Kad jau jūtu, ka tūlīt būs gultas režīms mēnešreižu dēļ (man ir ļoti sāpīgas), tad cenšos izdomāt visādas aktivitātes ar ģimeni vai draugiem, lai novērstu domas, jo tas palīdz. Kad nedomāju par to, tad sāp arī mazāk. Par emocionalitāti runājot.. tur gan man nekas nepalīdz. Vienreiz pat sāku raudāt, jo uztaisīju kafiju, aizgāju uz savu istabu un aizmirsu virtuvē karotīti, lai samaisītu kafiju. Tad gan tā likās dzīves lielākā problēma un asaras pa gaisu bija :D
Mana ģimene un draugi jau apmēram zin, ka mēneša vidū mani nedrīkst ņemt galvā, jo ļoti bieži apvainojos uz visiem bez iemesla, dusmojos, tad atkal pielienu un esmu mīļa. :D