietas vairs neapmeklēju. Sapņoju reiz dzīvot tādā zemē, kur visu cauru gadu būtu tik silts, ka varētu staigāt basām kājām un gulēt zem palmas. Nu, tāds hipijiem raksturīgs dzīvesveids. Vecumdienās gribēšu atcerēties vietas, kurās būts, valstis, kuras apceļotas, valodas, kuras apgūtas, cilvēkus, kuri satikti, ne drēbju kaudzes skapī un brendu somiņas plauktos.

Es teiktu, ka esmu kaut kur pa vidū viņām - ir lietas , kurās esmu pieticīga , lieki netērējot , piemēram , viengais mans “meikapa” produkts ir skropstu tuša (kuru nekad nepērku dārgu , jo lietoju reti un žēl mest ārā, jo viņas ar laiku izkalst) , pati sev krāsoju uzacis ar uzacu krāsu , tādēļ tas arī sanāk diezgan ekonomiski . Līdzekļus ādas un matu kopšanai pērku kvalitatīvus , taču tie lielākoties ir daudz ekonomiskāki nekā lētie drogu produkti, tādēļ arī uz to ieekonomēju ilgtermiņā - izmantoju tikai šampūnu , kondicionieri , sejas , acu krēmu , un kādu ķermeņa losjonu. Bet apģērbs , un apavi un dažādas akcijas gan ir mana vājība, taču lielākoties apģērbu un apavu iegādājos interentā , kur ir lētāk , kā arī izmantoju second hand veikalus , Andele mandele utt. Un lai arī drēbju ir daudz , nav arī tā ka metu ārā labas drēbes , lielākoties nonēsāju viņas tā , lai var mest āra vai atdodu kādam , kam ir vairāk nepieciešams . Dažreiz liekas , ka vajadzētu piebremzēt , jo liekas , ka par daudz uzķeros uz dažādiem kārdinājumiem , bet mierinu sevi ar domu , ka kamēr man nav bērnu un citu lielu rūpju dzīvē, un varu vairāk domāt par sevi ,sevi lutināt ?

Neviena no viņām mani nesaista. Didrihsones estētika man nav tuva, izsakoties ļoti pieklājīgiem vārdiem, bet Alise estētiski pasniedz man ne pārāk pieņemamu filosofiju.
Drēbes un kosmētika man šķiet tādas basic lietas, kam vienkārši jābūt, tur nav ko daudz domāt. Fokuss ir uz lietām, kas dara manu dzīvi piepildītu - hobiji, pašizaugsme, rūpes par tuvajiem, par apkārtni - uz to pārsvarā arī aiziet līdzekļi.

Patērētāju laikmets... Man mamma saka bet paskaties kāda cena kā var nepirkt, lai gan pašai mājas stāv 3 tonālie krēmi.
Pati no kosmētikas lietoju tikai 3 lietas un tas ir ieskaitot šampūnziepes. Manuprāt pucēšanās aizņem pārāk daudz laika. Universitātes laikā 40 min sēdēju un krāsojas, vēl katru nedēļas nogali nagi utt. Tagad jau 10 min liekas daudz ?
Jā, kosmētika man nesagādā laimi, agrāk likās ka sagādā, bet tagad vairs nē.
Un vai Didrihsone ir patiesi laimīga? Neviens viņas galvā nevar ielīst. Varbūt viņai ir lieli kompleksi par sevi un tāpēc nevar iziet no mājas bez špakteļa.

Pēdējā laikā esmu sapratusi, ka diezgan daudz līdzekļu man mēnesī aiziet ne sevišķi vajadzīgu lietu iegādei bez kurām varētu iztikt. Kā piemērs take away kafija, ķermeņa losjoni un roku krēmi. Tajā mirklī liekas, ka nu tā vajag, nu tik lietošu, bet beigās nekā un stāv mājās n- tie iepakojumi, kurus pēc laika nolieku koplietošanai un reāli izlieto citi ğimenes locekļi. :D Pēdējā laikā gan cenšos sevi bremzēt.
Arī par pusdienām darbā vai ņemt līdzi savu. Visbiežāk ir slinkums vai nav laika gatavot tā nu pērku darba kafejnīcā salātus, kurus varētu pati daudz garšīgāk pagatavot un kuri nav nemaz tik lēti - mēneša beigās laba summiņa savācas.
Drēbes gan pērku jaunas tad, kad esošās ir sevi nokalpojušas, arī apavus :)

Sveikas!:)
Es arī esmu no tām meitenēm, kam viss ir ļoti minimāli. Zīmola drēbes nepērku, jo neredzu jēgu izmest lielu nauda par kaut kādām lupatām, kuras mēdz būt arī nekvalitatīvas, labāk nopērku lētāk, bet zinu, ka kalpos ilgāk. Nav man pārpildīti skapji ar drēbēm, ir tikai daži T-krekli, džinsas, 1 kleita, šorti, svārki un tas arī viss. Man galvenais lai drēbes ir ērtas un tīras. Uz apaviem un saulesbrillēm es naudu nežēloju, labāk vienus nopirkt, bet labus un kvalitatīvus. Kosmētikai naudu netērēju, jo to nelietoju, vienīgais reizi mēnesī eju pie savas meistares uz uzacu korekciju/krāsošanu un vaksāciju. No aksesuāriem nēsāju tikai zeltu, tāpēc nav nekādas bižutērijas, kas kaudzēm stāv kastītēs. Un ir tikai 1 smaržas. Man pašai ar savu minimālismu ir komforti. Patīk.

Pati vairs nekrāsojos, jūtos brīvāka, jā, bet vai pašpārliecinātāk?
Nezinu, vai kosmētika ir saistīta ar pašpārliecību, vairāk sliektos teikt ar briedumu un sevis pieņemšanu. Tas, ka smērē kosmētiku vēl neliecina, ka sievietes var dalīt divos maisos "pārliecinātās bez grima" un "nepārliecinātās drag queen." Sievietes, kuras atsakās no kosmētikas automātiski manā skatijumā kļūst brīvākas, taču tas nepadara viņas labākas. Katram savs. Pilnībā saprotu tās, kuras vēlās nomaskēt konkrētas lietas/padarīt sevi skaistāku, ja ir tāda iespēja.
Pie mums sievietes vēl ir skaistas un glītas, krāsojas normas robežās, ja paskatās uz ASV fonā, kurā cilvēki vairs nejūt robežas. Un tāpat arī mums tiek aizmālētas acis ar fotošopiem, perfektām sejas ādām un lielu kvantumu tā, kas parastajam cilvēkam nemaz nav. Cilvēki vēljoprojām, 2020.gadā nesaprot, kā strādā mārketings un uzķērās uz āķa.

Apģērbu man patīk pirkt, bet nē veikalos. Esmu par slinku lai vazātos un mērītu. Es zinu savus izmērus un visu pasūtu internetā. (Mohito, Reserved, H&M, sinsay utt), skapis vai lūzt no drēbēm, bet vnm ir sajūta ka nav ko vilkt. ?
Kosmētiku praktiski nelietoju.
Agrāk lietoju krēmus tonālo, skropstu tušu, lūpu krāsas. Tagad ļoti reti, ja kādi svētki. Un ja lieku tad minimāli. Ikdienā neko.
No sejas kopšanas līdzekļiem arī neko nelietoju, mazgāju tikai ar ūdeni. Sejas āda man ir tīra,gluda. Rudenī /ziemā kādu mitrinošo krēmu vienīgi, jo āda paliek sausa, bet tā vairs neko. Man mājās plaukti neluzt no kosmētikas.

Pusaudžu gados gan mālējos, jo sejas āda bija bija problemātiska un gribējās visu noslēpt, vēlāk sakārtojas hormonālā sistēma un āda palika tīra.

tākā dzīvoju laukos un arī strādāju, gluži ikdienā kosmētiku nelietoju, taču ja dodos uz pilsētu, vai ir kautvai tusiņš dažu draugu lokā, tad gan lietoju. konsīleri, bb krēmu, acu ēnas, tušu un zīmuli. man labāk patīk, kā izskatos uzkrāsojusies. kosmētika nav daudz un lieka, vienīgi acu ēnas un lūpu krāsas vairākas.
apģērbu pirkt man patīk, drēbju ir daudz, taču lielāko daļu no tā humpalās, jo var atrast kvalitatīvu un vismaz tādu, kāds nav pusei pilsētas. iepirkšanās centru apģērbs nav priekš manis, un interneta veikalos ne vienmēr sanācis trāpīt pareizu izmēru, tāpēc vairs tur nepērku.
rotaslietas arī daudz, gan sudraba gan bizuterija, jo patīk pamainīt.

Sievietei ir jābūt skaistai un koptai visā dzīves laikā. Protams, kā te dāmas saka gadiem ejot rodas lielāka pārliecība par sevi un vairs vajadzības pēc “full beat” uz sejas. Tomēr nolaisties arī nevajag. Diemžēl lielākā daļa sieviešu 30+ ir pelēkas... ērtas džinsas, bez kosmētikas, īsi/pusgari mati..nu tā, man nepatīk!
Es mazāk pērku kosmētiku, vairāk kopjošos līdzekļus. Drēbes pērku pēc nepieciešamības un tās, kurās “iemīlos”. Nekad nežēlošu naudu dārgām smaržām.
Protams, daudz kas ir atkarīgs no finansiālā stāvokļa... vienam stendera bumba ir dārga,otram patīkams sīkums.
Es pelnu pietiekami,lai spētu atļauties sevi iepriecināt ?

Un vēl tām, kurām šobrīd pietiek ar ziepes gabaliņu- ja attiecības ar vīrieti izjuktu, ātri vien atgrieztos pie tonālā un jaunas kleitas ? tam vispār nav nekāda sakara ar briedumu, garīgumu utt.
un vēl sievietei 30+ nav jākrāsojās kā Didrihsonei un ir jāsaprot, ka cilvēku izvēles ir dažādas. Tas,lūk,ir briedums ?

Kad kaut kur dodos ara, man patik tiesi taisisanas process, planot ko pie ka vilkt. Tiesi tapec man garderobe ir milziga un apavu loooti daudz. Nenonesasu visus nekad, kas apnik atdodu. Kosmetiku, ipasi, kopjoso lietoju, lai gados 50 butu tada ka velos, jo sakt par to domat 49 gados bus par velu. Dekorativa kosmetika man ir daudz ari, lai izvele, ja kaut ko ipasu, bet ikdiena lietoju vienus un tos pasus kremus, kas ir neuzkritosi, bet izcelosi.
Man patik sevi ta lutinat, katra procedura, rituals ir laiks, kad veltu sev. Ari est arpus majas, es edu biezi, kad darba, es nenemu no majam. Kad berni bus majas no skolas brivlaika, gatavosu est katru dienu, bet sobrid, kamer ar viru majas, laikam reizi nedela. Parejo laiku izmantojam dosanas ara, pastaigam, jaunam vietam un kaut kur paest. Nedomaju, ka tas, kuras dzivo dzinsas un 2 tkreklos ir mazak laimigas ka es sobrid. Jo, es celojot uz nedelu un ilgak celojumu nenemu bagazu un loti labi iztieku ar minimumu, tas ir cits azarts prieks manis, atkal planosana u kombinesana. Es nedomaju, ka tas kuras nekrasojas ir garlaicigakas vai nekopj sevi. Didra pati male visu, bet kosmetiku iespejams nemaz nekad nenonem, kas tad ir tirigaks un sevi vairak kopjoss? Loti individuali un katram savs. Loti lielu uzmanibu pieversu matiem, zobiem, nagiem. Apavi var but mili un panesati, bet tiriem, pasai neost pec sviedriem.

ja attiecības ar vīrieti izjuktu, ātri vien atgrieztos pie tonālā un jaunas kleitas

Tagadējais draugs jau mani iepazina bez kosmētikas un vienkāršu .Viņam tas patīk ka es varu būt gatava 10 minūtēs, ka man nevajag nenormālo naudu kosmētikā, rotaslietās utt. Ka varu izskaīties labi bez spīguļainas kleitas un augstpapēžiem.

omēr nolaisties arī nevajag. Diemžēl lielākā daļa sieviešu 30+ ir pelēkas... ērtas džinsas, bez kosmētikas, īsi/pusgari mati..nu tā, man nepatīk!

Kas ir nolaišanās? Ar nolaišanos es saprotu nemazgātus matus, smirdēšanu, drēbes ar caurumiem utt. Ja sieviete smaržo vienkārši nevis pēc neīstas puķu pļavas un uzvelk džinsus ar baltu kreklu tad viņa ir nolaista? Vai pelēka? Ja tev tā nepatīk tad it's fine, you do you, bet tad neattiecini to uz visām.

Kiskismau @ 29.07.2020 10:36

Tagadējais draugs jau mani iepazina bez kosmētikas un vienkāršu .Viņam tas patīk ka es varu būt gatava 10 minūtēs, ka man nevajag nenormālo naudu kosmētikā, rotaslietās utt. Ka varu izskaīties labi bez spīguļainas kleitas un augstpapēžiem.
Kas ir nolaišanās? Ar nolaišanos es saprotu nemazgātus matus, smirdēšanu, drēbes ar caurumiem utt. Ja sieviete smaržo vienkārši nevis pēc neīstas puķu pļavas un uzvelk džinsus ar baltu kreklu tad viņa ir nolaista? Vai pelēka? Ja tev tā nepatīk tad it's fine, you do you, bet tad neattiecini to uz visām.

Cik esmu lasījusi Tavus ierakstus, Tev ir savs dzīvesveids un izsverts viedoklis. Es pilnībā saprotu Tavu izvēli! ?
Tas bija vairāk par tām,kuras visu laiku krāsojās,ģērbās un tad tika pie vīrieša, “nobrieda” un ar kosmetiku vairs neko nepierāda. ?