PMS un pēc

Kāds foršs notikums, foršas emocijas. Pati ierosinu draugam, ka gribu aizbraukt kādā ekskursijā, uz kādu interesantu vietu vai aiziet kaut kur garšīgi paēst, vai palikt kempingā, makšķerēt, supot utml. Tad nu braucam un darām. Garastāvoklis vienmēr uzlabojas par visiem 100. Bet man tā lieta, ka principā strādāju no mājām, līdz ar to gandrīz vienmēr varu izrauties.

Izbraukums varētu būt laba doma!
Redz, man nākošo nedēļu jābūt tonusā, domāju varbūt kādai ir kāda jauka ideja! ?

Ja tu tās uzskatīsi par mēneša sliktākajām dienā un sēdēsi treniņtērpā gultā ēdot saldējumu, tad loģiski ka tās tādas būs vienmēr.
Izej kaut vai ārā pastaigāties un sajutīsies labāk. Protams, šeit neiet runa par to ja ir krampji un sāpēs, tad palīdzība jāmeklē citur. Bet ja pie vainas ir emocionalitāte, tad vajag darīt pozitīvas lietas nevis skatīties youtube sad animal rescue videos. Pati tā agrāk mēdzu darīt

Kiskismau, laba piebilde par tiem YouTube video , bet nē, tādus neskatos.
Ārā iet es eju, bet tomēr tas nav tas.
Vienkārši kad ir ciklā nedēļa kad reāli liekas, ka varu visu, pilnīgi liekas, ka es staroju. Gribas tā visu mēnesi!

Man tajā laikā kārojas saldumi. Vienmēr mājās plauktā stāv saldumi, snacks

Kad jau jūtu, ka tūlīt būs gultas režīms mēnešreižu dēļ (man ir ļoti sāpīgas), tad cenšos izdomāt visādas aktivitātes ar ģimeni vai draugiem, lai novērstu domas, jo tas palīdz. Kad nedomāju par to, tad sāp arī mazāk. Par emocionalitāti runājot.. tur gan man nekas nepalīdz. Vienreiz pat sāku raudāt, jo uztaisīju kafiju, aizgāju uz savu istabu un aizmirsu virtuvē karotīti, lai samaisītu kafiju. Tad gan tā likās dzīves lielākā problēma un asaras pa gaisu bija
Mana ģimene un draugi jau apmēram zin, ka mēneša vidū mani nedrīkst ņemt galvā, jo ļoti bieži apvainojos uz visiem bez iemesla, dusmojos, tad atkal pielienu un esmu mīļa.